Siltumapgādes uzņēmuma «Fortum Latvia» valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa turpmākos divus gadus pavadīs Indijā, kur strādās pie jauniem koncerna «Fortum» projektiem un pildīs finanšu direktores pienākumus. «Mans pirmais priekšstats ir tāds, ka indieši neizprot komandas darba būtību – sasniegt kopīgus mērķus, viņi neatzīst savu vainu un ļoti daudz ko noklusē. Viņi man saka «mēs tikai nepateicām taisnību», bet finanšu lietās ir jāzina viss,» tieši citas mentalitātes izprašanu G.Cimdiņa uzskata par savu vislielāko izaicinājumu jaunajā darbā.
Pirmā darbadiena G.Cimdiņai Indijā būs 4. janvārī, bet prom viņa devās jau 31. decembrī. Uz Indiju viņa tika nosūtīta saskaņā ar koncerna stratēģiju par vadītāju rotāciju. «Jelgavā es strādāju no 2008. gada, bet tikai šogad man radās sajūta, ka beidzot viss nostājies savās vietās – komanda izveidota, biokoģenerācijas stacija uzbūvēta – un mana darbadiena kļūst mazliet mierīgāka. Bet tad nāca šis piedāvājums,» stāsta G.Cimdiņa.
Rietumu biznesa sievietei Indijā grūti
Lai iepazītos ar darba apstākļiem, G.Cimdiņa Indijā pavadīja pa nedēļai oktobrī un novembrī. Pirmais iespaids neko vieglu nesolīja, jo Indijā sievietes, pat ar labu izglītību, lielākoties ir mājsaimnieces, bet viņa strādās birojā kopā ar 40 vīriešiem, kuriem ir cita mentalitāte un dzīves uztvere. «Man – eiropietei sievietei vīriešu birojā – tas būs liels izaicinājums. Vispirms jau būs jāsaprot, cik cilvēki ir atšķirīgi, būs jāiepazīst viņu domāšana, lietu uztvere, attieksme pret sievieti,» viņa stāsta. Lai gan «Fortum India» birojs no viņas gaida tieši rietumniecisko skatījumu un novitātes, G.Cimdiņa apzinās, ka ierastie darījumu kostīmi jāliek malā un jāpielāgojas turienes ieražām. «Indijā sievietes tradicionāli tērpjas sari, kas sastāv no biksēm un kleitas. Sari gan es neģērbšos, bet savai šuvējai dažus dīvaina dizaina kostīmus pasūtīju gan,» smej G.Cimdiņa. Viņu uztrauc arī tas, ka Indijā klimats ir karsts un pat tagad, kad ir ziema, gaisa temperatūra ir plus 15 grādi. Vasaras sezonā temperatūra turoties ap 40 grādiem visu dienu.
G.Cimdiņai Indijā būs arī savs šoferis. Pirmkārt, tāpēc, ka tur praktiski nedarbojas satiksmes noteikumi un katrs uz ceļa dara, ko grib, otrkārt, tāpēc, ka viņai nav Indijā derīgas autovadītāja apliecības. «Es, protams, mēģināšu tur nokārtot autovadītāja apliecību, tomēr šaubos, vai man tas izdosies. Tur jau vairākus gadus uzturas mans kolēģis no Somijas, kurš pirms tam strādāja Kenijā, un pat viņam neizdevās Indijā iegūt autovadītāja apliecību. Turklāt man pastāstīja, ka ikvienā starpgadījumā uz ceļa vainīga būšu es, ja vien atradīšos pie stūres,» tā G.Cimdiņa.
Ražos elektrību
«Fortum» Indijā strādā jau trīs gadus un ir, īstenojis divus pilotprojektus, lai izpētītu iespējas uzsākt tur saimniecisko darbību. Nu uzņēmums ir gatavs investēt elektrības ražošanā, kam tiks izmantota saules enerģija. Indija ir ļoti liela valsts – pēc teritorijas tā ir septītā lielākā valsts pasaulē ar 1,2 miljardiem iedzīvotāju –, bet, kā stāsta G.Cimdiņa, tajā ir elektroenerģijas deficīts. «Indijā ir 327 saules dienas gadā – enerģija, ko var izmantot par velti. Ir tikai jāinvestē tehnoloģijās. Patiesībā tā ir ļoti laba sajūta,» stāsta G.Cimdiņa, atceroties, ka viens no pirmajiem pārsteigumiem viņai bijis finanšu atskaitēs pamanītā nulle pie kurināmā izmaksām. Šobrīd «Fortum» divās vietās Indijā uzstādījis saules paneļus, kas kopā saražo 15 megavatus elektrības, bet plānots vairākās vietās valstī izveidot «punktus», kuros tiks saražoti 100 megavati. Pagaidām gan G.Cimdiņa nevar pateikt, kur konkrēti atradīsies šie punkti, bet skaidrs, ka tie «pārklās» visu valsts teritoriju un būs pakārtoti Indijas valsts elektroapgādes sistēmas modernizēšanas plānam. «Elektrotīkls tur nav pārāk attīstīts, vadi tur ir mudžekļos. Indijā ir pilsētas, kurās elektrība ir un kurās nav. Tāpat vienā pilsētā ir vietas, kur elektrība ir un kur tās nav, turklāt neviens nesaprot, kāpēc viņam elektrība ir vai kāpēc tās nav,» G.Cimdiņa ieskicē situāciju. Viņa apzinās: lai labāk veiktu savu darbu, nāksies izzināt saules paneļu darbību, kas viņai ir jauna joma.
