Latvijā

Vai Ziemassvētki tiek svinēti tikai Latvijā? Nē. Bet kādas ir svētku svinēšanas tradīcijas citās valstīs? To apkopojusi viena no lielākajām tūrisma aģentūrām Latvijā «Latvia Tours».

Tūrisma kompānija piedāvā ieskatu par to, kā Ziemassvētki tiek
svinēti septiņās citās valstīs: Francijā, Somijā, Grieķijā, Šveicē,
Čehijā, Anglijā, pat Meksikā.

Francija

Tā pat kā mums, arī francūžiem ir Ziemassvētku bluķis, taču
atšķirībā no mūsu ozolkoka bluķa, Francijā tas pagatavots ēdams.
Šāds bluķis tiek veidots kā rulete jeb rollbiskvīts, kas pārliets
ar šokolādes glazūru un izrotāts ar marcipāna rūķīšu un sēņu
figūriņām. Saldais bluķis, iespējams, izskaidrojams ar vēl kādu
saldu franču tradīciju. Līdzīgi kā latviešu ticējumā par deviņiem
ēdieniem svētku galdā, atsevišķās Francijas daļās tradīcija
pieprasa galdā celt 13 dažādus desertus. Visi deserti ir izgatavoti
no dažādiem augļiem, riekstiem un smalkmaizītēm.

Tā kā ziema Francijā nav tik barga, Ziemassvētku vakarā bērni
savas kurpītes izliek aiz durvīm un no rīta skrien skatīties, ko
Tēvs Noels tur ielicis.

Čehija

Čehijas savdabīgākā tradīcija nedaudz atgādina mūsu vainaga
mešanu ozolā vasaras saulgriežos. Ziemassvētku vakarā neprecētās
čehu sievietes, metot kurpi pār plecu mājas pagalmā, var
pārliecināties, vai nākamais gads vainagosies laulībā. Ja kurpe
nokrītot vērsta ar purngalu pret mājas durvīm, tas nozīmē, ka
tuvākajā laikā pie dāmas ieradīsies precinieks.

Savukārt Ziemassvētku vakarā egle tiek novietota atsevišķā telpā
no tās, kurā tiek vakariņots. Kad paēsts, atskan zvana skaņas, kas
bērnus aicina skriet pie eglītes un raudzīt, kādas dāvanas atstājis
mazais Jēzus.

Grieķija

Ziemassvētku vakarā grieķu bērni, īpaši zēni, dodas no mājas uz
māju un dzied kalandas (dziesmas). Dziedot bērni spēlē bungas un
trijstūri un bieži vien tiem līdzi rokās ir arī kuģa modelītis ar
zelta elementiem – tas ir sens grieķu simbols.  Par skaistu
dziedāšanu bērni var saņemt naudu, saldumus, riekstus un žāvētas
vīģes.

Lai gan eglītes rotāšana ir populāra arī Grieķijā, krietni
senāka tradīcija ir katrā mājā pie griestiem piekārta sekla koka
bļoda, uz kuras koka krusts aptīts ar bazilika zariņu. Koka bļodā
nedaudz ieliets svētais ūdens, lai glabātu bazilika zariņu dzīvu un
svaigu. Reizi dienā kāds no ģimenes locekļiem, visbiežāk māte, ar
šo bazilika zariņu apsmidzina istabas ar svēto ūdeni, lai atbaidītu
ļaunos garus, kas, pēc grieķu ticējumiem, cilvēkiem spējīgi nodarīt
ko sliktu 12 dienu periodā no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes
dienai.

Meksika

Meksikāņu bērniem par Ziemassvētku dāvanām jāpacīnās pašiem.
Bērniem, lai tiktu pie dāvanām, aizsietām acīm un garu nūju rokās,
jāaizsniedz liela, spilgti izkrāsota figūra, saukta par pinatu. To
piepilda ar dāvanām un saldumiem un pakar pie griestiem, tad bērnus
aicina to nokratīt zemē. Pinatu bieži rotā kā bumbu ar septiņām
virsotnēm ap to. Stara virsotnes simbolizē septiņus nāves
grēkus.

Vēl viena tradīcija Zvaigznes dienā paredz ēst «Trīs karaļu
kūku». Tā ir īpaša kūka, kurā iecepta neliela Jēzus figūriņa. Tas,
kuram trāpās kūkas gabaliņš ar figūriņu, tiek iecelts par Jēzus
krustvecāku.

Anglija

Anglijā bērni tic, ka Ziemassvētku dāvanas Santa Klauss atstāj
zeķēs vai spilvendrānās. Parasti tās tiek piekārtas pie kamīna vai
virs bērnu gultiņām Ziemassvētku vakarā, lai Santa Klauss tās
varētu piepildīt ar saldumiem un dāvanām. Tāpat pirms gulētiešanas
bērni uz galda atstāj pīrāgus un brendiju Santa Klausam un burkānus
viņa ziemeļbriežiem. Bērni tic, ka Santa Klauss ierodas ar
lidojošām ziemeļbriežu vadītam kamanām.

Somija

Somi uzskata, ka Santa Klauss jeb Ziemassvētku vecītis dzīvo
Somijas ziemeļu daļā Korvatunturi (Lapzemē), uz ziemeļiem no polārā
loka. Cilvēki no visas pasaules sūta vēstules Santa Klausam un
dodas apskatīt īsto Ziemassvētku zemi Somijā. Cauru gadu
Ziemassvētku vecīša īsto mājvietu uz Rovananieme Ziemassvētku parku
apskatīt dodas tūristi no visas pasaules.

Līdzīgi kā lielākajā daļā valstu, īpaša tradīcija saistīta ar
svētku maltīti. Tradicionālais svētku deserts ir rīsu pudiņš ar
plūmju ievārījumu, kurā paslēpta viena mandele. Tas, kurš atrod
mandeli, būšot laimīgs visu Jauno gadu.

Šveice

Liela daļa Šveices tradīciju līdzīgas kaimiņvalstu – Vācijas un
Austrijas – tradīcijām. Taču viena no interesantajām atšķirībām ir
tā, ka Šveicē Ziemassvētku dāvanas var atnest ne tikai Santa
Klauss, bet arī mazais Jēzus un trīs karaļi.

Ziemassvētkos īpaši populāri ir pirkt un gatavot dažādus
cepumus, turklāt katrai kārtīgai Šveices ģimenei ir sava īpašā
cepumu recepte. Svētkos iecienīts arī kulinārais siera brīnums jeb
fondjū.

Foto: no JV arhīva