Pilsētā

«Pirmo aproci pirmajam klientam uzlikām pagājušā gada 31. augustā, tāpēc par lieliem rezultātiem pagaidām runāt vēl nevaram. Tomēr vienu esmu novērojusi – cilvēki, kuri vēlas elektronisko uzraudzību, tiešām ir motivēti kaut ko savā dzīvē mainīt,» tā par jauno iniciatīvu – elektronisko uzraudzību ieslodzītajiem – saka Valsts probācijas dienesta Jelgavas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Olga Dobroserdova.

No pagājušā gada jūlija Latvijā ieslodzītajiem ir iespēja izkļūt
no cietuma pirms termiņa, piekrītot elektroniskajai uzraudzībai –
tas nozīmē, ka cilvēkam ap kāju tiek uzlikta aproce, kas ļauj
kontrolēt, vai viņš noteiktajā laikā atrodas savā dzīvesvietā.

Līdz šim Jelgavas probācijas dienests elektronisko uzraudzību
realizējis četriem cilvēkiem (Jelgavas probācijas dienests apkalpo
Jelgavas pilsētu, Jelgavas un Ozolnieku novadu). Tie ir 11 procenti
no valstī kopumā īstenotajiem elektroniskās uzraudzības gadījumiem
– Latvijā kopš pilotprojekta ieviešanas pagājušā gada 1. jūlijā tā
piemērota 36 cilvēkiem. Elektronisko uzraudzību reglamentē Ministru
kabineta noteikumi.

Pirmie «trusīši»

Jelgavā un tās apkaimē elektroniskā uzraudzība piemērota četriem
cilvēkiem vecumā no 27 gadiem līdz pensijas vecumam. Nodarījumi,
par ko viņi tikuši notiesāti, ir dažādi: braukšana dzērumā, kukuļa
ņemšana, mantiski noziegumi un vardarbība pret citiem, narkotikas.
Divi no viņiem bijuši sodīti jau iepriekš. Tagad divi pirmstermiņa
atbrīvotie strādā oficiālu darbu, viens ir darba meklējumos, viens
– pensijā. Visi dzīvo ģimenē.

O.Dobroserdova uzsver, ka probācijas speciālista galvenais un
vienlaikus arī sarežģītākais darbs ir, atmetot visas subjektīvās
domas, izvērtēt cilvēku, atrast veidu, kā viņu motivēt, kā viņam
palīdzēt. «Prieks novērot, ka cilvēki izmanto viņiem doto iespēju
lietderīgi, atgriežas ģimenē, sakārto savu veselību, iekārtojas
darbā un maina savu uzvedības modeli,» O.Dobroserdova piebilst.

Elektroniskā uzraudzība tiek piemērota personām, kas var
pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu, un tā tiek nozīmēta vēl
pirms pirmstermiņa, dodot iespēju personai ātrāk iekļauties
sabiedrībā. «No tiesu prakses redzam, ka tiesa elektronisko
uzraudzību visbiežāk nosaka uz tādu laiku, pēc cik ilga persona
varēs lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu,» norāda Jelgavas probācijas
dienesta vadītāja, piebilstot, ka arī šis laiks katram cilvēkam ir
atšķirīgs. Jelgavā elektroniskajā uzraudzībā esošajām personām tas
bija no četriem mēnešiem (šim cilvēkam elektroniskā uzraudzība jau
beigusies, bet viņš tiek uzraudzīts kā pirmstermiņa atbrīvotais)
līdz 12 mēnešiem, kas ir maksimālais iespējamais termiņš.

Cilvēkiem, kam noteikta elektroniskā uzraudzība, jārēķinās, ka
Probācijas dienesta darbinieki var ierasties viņus pārbaudīt
dzīvesvietā nebrīdinot laikā no pulksten 7 līdz 23 (ja noteikts, ka
cilvēkam mājās jābūt naktī, tad arī nakts laikā), veikt pārbaudi ar
alkometru, kā arī sazināties gan ar pašu cilvēku, gan viņa
noteiktajām kontaktpersonām, kas biežāk ir ģimenes locekļi vai
draugi, lai noskaidrotu un precizētu dažādus jautājumus. Lielu
atbalstu klientu uzraudzībā sniedz sadarbības partneri – valsts un
pašvaldības iestādes, nevalstiskās organizācijas. «Pagaidām gan
mums bijuši tikai četri gadījumi, kad noteikta elektroniskā
uzraudzība, un šo cilvēku motivācija – vēlme atgūt brīvību un
atgriezties normālā dzīvē – ir pietiekami liela, lai viņi ievērotu
grafiku un nepārkāptu noteikumus,» rezumē Jelgavas probācijas
dienesta vadītāja.

