Pilsētā

«Tran, no kurienes tu esi?» «Es esmu no Vjetnamas.» «Vai tev patīk Latvijā?» «Man patīk Latvijā, jo te ir daudz koku, interesantas pilsētas un lieli veikali.» «Kāda ir tava specialitāte?» «Es esmu anesteziologs, bet tagad es esmu students un mācos latviešu valodu.» Šādus un līdzīgus dialogus nodarbībās risina Ķīnas un Vjetnamas iedzīvotāji, kuri pārcēlušies uz dzīvi Latvijā. «Tas valodas apguvē ir pats sākums – mans uzdevums ir panākt, lai cilvēki varētu elementāri sazināties, prastu sadzirdēt jautājumu un uz to vienkāršiem vārdiem atbildēt. Lai viņi neapjuktu ikdienišķās situācijās uz ielas vai veikalā,» saka latviešu valodas pasniedzēja Zaiga Rozenberga, kura Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) projekta «Latviešu valodas apguve pieaugušajiem Jelgavā» gaitā latviešu valodu cittautiešiem palīdz apgūt A1 līmenī.

ZRKAC Tālākizglītības nodaļas vadītāja un projekta vadītāja
Astra Vanaga informē, ka pašlaik rit pēdējais mācību mēnesis, un
projekta dalībnieki, pasniedzēji un vadības grupa pirms finiša
taisnes var izvērtēt padarīto un sasniegto. «Projekts devis iespēju
180 Jelgavas un Zemgales reģiona mazākumtautību iedzīvotājiem un
nepilsoņiem, tajā skaitā prioritāri jauniešiem vecumā līdz 25
gadiem, sākt apgūt vai turpināt pilnveidot latviešu valodas prasmi
atbilstoši katra iepriekšējām valodas zināšanām.

Pirmajā mācību gadā latviešu valodu apguvuši 90 cilvēki pamata
(A) un vidējā (B) valodas prasmes līmeņa grupās, bet šajā mācību
gadā vēl 90 cilvēki mācās valodu no iesācēja līdz augstākajam (C)
valodas prasmes līmenim. Projekta dalībnieki apgūst 100 stundu
mācību programmu katrā valodas prasmes līmenī, un tas nozīmē četrus
mēnešus divas reizes nedēļā pēc darba vai mācībām atvēlēt laiku
latviešu valodas apguvei, kas nebūt nav viegli,» tā viņa,
piebilstot, ka Eiropā notiekošie migrācijas procesi ir noteikuši
arī projekta dalībnieku sastāvu: pirmajā mācību gadā līdztekus mūsu
pašu iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda,
kursos mācījās cilvēki no Ķīnas, Azerbaidžānas, Ukrainas,
Krievijas, ASV, savukārt šogad dalībnieku sastāvs ir vēl
daudznacionālāks – līdzās ķīniešiem, krieviem, ukraiņiem,
baltkrieviem, lietuviešiem, kazahstāņiem latviešu valodu mācās
vjetnamieši un arī viens japānis.

Raksturojot savu grupu, Z.Rozenberga stāsta, ka tie galvenokārt
ir ķīnieši un vjetnamieši, kuri pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi
Latvijā – kāds šeit dzīvo tikai dažus mēnešus, kāds – nedaudz
vairāk par gadu. Tā kā latviešu valodas priekšzināšanu viņiem nav,
tā jāapgūst no pašiem pamatiem. «Tas nozīmē, ka jāapgūst jauns
alfabēts, jaunas skaņas, jāiepazīst no līdz šim ierastās atšķirīga
kultūra, un tieši tā arī mēs sākām – mācoties burtus, skaņas, tās
velkot kopā zilbēs un veidojot vārdus. Ar attēlu palīdzību mēs
apgūstam, kas ir «koks», «māja», «galds», un veidojam vienkāršus
teikumus,» mācību specifiku atklāj Z.Rozenberga, piebilstot, ka
latviešu valoda tiek apgūta bez starpniekvalodas – ja vjetnamieši
angļu valodu vēl pārvalda, tad ķīnieši – tika retais, tādēļ
angliski tiek pateikti tikai atsevišķi vārdi. Valodas apguves
procesā var izjust kursu dalībnieku atšķirīgo izglītības līmeni,
mentalitāti un motivāciju. «Mūsu vidū ir, piemēram, ar ārsta,
grāmatveža izglītību, uzņēmēja – viņi valodu neapšaubāmi apgūst
ātrāk nekā cilvēki, kuri vēl nav un arī neplāno iekļauties darba
tirgū Latvijā,» novērojusi latviešu valodas pasniedzēja.

