Šovasar LLU Sporta nama peldbaseins piedzīvos kapitālo remontu – baseina vannas kolonnu stiprināšanu, konsoļu remontu, baseina perimetra flīzēšanu un baseina vannas flīzēšanu.
LLU Sporta namam šogad aprit 50 gadi, kas sporta būvei nav ilgs mūžs, taču pa šiem gadiem namā daudz kas ir mainījies. 1965. gada 22. decembrī tika parakstīta vienošanās par Sporta nama nodošanu ekspluatācijā, tā celtniecībai tika iztērēti 500 tūkstoši rubļu, bet sporta zāle pēc lieluma tolaik bija trešā visā republikā. Šogad pastāvēja iespēja, ka vēsturiskā sporta būve tiktu slēgta, jo Būvinspekcijas pārbaudēs konstatēti būtiski pārkāpumi. Sporta nama direktors Jānis Vītols gan ir noskaņots optimistiski – šovasar tiks uzsākti plānotie peldbaseina remontdarbi, bet jau nākamgad savu spozmi varētu atgūt arī leģendārā sporta zāle.
Prioritāte – studenti
Jau vēsturiski LLU Sporta nama prioritāte bijusi studentu sporta nodarbību nodrošināšana, un šobrīd tas tiek realizēts caur studiju programmu «Sports», kas ļauj četros semestros apgūt četrus sporta veidus. Jāpiebilst, ka LLU ir vienīgā augstskola, kur sporta nodarbības 1. un 2. kursa studentiem ir obligātas. Savukārt Jelgavas mācību iestāžu otrklasniekiem LLU Sporta nama baseinā pieejamā peldētapmācība notiek jau 15 gadus.
Tāpat sporta būve ir atvērta jelgavniekiem – viņiem ir iespēja apmeklēt peldbaseinu, sporta zāli, trenažieru zāli, vingrošanas zāli un aerobikas zāli. «Sporta nama kopējais noslogojums ir tuvu optimālajam, piemēram, sporta zālē tas varētu veidot 80 procentus no maksimālā. Zāle ir noslogota līdz pat pusdeviņiem vakarā, nedaudz brīvākas pagaidām ir piektdienas. Noslogojumu veido galvenokārt studenti, kuriem no rīta ir nodarbības, tad mums nāk dažādas studentu izlases, bet vakarā ir maksas grupas – regbija klubs, Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas sportisti, basketbola un futbola entuziasti.»
Remontēs baseinu
Kā atklāj J.Vītols, no 1965. gada līdz šim brīdim ne peldbaseins, ne sporta zāle nav piedzīvojuši apjomīgus remontdarbus – ir veikta fasādes siltināšana, iekšējie apdares darbi, mainīts jumts, taču sporta infrastruktūras objekti joprojām nav modernizēti. «Vasarā mūs pārbaudīja Būvinspekcija, un tika konstatēts, ka peldbaseina vannas balsta kolonnas ir apdrupušas. Faktiski mums ļāva pabeigt šo mācību gadu, pēc kura draudēja Sporta nama slēgšana. Ar augstskolas atbalstu tomēr spējām panākt vienošanos, ka veiksim peldbaseina kapitālo remontu – baseina vannas kolonnu stiprināšanu, konsoļu remontu, baseina perimetra flīzēšanu un baseina vannas flīzēšanu.»
Sporta nama direktors gan piebilst, ka citi peldbaseina kvalitātes rādītāji ir pat augstāki nekā līdzīgos peldbaseinos Rīgā. «Ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas attiecas uz peldbaseina izmantošanu. Tajos ietilpst dažādi rādītāji, piemēram, ūdens temperatūra un kvalitāte, gaisa mitrums. Tie visi ir atbilstoši normām, pat vairāk – mēs pārspējam līdzīgas konfigurācijas peldbaseinus Rīgā.»
Jau zināms, ka LLU Sporta nama baseins rekonstrukcijas laikā tiks slēgts uz trim mēnešiem – no jūnija līdz augustam. Šajā laikā J.Vītols aicina visus sportiski noskaņotos pilsētniekus izmantot citus Sporta nama piedāvātos pakalpojumus – 120 kvadrātmetrus plašo trenažieru zāli vai 100 kvadrātmetrus plašo funkcionālās ārstnieciskās vingrošanas zāli, kurā profesionālus padomus sniedz Juris Kļaviņš.
Nākamā rindā – sporta zāle
2017. gada vasarā savu sākotnējo spozmi varētu atgūt Sporta nama sporta zāle, kuras grīda nav mainīta kopš tās ieklāšanas. «Te jāskatās no saimnieciskā viedokļa, jo šobrīd peldbaseins ir prioritāte numur viens – galvenais ienākumu avots, tādēļ sporta zāles rekonstrukcija varētu būt nākamais Sporta nama modernizācijas solis. Noteikti jāmaina zāles segums, jo tas ir nokalpojis un neatbilst mūsdienu prasībām. Aptuvenās rekonstrukcijas izmaksas varētu būt 40 tūkstoši eiro.»
