«Izvelkot no Parīzes ielām tās noskaņas eliksīru, vēlos atsvaidzināt to tiem, kuri šajā pilsētā jau kādreiz pabijuši, un iekārdināt tos, kuriem Parīze zināma tikai no kino un literatūras,» par bilžu izstādi «Parīzieši 2015» stāsta tās autors Māris Grīnbergs. Izstāde Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī apskatāma līdz 16. martam.
«Pirms desmit gadiem sanāca Parīzē nodzīvot mēnesi un radās vēlme piefiksēt ar kameru tieši to noskaņu, kas Parīzi dara atšķirīgu. Izrādījās, ka tas nav viegli, un šodien tornī ir tikai viena bilde, kurai ir desmit gadi. Pārējās ir uzņemtas pagājušā gada aprīlī, kad tur atgriezos ar uztrenētāku aci un skaidru izpratni, kā no raibās, tūristu pilnās mūsdienu Parīzes izgriezt tīru vietējo noskaņu,» tā bilžu autors.
Izstādē kopumā var apskatīt 25 lielas izdrukas augstā izšķirtspējā. Tomēr tās nav ceļojuma bildes klasiskā izpratnē, bet gan bildes no skaidra, apzināta projekta izveidot sēriju, kurā fiksēta tā Parīzes vide un noskaņa, kas nav sastopama citviet, atklāj M.Grīnbergs, uzsverot, ka izstādes kadri izskatās un arī ir absolūti dokumentāli, bet neviens no tiem nav nejaušs. Lielākā daļa bilžu atlases izstādei notika Parīzē pirms fotoaparāta pogas spiešanas. «Tā arī ir skolas atšķirība no fotoamatiera – neko nedarīt uz dullo, jo tas ir traki neproduktīvi un bez garantijas,» tā viņš.
Vaicāts, kāpēc fotogrāfijās iemūžināta tieši Parīze, M.Grīnbergs stāsta: «Kājas šim stāstam sāka augt pirms 20 gadiem, kad pirmo reizi tur nokļuvu. Parīze ir pēdējo pārsimt gadu rietumu kultūras karaliene ar ļoti lielu atrāvienu. Tā ir vieta, kur māksla, mode un citas kultūras jomas ir savilkušās tik iespaidīgā brendā, ka tas atstāj vizuālu iespaidu uz to, kā tiek tērēts kapitāls, un to, kā tiek tērēts kapitāls, mēs redzam visur, bet ne vienmēr no kultūras aspekta pozitīvā nozīmē. Parīzē tas ir tādā pakāpē, ka sekas redzam kā centra arhitektūrā, tā arī tās iedzīvotājos – parīziešos –, ne tikai redzot, kas tiem mugurā, bet arī to, kā viņi sevi pasniedz ar visu savu tēlu, pat neatkarīgi no tā, kā viņi jūtas – vai steidzas, priecājas, ir aizdomājušies un tamlīdzīgi. Cilvēkam, kurš skolots vizuālajās mākslās, šī vide mirklī rada pozitīvu kultūršoku.»
«Tā kā mana ikdiena ir dizains un to apgūst ar klasisku akadēmisko izglītību vizuālajās mākslās, tad fotogrāfija man nozīmē espanderu – gumijas riņķīti ikdienas treniņam –, bet tikai kompozīcijas veidošanai, ne plaukstas muskulatūrai. Fotogrāfija stabili ir pati nabadzīgākā vizuālās izpausmes sfēra, taču uz kompozīcijas zināšanu bāzes iespējams sagudrot viltības, kas ļauj skatītājā izsaukt tieši tās emocijas, kuras autors vēlas izvilināt. Māksla – skaļi teikts. Jāatzīstas, ka mani vairāk interesē attēla uzbūve, ne informācija, kas redzama manā bildē. Tas, kas interesē, ir stīvēšanās ar fotogrāfiju kā ar ļoti nabadzīgu formātu. Fotogrāfija neļauj normāli veidot kompozīciju, protams, izņemot reklāmas foto, tādēļ nākas caur objektīvu atrast proporcionālas bildes lielās detaļas un nogaidīt, kamēr kadrā precīzi savas vietas ieņem mazās, piemēram, kustīgie parīzieši,» atklāj M.Grīnbergs.
Kādēļ vērts apmeklēt šo izstādi? Izstādes autors teic: «Ja cilvēks pilnībā nav nodevies balalaikas spēlei, islāmam vai «McDonalds» un komiksiem un to kaut nedaudz interesē rietumu vecās pasaules kultūra, tad emocijām noteikti jābūt. Nedomāju, ka Parīze atklāsies īpaši citāda – ja nu vienīgi kāds bijis divu dienu ekskursijā tikai pa tūristu taku un pusi laika pavadījis rindā pie Eifeļa. Izstādē Parīzes atmosfēra ir attīrīta no tūristu pūļiem un pasaulē globāli izplatītām lietām. Izstāde ir kā franču dziedātājas ZAZ albums – indīgi parīzisks.» Jāpiebilst, ka šī iemesla dēļ šīs dziedātājas mūzika bija fonā arī svinīgajā izstādes atklāšanā ar mērķi, lai sanākušie varētu vēl jo vairāk izbaudīt Parīzes burvību. Arī citus izstādes apmeklētājus mākslinieks aicina fotoizstādi baudīt šīs dziedātājas muzikālajā pavadījumā, klausoties to austiņās. Šarmu izstādei noteikti piešķir arī tās norises vieta – tornis. Pats mākslinieks par to teic: «Torņa Izstāžu zāle ir atbilstoša izmēra, ar labu gaismu, tieši virs franču restorāna – grūti labāku kopumu piemeklēt!»
Jāpiebilst, ka Jelgavā M.Grīnbergam iepriekš ir bijušas divas izstādes, tomēr, viņa vārdiem, tās esot bijušas slepenas, bez atklāšanas pasākuma un reklāmas. «Gan jau nevienam, kas iemaldījās, tās bildes ļaunumu nenodarīja, bet tās bija no dažādiem projektiem un par dažādām tēmām – neredzēju jēgu darīt kādam zināmu, ka šis kokteilis uz brīdi no studijas pārvācies,» tā viņš.
Foto: no JV arhīva