«Man ir ģimene – vīrs un divi dēli. Man ir maziņš veikaliņš
Rīgā. Es pārdodu vjetnamiešu ēdienus – maizi, rīsus, zupu. Zupā ir
rīsi, makaroni, vistas gaļa, cūkas gaļa, liellopa gaļa, mazliet
sīpoli. Es cepu maizi – tajā iekšā ir cepti sīpoli, dārzeņi, desa
un mērce,» ar citu vjetnamiešu, kas mācās latviešu valodu, atbalstu
par savu nodarbošanos jau prot pastāstīt Dao no Vjetnamas.

«Es esmu no Ķīnas. Tagad es dzīvoju Ozolniekos. Man ir sieva un
dēls,» saka Šan Li, kurš latviešu valodu kursos apgūst kopā ar
sievu Hui Ma un dažreiz uz nodarbību līdzi paņem arī desmit gadus
veco dēlu Tomu. Toms mācās Ozolnieku skolā un latviski runāt
iedrošina arī vecākus, uz ķīniešu valodu pārtulkojot kādu vārdu vai
pasakot priekšā, kā tas būtu latviski. Arī Hu Jinga no Ķīnas,
stāstot par savu dzīvi Latvijā, teic: «Man ir divi dēli un meita.
Es mājās tīru istabu un gatavoju pusdienas. Man ļoti garšo
kartupeļi.»

Gan ķīnieši, gan vjetnamieši atzīst, ka latviešu valoda šķiet
ļoti grūta, taču viņiem patīk Latvijā, tāpēc grib iemācīties
latviešu valodu. «Šie cilvēki apgūt latviešu valodu sākuši no
pašiem pamatiem un mācījušies tikai četrus mēnešus, tādēļ tas, ka
viņi jau prot pastāstīt par sevi, savu nodarbošanos un dzīvi
Latvijā, ka prot pajautāt un atbildēt uz viņiem uzdoto jautājumu,
jau ir viņu mazais panākums,» tā Z.Rozenberga.

Savukārt, lai iegūtu apliecinājumu par latviešu valodas
zināšanām augstākajā līmenī, valsts valodas prasmes pārbaudi Valsts
izglītības satura centrā gatavojas kārtot arī lielākā daļa
cittautiešu, kuri četru mēnešu garumā latviešu valodas kursos ZRKAC
pilnveidojuši savas valsts valodas zināšanas augstākajā – C1 –
līmenī.

«Kursu dalībnieku latviešu valodas prasmes ir augstā līmenī,
tāpēc, gatavojoties eksāmenam, trenējam ne tikai valodu, bet vairāk
tieši tempu, jo eksāmens gan satura, gan intensitātes ziņā ir
sarežģīts,» vērtē latviešu valodas pasniedzēja Dace Lielanse,
priecājoties, ka motivēti mācīties ir ne tikai tie, kuri gatavojas
kārtot eksāmenu, bet arī tie, kuri valodu apgūst, lai vienkārši
pilnveidotu saziņas prasmes.

