Ekonomika

«Ir bijis, kad šķiet – ir jau izdarīts viss iespējamais un diez vai vēl kaut ko labāku spēšu izdomāt, bet ir jāvar. Tāpēc mans bauslis ir: turi acis un ausis vaļā visu laiku. Tas ļauj paskatīties uz lietām citādāk. Es bieži izsitu sevi no komforta zonas, jo tas liek domāt, tas reizēm pat neapzināti atved idejas,» stāstot jelgavniekiem par radošumu un to, kur un kā smelties idejas, teic uzņēmēja un TV personība Gundega Skudriņa. Tieši tāpēc viņa uz pasākumu bija uzvilkusi kleitu otrādi – ar mugurpusi uz priekšu.

G.Skudriņa Jelgavā viesojās Zemgales amatnieku un mājražotāju
kontaktbiržā un uzsvēra, ka arī lielākā daļa no te redzētā pierāda,
ka zemgaliešiem ar radošumu un idejām problēmu nav. Tomēr ikvienā
radošā procesā var pienākt brīdis, kad ideju nav. «Kā reiz teicis
maestro Raimonds Pauls – kā tur mūza, tu vienkārši ņem un strādā.
Arī es sevi tādos brīžos vienkārši piespiežu domāt,» saka
G.Skudriņa. Viņa skaidro: kad ir ideju izsīkums, viņa izdara kaut
ko citādāk, jo tas paver citu redzes lauku.

Viņa jau desmit gadus vada radošo apvienību «Skudras metropole»
un ir īstenojusi vairākus interesantus projektus, piemēram, «Lielo
iedvesmas grāmatu», kurā atspoguļoti visi četri gadalaiki, šovasar
Cēsīs izveidojusi kafejnīcu, kas transformējas un noteiktu laika
sprīdi popularizē kādu no mākslas stiliem – impresionismu,
sirreālismu, minimālismu. G.Skudriņa neslēpj, ka ļoti liela nozīme
ir komandai un cilvēkiem, ar ko kopā strādā. «Arī es ļoti daudz ko
nemāku, bet es no tā nekaunos. Tāpēc man komandā ir cilvēki, kas to
prot. Uzskatu, ka nevajag līst tur, kur nevajag, jo katrā nozarē ir
kāds, kurš cep labāko pīrādziņu,» kritiska pret sevi ir uzņēmēja.
Viņa norāda, ka tehnika un papīru lietas galīgi nav viņas lauciņš.
«Tas ir ļoti svarīgi – saprast, kas kuram sanāk.»

Lai komanda darbotos efektīvāk, ir būtiski, lai tai patiktu
ideja. «No tā, cik tu pats daudz iededzies par savu projektu, ir
atkarīgs, vai tev būs sekotāji, vai tava ideja ieinteresēs citus.
Un ja cilvēkam deg acis, viņš ir gatavs piedalīties arī bez
maksas,» stāsta G.Skudriņa. Tāpēc viņa uzklausa savu komandu, jo
diskusijās un strīdos rodas patiesība. «Reiz strādājām pie dizaina
manifesta, un radās ideja par ēdamām lampām. Tiesa, ideju ātri vien
atmetām, jo tā šķita nereāla. Tomēr puišiem tas nedeva mieru un
viņi vairākas dienas un naktis par domāja, tad nāca un vēlreiz to
piedāvāja. Viņiem bija izaicinājums, un mēs šo ideju beigās tomēr
realizējām,» atceras uzņēmēja.

Viņa uzskata: «Radošumu trenē tas, ka nav ko ēst.» Tas piespiež
cilvēku domāt, meklēt risinājumus. «Esmu bijusi daudzās valstīs, un
tur, piemēram, Anglijā, Dānijā, Singapūrā, ir vairāk naudas, bet
mazāks radošais potenciāls, jo visas ir salikts pa plauktiņiem un
sevi tik daudz jānoslogo. Tur apbrīno mūs un mūsu cilvēkus,» norāda
G.Skudriņa, piebilstot: viņas realizētie projekti var iziet ārpus
Latvijas, jo viņa nedomā un neklausās, ko teiks citi. Viņa ir
pārliecināta: ja tu savu darbu darīsi pēc iespējas labāk, arī citi
to novērtēs. To apliecina ideja par gastronomiskajām performancēm
pa gadalaikiem. «Sociālajā tīklā facebook.com mums desmit minūšu
laikā izpirka biļetes pa 85 eiro uz trīs seansiem, tāpēc tās ir
muļķības, ka mūsu cilvēkiem neko interesantu un ekstravagantu
nevajag,» tā G.Skudriņa.

Viņa rezumēja, ka radošie projekti balstās uz trīs lietām:
entuziasms, liela griba un pārliecība. Ja būs tas, ir jāiet uz
priekšu, un tas ļaus sastapt īstos cilvēkus, kas palīdzēs īstenot
ideju. «Atcerieties – mēs esam neierobežoti savās iespējās un
potenciālā, jo kurš gan var pateikt: «Tā nevar»?» uzmundrina
G.Skudriņa.

Foto: Raitis Supe