Aproce domāšanu nemaina

Elektroniskās uzraudzības ieviešanas galvenie ieguvumi:
finansiālais (jo, samazinoties ieslodzīto skaitam cietumos,
samazinās viņu uzturēšanas izmaksas), efektīvāka un stingrāka
kontrole pār notiesātā atrašanos dzīvesvietā, ātrāka personas
resocializācija. O.Dobroserdova tam piekrīt, tomēr uzsver: «Pats
galvenais probācijas darbā tomēr ir darbs ar cilvēku, viņa domāšanu
un motivēšanu, jo no tā, kā cilvēks domā, atkarīga arī viņa rīcība.
Būsim reāli – ja cilvēks vēlēsies izdarīt noziegumu, tad viņu
neviena aproce neatturēs.»

Jelgavas probācijas dienesta vadītāja norāda, ka
likumpārkāpējiem, kuri notiesāti ar brīvības atņemšanu, likumiski
ir iespēja atbrīvoties un viņi agrāk vai vēlāk tāpat atgriežas
sabiedrībā, tikai bez jebkādas uzraudzības. Un, skatoties no šāda
aspekta, elektroniskā uzraudzība ir labs rīks, kā tomēr cilvēku
kontrolēt, radināt pie disciplīnas, režīma un likt strādāt pašam ar
sevi. «Ir grūti iejusties to cilvēku ādā, bet, manuprāt,
vissarežģītākais ir tas, ka tu esi mājās, durvis ir vaļā, bet tu
nevari iet, kur gribi. Ir jāmācās sevi disciplinēt, organizēt
laiku, un tas, manuprāt, ir lielākais elektroniskās uzraudzības
pluss,» spriež O.Dobroserdova.

Lēmumu pieņem tiesa

Pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzību
var ieslodzītais, kurš noteiktu termiņu no piespriestā soda jau ir
izcietis. Viņš raksta iesniegumu cietuma administrācijai, kas
sagatavo izziņu par soda izpildes gaitu. Savukārt Probācijas
dienests pēc cietuma administrācijas pieprasījuma sagatavo
izvērtēšanas ziņojumu par šo personu, izvērtējot gan personību,
tostarp atkarību riskus, gan tehniskās iespējas, lai varētu
realizēt elektronisko uzraudzību notiesātā dzīvesvietā.
O.Dobroserdova stāsta, ka dienesta speciālists dodas uz vietu, kur
ieslodzītais plāno dzīvot pēc atbrīvošanas. Tiek pārbaudīts, vai
viņam ir tiesisks pamats tur dzīvot, vai tur būs iespējams uzstādīt
elektroniskās uzraudzības bāzes staciju un īstenot pašu uzraudzību,
piemēram, speciālisti skatās, vai mājoklī ir elektrība, mobilo
sakaru tīkla pārklājums, vai ir aizveramas durvis un citas nianses.
Tāpat, lai varētu piemērot elektronisko uzraudzību, jāsaņem
piekrišana no personām, ar kurām kopā cilvēks dzīvos. Ļoti svarīga
ir personības izvērtēšana, tajā skaitā domāšanas, uzvedības un
attieksmes izvērtēšana, lai sniegtu vērtējumu, vai notiesātais spēs
ievērot elektroniskās uzraudzības nosacījumus.

Gala lēmumu pieņem tiesa, kuras apkalpes teritorijā atrodas
cietums. Jelgavas tiesa izskata iesniegumus no Jelgavas cietuma
ieslodzītajiem. Kā stāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes sabiedrisko
attiecību speciāliste Ināra Makārova, pagājušajā gadā pirms termiņa
no Jelgavas cietuma, piemērojot elektronisko uzraudzību, atbrīvoti
pieci ieslodzītie. «Iesniegumu bija uzrakstījuši 11 ieslodzītie,
taču tiesa sešas prasības noraidīja,» viņa piebilst. Jelgavas
cietumā šobrīd atrodas 325 ieslodzītie (gan apcietinātie, gan
notiesātie). Viena ieslodzītā uzturēšanas izmaksas ir 27,42
eiro dienā.

Ja tiesa pieņem pozitīvu lēmumu, ieslodzītais tiek atbrīvots
tiesas zālē. Trīs darba dienu laikā viņam jāreģistrējas tajā
Probācijas dienesta struktūrvienībā, kas apkalpo teritoriju, kur
viņš dzīvos un kur tiks īstenota elektroniskā uzraudzība.

Tā nav izsekošanas ierīce

O.Dobroserdova norāda, ka elektroniskā uzraudzība ir intensīvas
kontroles pasākumi, ko nosaka tiesa, lai ierobežotu notiesātā brīvu
pārvietošanos. Tā ir brīvprātīga un var tikt piemērota tikai ar
notiesātā piekrišanu. «Tā nav izsekošanas ierīce, un mēs
nepārbaudām, kur persona atrodas konkrētajā brīdī. Šīs aproces
uzdevums ir parādīt, vai konkrētajā brīdī cilvēks atrodas
konkrētajā vietā, tas ir, savā dzīvesvietā,» viņa skaidro. Tāpēc,
uzliekot aproci, bāzes stacijā tiek ievadīti dzīvesvietas parametri
– cilvēkam noteiktajā laikā ir jābūt mājās, un viņš drīkst
pārvietoties saskaņā ar sastādīto elektroniskās uzraudzības
grafiku.

