Izglītība

Šodien Zemgales reģiona Kompetenču izglītības centrā (ZRKAC) aizvadīta 19. Jelgavas pilsētas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konference, noskaidrojot tos mūsu pilsētas skolēnu darbus, kuri izvirzīti uz reģionālo konferenci. No kopumā 74 darbiem ceļazīmi uz Zemgales reģionālo konferenci ieguva 40.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, uzrunājot
jauniešus, kuri aizstāvējuši zinātniski pētnieciskos darbus,
norādīja, ka ar šo konferenci pirmām kārtām jau paši sev esam
apliecinājuši, kāpēc Jelgava kļuvusi par pirmo Latvijas vēsturē
Jauniešu galvaspilsētu. «Bet mums visiem kopā vēl ir ļoti daudz
jādara, lai mēs ne tikai kāpinātu mūsu pilsētas un valsts izaugsmi,
bet arī lai izvirzītos un sasniegtu augstu labklājības līmeni. Lai
ikkatra darbs rod pielietojumu!» tā viņš, jauniešiem sakot paldies
par ieguldīto darbu.

19. Jelgavas pilsētas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu
konferencē kopumā aizstāvēti 74 darbi, kurus izstrādājuši 95
skolēni 19 zinātņu sekcijās. Visvairāk darbu – 35 – aizstāvēti
dabaszinātņu cikla sekcijā, humanitāro zinātņu cikla sekcijā
prezentēti 22 darbi, savukārt sociālo zinātņu cikla sekcijā – 17
darbi, informē ZRKAC Vispārējās un profesionālās izglītības
atbalsta nodaļas galvenā speciāliste vispārējās izglītības
jautājumos Dace Pētersone-Gūtmane. Ekspertu komisiju vadītāji
atzīst, ka šogad iesniegtie darbi bijuši kvalitatīvi, interesanti
un ar labu radošo domu atspoguļojumu. Darbi ar katru gadu kļūst
mūsdienīgāki, un tajos skartas mūsdienu sabiedrībai aktuālas tēmas,
kā arī teorētiskajām zināšanām meklēti un daudzos gadījumos arī
veiksmīgi atrasti praktiski pielietojumi.

Uz Zemgales reģionālo skolēnu zinātniski pētniecisko darbu 7.
konferenci atbilstoši žūrijas komisijas lēmumam no mūsu pilsētas
izvirzīti 40 darbi.

Piemēram, Endijs Koškins no Valsts ģimnāzijas 11.m klases
zinātniski pētnieciskajā darbā ietvēris savu aizraušanos – robotiku
–, izveidojot robotu, kas ilgstoši spēj balansēt uz diviem
riteņiem. Viņa darba nosaukums – «Pusvadītāju materiālu izmantošana
robota izveidē», un, pēc ekspertu vērtējuma, Endijs ieguva 2. vietu
un tiesības savu darbu prezentēt Zemgales reģiona mērogā. «Diemžēl
šobrīd robots nestrādā – kļūdas dēļ pievienoju nepareizo vadu, un
nosvila robota galvenā detaļa. Jauna detaļa jāpasūta internetā, un,
lai to atsūtītu pa pastu, nepieciešams laiks, bet laika manā
gadījumā vairs nebija,» tā Endijs, gan apliecinot, ka pirms tam
robots strādājis. Jaunietis atklāj, ka savulaik ar robotiku
nodarbojies «Jundas» pulciņā, bet vēlāk visu turpinājis apgūt
pašmācības ceļā. «Es turpinu pašizglītoties, bet vēlāk plānoju
studēt Datorzinātņu fakultātē,» tā viņš.

Tehnoloģiju vidusskolas 11.i klases skolnieks Arturs Andrejevs
sava zinātniski pētnieciskā darba gaitā izveidoja mikroskopu,
izmantojot viedtālruni, un to salīdzināja ar skolas optisko
mikroskopu. Kā atzina eksperti, šī ir «ļoti jauka ideja, ko
noteikti varētu izmantot bioloģijas stundās», un viņa darbs
novērtēts ar 3. vietu. Savukārt Artūrs Mazurs prezentēja darbu
«Dzesēšanas iekārta ar Peltjē elementu» – viņa darbs novērtēts ar
1. vietu, kas nodrošina ceļazīmi uz reģionālo konferenci. Darba
gaitā viņš izveidoja dzesēšanas iekārtu, ko var izmantot pārtikas
dzesēšanai. «Principā tas ir pārnēsājams ledusskapis, ko var paņemt
līdzi, piemēram, ceļojumā,» stāsta Artūrs, atklājot, ka zinātniski
pētniecisko darbu konferencē piedalās jau otro reizi un pērn savu
darbu – izveidoto laivu, kas darbojas pēc tvaika dzinēja principa
–, prezentēja pat valsts mērogā. Artūrs vērtē, ka iegūtās pieredzes
dēļ šoreiz darbu aizstāvēt bijis nedaudz vieglāk. «Domāju, ka
ekspertus, kas vērtēja manu darbu inženierzinātņu sekcijā, daļēji
man izdevās pārliecināt, taču pats sevi es pārliecināju pilnībā,»
tā viņš.

Kā norāda zinātniski pētniecisko darbu eksperti inženierzinātņu
sekcijā – Andrejs Sālzirnis, Baiba Daģe un Sergejs Ovčiņņikovs –,
tieši tas jau arī ir lielākais ieguvums: «No zinātniskā viedokļa
jauniešu izstrādātie darbi mums ir zināmi un saprotami, taču
skolēniem tas ir jaunums. Un tas, ka jaunietis pats visam izgājis
cauri, ka pats pētījis, izpratis un izveidojis, ir vislielākais
ieguvums pašam skolēnam.»

Līvas Jansones no Tehnoloģiju vidusskolas 12.h klases darba tēma
ir «Nestandarta uzdevumi matemātisko spēju attīstībai sākumskolā»,
un viņa ar savu zinātniski pētniecisko darbu startēja matemātikas
sekcijā un ieguva Atzinību. «Savu turpmāko dzīvi vēlos saistīt ar
pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem – tāpēc tāda tēmas
izvēle,» saka viņa, spriežot, ka pēdējā laikā matemātika skolēnu
vidū gūst arvien lielāku popularitāti.

Savukārt Adrija Jerofejeva no Valsts ģimnāzijas 11.a klases
pētīja saīsinājumus Valsts ģimnāzijas 10. un 11. klases skolēnu
tviterierakstos. «Pētījumu veicu vasaras mēnešos, un secināju, ka
kopumā skolēnu ierakstos sastopami 63 saīsinājumi, no kuriem
visbiežākais ir vārda «vienkārši» saīsinājums «vnk»,» tā Adrija,
bilstot, ka jauniešiem ir tendence saīsināt visdažādākos vārdus.
«Tviterierakstos pat saīsināts vārds «un» – «n»,» atklāj jauniete.
Šis darbs tiks novērtēts ar 2. vietu.

Jāpiebilst, ka zinātniski pētnieciskos darbus aizstāvēja skolēni
no Jelgavas Valsts ģimnāzijas (25 darbi), Spīdolas ģimnāzijas (24
darbi), Tehnoloģiju vidusskolas (10 darbi), 4. vidusskolas (3
darbi), 5. vidusskolas (5 darbi) un 6. vidusskolas (7 darbi).
Iesniegtie skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi vērtēti 14
komisijās un tajās piedalījās 51 eksperts.

Visus rezultātus skatīt ŠEIT.

Foto: Raitis Supe