Marina Lumane Latvijā ieradās pirms 17 gadiem no Baltkrievijas,
un jau pēc pusotra gada viņa bija ieguvusi vidējo – B2 – valodas
prasmes līmeni. «Uz Latviju atbraucu, jo apprecējos, un sākumā man
bija ļoti svarīgi apgūt latviešu valodu, lai es varētu sazināties.
Tagad jau latviešu valoda nepieciešama arī darbam, tādēļ nolēmu
paaugstināt valodas prasmes līmeni. Pašai ir neomulīgi, ja, rakstot
dokumentus, kļūdos. Apkārtējie jau saka, ka es ļoti labi runāju
latviski, taču apzinos, ka reizēm kādu garumzīmi vai galotni
nepasaku pareizi,» stāsta Marina, piebilstot, ka latviešu valodas
nodarbības ļāvušas ne tikai uzlabot valodas prasmes, bet bijušas
arī vērtīgas redzesloka paplašināšanai.

Līdzīgi uzskata arī Lilija Birukovska, uzsverot, ka viņai īpaši
saistošas bijušas nodarbību tēmas. «Šajā laikā es tik daudz esmu
uzzinājusi ne tikai par latviešu valodas gramatiku, bet arī par
izciliem latviešiem, interesantām personībām,» tā L.Birukovska,
vērtējot, ka šo kursu laikā latviešu valodas zināšanas izdevies
uzlabot tādā līmenī, lai kārtotu C1 līmeņa eksāmenu: «Kaut arī
šobrīd tas man nav vajadzīgs darbam, apzinos, ka valodas zināšanas
tomēr mani padara darba tirgū konkurētspējīgāku.»

Pasniedzēja D.Lielanse stāsta, ka, mācot latviešu valodu, viņai
ir svarīgi cittautiešus iepazīstināt arī ar mūsu kultūru, turklāt
mūsdienu tehnoloģiskās iespējas to ļauj darīt saistošā veidā.
Piemēram, klausīšanās uzdevumu par Velgu Vītolu papildinot ar
attēliem. «Esam pārrunājuši arī Gada vārdus un nevārdus, spārnotos
teicienus – tas veido lielāku izpratni par latviešu valodu. Dažkārt
tie, kas mācās latviešu valodu, ir neizpratnē, kāpēc jāsaka
«piezvanīt», ja paši latvieši mēdz teikt «pazvanīt», un tad es
stāstu par literāro valodu, par to, ka arī paši latvieši ne vienmēr
runā pareizi,» tā pasniedzēja.

A.Vanaga skaidro, ka projekta dalībniekiem ir iespēja Valsts
izglītības satura centrā kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi,
lai saņemtu valsts valodas prasmes apliecību. Šo iespēju pirmajā
mācību gadā sekmīgi izmantoja 35 projekta dalībnieki, kuri ieguva
valsts valodas apliecību par augstāku valodas līmeni, nekā viņiem
bija pirms mācību uzsākšanas. Arī šī gada martā 40 projekta
dalībnieki kārtos valsts valodas prasmes pārbaudi, kas viņiem
palīdzēs vai nu uzsākt darba attiecības, vai arī profesionālāk
veikt savus darba pienākumus. Ir arī projekta dalībnieki, kuri pēc
kursu beigšanas plāno kārtot naturalizācijas pārbaudījumu un iegūt
Latvijas pilsonību.

«2014. gada 1. septembrī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības
centrs uzsāka īstenot valsts budžeta programmas «Latviešu valodas
apguve 2014» projektu «Latviešu valodas apguve un pilnveide
pieaugušajiem Jelgavā» (Nr.2014.LV/LV/1/4-1/03). Sabiedrības
integrācijas fonda finansētais projekts sniedz iespēju nodrošināt
bezmaksas latviešu valodas apguves kursus Jelgavas un reģiona
mazākumtautību cilvēkiem un nepilsoņiem. Projekta īstenošanas
periods aptver divus mācību gadus (2014./2015. un 2015./2016.), un
tas pirmo reizi jelgavniekiem nodrošina iespēju tik ilglaicīgai
bezmaksas latviešu valodas apguvei, jo, sekmīgi pabeidzot pirmo
mācību gadu, mācības var turpināt otrajā gadā. Šo iespēju ir
izmantojis 21 projekta dalībnieks, būtiski uzlabojot savu latviešu
valodas prasmi,» tā A.Vanaga.

Foto: Raitis Supe