«Fortum» birojs atrodas Indijas galvaspilsētā Deli, kas ir otra lielākā Indijas metropole un tajā dzīvo 17 miljoni iedzīvotāju. Realizējot elektrības ražotņu projektus, nāksies pārvietoties pa visu valsti, un G.Cimdiņa atzīst: tas, ka lidojums cauri valstij aizņem astoņas deviņas stundas, viņu mazliet biedē. Toties ceļā uz biroju viņa pavadīs apmēram tikpat daudz laika, kā tas bija Latvijā. «Es dzīvoju Salaspilī un katru dienu braucu uz darbu Jelgavā, ceļā pavadot stundu un desmit minūtes,» viņa nosaka. Visvairāk viņu baida tas, ka Deli ir viena no vispiesārņotākajām pilsētām pasaulē. «Cieto daļiņu klātbūtne gaisā gandrīz simts reizes pārsniedz normas, kas noteiktas Latvijā, bet līdz šim man nav gadījies redzēt uz ielām cilvēkus ar elpošanas maskām vai respiratoriem,» tā G.Cimdiņa.
Svinēs Jāņus
Indijā ir 42,5 stundu darba nedēļa. Lai gan tur ir karsts, darbs netiek organizēts tā, kā, piemēram, Spānijā, kad cilvēki strādā no rīta un vakarā. «Tam vienkārši nav jēgas, jo gaisa temperatūra ir konstanta visu dienu,» norāda G.Cimdiņa. Apmaksāts atvaļinājums Indijā ir tikpat ilgs kā Latvijā.
Indijā nepastāv sociālās apdrošināšanas sistēmas – netiek maksāti sociālie nodokļi, nav veselības apdrošināšanas sistēmas, bezdarbnieku un slimības pabalstu, vecuma pensiju. Ar likumu ir noteikts, ka darbiniekam tiek apmaksātas septiņas slimošanas dienas gadā. Ja slimo ilgāk, pabalsts netiek maksāts. «Toties tur ir kāds knifs, ko, manuprāt, Latvija varētu aizgūt: proti, ja darbinieks gada lakā nav slimojis, viņam šīs septiņas dienas pienākas kā apmaksātas brīvdienas. Tagad Latvijā gandrīz vai ir tā, ka cilvēks slimo, lai varētu mazliet atpūsties, bet tā viņš varētu atpūsties, jo rūpējas par savu veselību,» stāsta viņa.
Citādāka sistēma tur ir ar svētku un svinamajām dienām. Gada sākumā personāla daļa izveido sarakstu ar tām svinamajām dienām, kas attiecas uz visiem darbiniekiem, bet, tā kā Indija ir daudzkulturāla valsts, katram darbiniekam ir tiesības šim sarakstam pievienot vēl divas dienas pēc saviem ieskatiem. «Es pievienoju Jāņus, kas ir mani mīļākie svētki. Protams, ka Indijas kolēģi uzreiz jautāja, kas tie ir par svētkiem un ko es tajos darīšu,» tā G.Cimdiņa. Uz jautājumu, kāpēc sarakstā neiekļāva Latvijas dzimšanas dienu, 18. novembri, viņa atbild, ka Indijā novembra vidū ir Ziemassvētki un līdz ar to 18. novembris ir svinama diena. Viņa uzskata, ka šāda sistēma ļauj biznesam un valstij samazināt zaudējumus, kas rodas ilgākas dīkstāves rezultātā.
Galvenais kritērijs – padomju laiku pieredze
Runājot par rotāciju, G.Cimdiņa neslēpj, ka, viņasprāt, viens no kritērijiem, kāpēc tieši viņa deleģēta uz Indiju, ir tas, ka viņai nav ģimenes un bērnu. «Vēl viens arguments varētu būt tas, ka esmu pieredzējusi padomju laikus un zinu, ko nozīmē strādāt, kad ir uzspiesta sistēma un pārspīlēta varas orgānu kontrole. Indijā joprojām ir ļoti liela birokrātija un pārspīlēta uzraudzība no valsts puses. Kaut vai viens piemērs – uzņēmumu valdes sēdes tiek ierakstītas lentē, un ieraksti tiek salīdzināti ar sēdes protokoliem,» viņa stāsta.
Sākumā viņa šaubījusies, vai ir gatava doties uz Indiju, tomēr ar laiku šo domu pieņēmusi, jo uzskata, ka cilvēkam laiku pa laikam ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas dzīvē, lai attīstītos un augtu. Indijā viņai jāpavada vismaz divi gadi. Ja tas būs nepieciešams uzņēmuma projektu īstenošanai, termiņš varētu tikt pagarināts, bet G.Cimdiņa plāno atgriezties Latvijā.
Jelgavā jauna vadītāja nebūs
Lai gan G.Cimdiņa aizrotēta uz Indiju, Latvijā viņas vietā jauna vadītāja nebūs. Uzņēmuma «Fortum Jelgava», kas strādā ar klientiem, valdes priekšsēdētāja būs Aina Bataraga, savukārt uzņēmuma «Fortum Latvia», kas atbild par siltuma un elektrības ražošanu, valdes priekšsēdētājs būs Andris Vanags, kurš ir arī Jelgavas koģenerācijas stacijas vadītājs.
Foto: no JV arhīva