Sporta nama tuvākā nākotne ir atkarīga no LLU sekmēm studentu piesaistē. «Kā jau minēju, mūsu prioritāte ir un būs sporta nodarbību nodrošināšana. Pēdējo gadu laikā studentu skaits turpina kristies, piemēram, 2006. gadā LLU bija ap 10 tūkstoši studentu, bet šogad ir apmēram 4,5 tūkstoši. Starp augstskolām Latvijā ir liela konkurence, tādēļ svarīgi, lai LLU paliek konkurētspējīga to vidū.»
Daži mirkļi no Sporta nama vēstures
Par sporta bāzes būvi toreizējā Imanta Sudmaļa bulvārī (tagad Raiņa iela 1) Driksas krastā lēmums tika pieņemts 1958. gadā, un šajā gadā arī paredzēja sākt būves celtniecību. Aktīvi organizatoriskajā darbā iesaistījās rektors Pāvils Zariņš. Kā stāsta Peldēšanas skolas dibinātājs Uldis Zemzars, tieši rektors bijis tas cilvēks, kas viņu uzaicinājis uz Jelgavu. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (tagad – LLU) tika izsludināta vecākā pasniedzēja vieta peldēšanā, un U.Zemzars to arī ieguvis. Ēkas būvniecības laikā viņš ar studentiem rīkojis talkas un piedalījies dažādos darbos, pat dodoties uz Krieviju, lai sagādātu kvarca smiltis topošā baseina filtriem.
«Kad tika plānota Sporta nama būvniecība, diskusijas izraisīja peldbaseins. Es rektoram teicu, ka Sporta nams pilsētā ir kā zelta gredzens, bet Sporta nams ar baseinu – kā zelta gredzens ar briljanta aci,» stāsta U.Zemzars. Pats kā kuriozu atceras, ka savas nezināšanas dēļ pieļāvis kļūdu baseina būvniecībā, jo nepareizās vietās ieplānojis stiprinājumus pār baseinu pārvilktajiem karodziņiem. Tas gan lielu skādi baseinam neesot nesis.
Pēc ilgām diskusijām starp celtniekiem un darba pieņēmējiem (toreizējās LLA Būvdirekciju un Administratīvi saimniecisko daļu) 1965. gada 22. decembrī tika panākta vienošanās par Sporta nama nodošanu. Celtniecībai valsts izlietoja 500 tūkstošus rubļu, tostarp sagādāja sporta inventāru 6000 rubļu vērtībā. Sporta zāle pēc lieluma bija trešā republikā – 44 x 17 metri. Turpretim peldbaseins bija ar sešiem celiņiem, ar 3 un 5 metrus augstiem lēkšanas torņiem, un tā dziļums bija 1,30 – 4,50 metri. Sporta nama darbību nodrošināja 42 darbinieki. Svinīgā Sporta nama atklāšana notika 1966. gada 26. februārī. Simbolisko Sporta nama atslēgu no celtniekiem saņēma rektora vietas izpildītājs docents Oļģerts Ozols.
1966. gadā notika pirmais starptautiskais turnīrs brīvajā cīņā, kurā piedalījās VDR sportisti, kas tika pieveikti ar rezultātu 5:3. 1972. gadā notika Veselības diena, kurā piedalījās 993 studenti un 184 LLA darbinieki. 2000. gadā Jelgavā notika SELL studentu spēles, kurās piedalījās 800 jaunieši no sešām valstīm, pārstāvot 28 augstskolas. Sacensības notika deviņos sporta veidos. LLU komanda izcīnīja trīs zelta, trīs sudraba un piecas bronzas medaļas. 2005. gadā peldbaseinā tika uzstādīta elektroniskā laika fiksēšanas iekārta «Omega», kas tobrīd bija vienīgā Baltijā. 2009. gadā notika 25. SELL spēles, kurās sacentās 1481 dalībnieks no 11 valstīm. LLU komanda izcīnīja 12 medaļas. 2016. gada vasarā plānoti pirmie LLU Sporta nama peldbaseina rekonstrukcijas darbi, kad veiks baseina vannas kolonnu stiprināšanu, peldbaseina perimetra un vannas flīzēšanu. LLU Sporta nama peldbaseinā izauguši četri olimpieši – Arsens Miskarovs (Maskava, 1980), Agnese Ozoliņa (Atlanta, 1996; Sidneja, 2000; Atēnas, 2004), Guntars Deičmans (Atēnas, 2004) un Andrejs Dūda (Atēnas, 2004; Pekina, 2008).
Foto:no JV arhīva