Sistēma fiksē jebkādas neatļautas manipulācijas ar bāzes staciju
vai aproci. Visus pārkāpumus apstrādā Elektroniskās uzraudzības
centrs, kas atrodas Rīgā un strādā 24 stundas diennaktī septiņas
dienas nedēļā.

Ja centra darbiniekiem radušās aizdomas, ka persona varētu
neatrasties dzīvesvietā, pastāv zināmas procedūras, piemēram, var
pieprasīt veikt biometrisko testu – tas nozīmē, ka persona tiks
atpazīta pēc pirkstu nospieduma, kas jāatstāj uz dzīvoklī esošās
bāzes stacijas ekrāna.

Visi reģistrētie pārkāpumi tiek izvērtēti, personai tiek
izteikts brīdinājums, un, ja tā nelabojas, Probācijas dienesta
pienākums ir informēt par to tiesu un lūgt izpildīt neizciestās
soda daļas laiku – tas nozīmē, ka personai jāatgriežas sodu izciest
ieslodzījumā. «Pārkāpumi var būt dažādi, tāpēc katra situācija
jāvērtē individuāli. Piemēram, elektroniskās uzraudzības laikā
personai ir aizliegts lietot alkoholu, un šī nosacījuma
neievērošana ir nopietns pārkāpums. Kopumā valstī ir nosūtīti divi
iesniegumi tiesai par elektroniskās uzraudzības pārkāpumu
izdarīšanu.

Savukārt, ja cilvēkam ir noteikts konkrēts laiks, kad jāiziet no
mājām, lai dotos, piemēram, uz darbu, bet viņš desmit minūtes
aizguļas, tas nav tik smags pārkāpums, lai uzreiz pirmajā reizē
sūtītu iesniegumu uz tiesu par neizciestās soda daļas izpildi,»
skaidro O.Dobroserdova, atgādinot, ka svarīgākais ir cilvēks un ka
probācijas speciālisti tic nevis cilvēka vārdiem, bet darbiem.
Jelgavā Probācijas dienesta klienti elektroniskās uzraudzības
noteikumus nav pārkāpuši.

Dzīvo pēc nedēļas grafika

Cilvēks, kam noteikta elektroniskā uzraudzība, kopā ar
probācijas speciālistu sastāda obligāto (piemēram, ārstu,
speciālistu apmeklējumi, darbs) un izvēles aktivitāšu (piemēram,
treniņi, kursi) sarakstu, pēc kura pamatojoties tiek izstrādāts
detalizēts grafiks pa laikiem un nodarbēm.

Jelgavas probācijas dienesta vadītāja norāda, ka persona ar
elektronisko uzraudzību var funkcionēt kā ikviens cilvēks, jo
aproce ir viegla, ērta un būtiski neierobežo personu. Bāzes stacija
ir pieslēgta pie elektrības, un aproci nav nepieciešams lādēt.

«Ikdienā uz ielas, veikalā, darbā mēs saskaramies ar cilvēkiem,
kuri ir atbrīvoti no ieslodzījuma, sodīti ar sabiedrībā izciešamiem
sodiem. Personas ar elektronisko uzraudzību ne ar ko no viņiem un
mums neatšķiras. Kāpēc lai ar elektronisko uzraudzību būtu citādāk?
Ar aproci cilvēks var darīt gandrīz visu, tostarp vannoties,
sportot. Ir daži ierobežojumi attiecībā uz pirts apmeklējumu
temperatūrā virs 60 grādiem, pārāk dziļu niršanu, bet tie nav
būtiski. Turklāt aproci var viegli noslēpt zem apģērba,» stāsta
O.Dobroserdova. Tomēr paši ieslodzītie, kuriem ir piemērota
elektroniskā uzraudzība, baidoties no sabiedrības attieksmes, pat
no nelielas anonīmas intervijas ar laikrakstu «Jelgavas Vēstnesis»
atteicās.

Cilvēkam tiek sastādīts aktivitāšu grafiks uz nedēļu, tomēr ir
izņēmuma situācijas, kad tas tiek mainīts. «Mums bija gadījums, ka
cilvēks aizsūtīja savu CV un kāds uzņēmums viņam piezvanīja un
uzaicināja nākamajā dienā uz darba interviju. Izvērtējot konkrēto
gadījumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, ļāvām viņam uz
to iet,» Jelgavas probācijas dienesta vadītāja uzsver, ka šaubu
gadījumos personai var tikt pieprasīts dokumentāls apliecinājums,
ka tā bijusi tur, kur tai vajadzēja būt. No tādiem pasākumiem, kā,
piemēram, tējas dzeršana pie nejauši uz ielas satikta drauga, ja
jābūt mājās, gan jāatsakās.

Foto: no Valsts probācijas dienesta arhīva