Vēl 90. gados aizsāktās zemes reformas rezultātā Latvijā izveidojās dalītie īpašumi – situācijas, kad daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. Rezultātā zemes īpašnieku ar dzīvokļu īpašniekiem saista piespiedu nomas attiecības un dzīvokļu īpašniekiem jārēķinās, ka papildus jāparedz arī līdzekļi zemes nomai. Šobrīd likumā noteikts, ka zemes īpašniekam un dzīvokļu īpašniekiem par zemes nomas maksu ir rakstveidā jāvienojas, bet, ja to nevar izdarīt, tad nomas maksa ir 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Iespējams, 2020. gada 1. janvāris būs tā robežšķirtne, kad tomēr varētu sākties dalītā īpašuma izbeigšanas process – to paredz Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts «Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums». Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana balstīsies uz vienpusējas, daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem piešķirtas izpirkuma tiesības pamata, un izpirkuma tiesības izmantošanai nebūs nepieciešama zemes īpašnieka piekrišana, skaidro ministrija.
Februārī zemes un ēku īpašniekiem pašvaldība izsūtījusi maksāšanas paziņojumus par aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) 2016. gadam, līdz ar to arī liela daļa dzīvokļu īpašnieku, kuru māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes, sāk saņemt rēķinus par zemes nomu. Cik aktuāla dalīto īpašumu problēma ir Jelgavā, kā iesaistītās puses sadzīvo ar piespiedu nomas attiecībām, un kādu risinājumu paredz likumprojekts par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu?
Līgums par zemes nomu jāslēdz obligāti
Dalītie īpašumi galvenokārt izveidojušies teritorijās, kur pēc Otrā pasaules kara nebija intensīvas apbūves – pēc lietošanas mērķa tās bija lauksaimniecībā izmantojamās zemes, uz kurām vēlāk uzceltas daudzdzīvokļu mājas. Tāds ir, piemēram, Meiju ceļa, Asteru, Aspazijas, Māras ielas kvartāls, taču atsevišķas mājas uz citam īpašniekam piederošas zemes sastopamas visā pilsētas teritorijā – arī centrā.
Tā kā Valsts zemes dienesta (VZD) Kadastra informācijas sistēmā nereģistrē un neuzkrāj informāciju par piespiedu nomu, apjausmu par to, cik daudzdzīvokļu māju atrodas uz citam piederošas zemes, var gūt vien pēc pilsētas apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtās informācijas, un kopumā Jelgavā tādas varētu būt apmēram 100 daudzdzīvokļu mājas (tostarp 81, kuru pārvalda SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP), astoņas SIA «Nebruk» mājas, septiņas – SIA «RimidalV»), kurās kopumā varētu būt ap 4000 dzīvokļu īpašumu. Turklāt situāciju sarežģītāku padara fakts, ka viena māja daudzos gadījumos pilnībā vai daļēji atrodas uz diviem un pat trim īpašniekiem piederošas zemes, un līgums par zemes nomu dzīvokļu īpašniekiem jāslēdz ar visiem, ja vien zemes īpašnieki savā starpā nav vienojušies par vienu līgumu.
Atbilstoši likumam dzīvokļa īpašnieka pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot mājas pārvaldītāju slēgt zemes nomas līgumu, tādējādi tikai no dzīvokļu īpašniekiem ir atkarīgs, kādā veidā šo jautājumu risināt ar zemes īpašnieku – pašiem vai ar pārvaldnieka starpniecību. Pagājušajā gadā JNĪP zemes nomas līguma slēgšanu deleģējuši 45 māju dzīvokļu īpašnieki un kopumā par zemes nomu bija noslēgti 48 līgumi. Līgumu par zemes nomu pēc dzīvokļu īpašnieku pilnvarojuma vairumā gadījumu slēdz arī «Nebruk» un «RimidalV», taču, kā norāda Aspazijas ielas 29 mājas vecākais Ēriks Indriksons, arī tad iedzīvotājiem pašiem jāizrāda iniciatīva: «Mūsu māja ar 90 dzīvokļiem atrodas uz diviem īpašniekiem piederošas zemes, un kopumā nomas maksa jāmaksā par apmēram 6000 kvadrātmetriem zemes. Uzticot līgumu slēgt pārvaldniekam, jārēķinās, ka viņš nav īsti ieinteresēts cīnīties par zemāku nomas maksu, jo maksās jau dzīvokļu īpašnieki, tādēļ es pats personīgi kontaktējos ar zemes īpašniekiem, lai nosistu cenu. Rezultātā esam panākuši vidēji 5 procentus. Ja zemes īpašnieki tam nepiekristu, paši varētu klauvēt pie katra dzīvokļa durvīm, lai rakstiski vienotos ar katru, un tie kopumā būtu jau 300 dzīvokļi, jo arī apkārtējās mājas uzbūvētas uz viņiem piederošas zemes.»
Ar peļņu par savu īpašumu nerēķinās
Jelgavā zemes īpašnieki lielākoties ir fiziskas personas, kas zemi mantojušas vai savulaik iegādājušās, cerot no tā gūt peļņu. Kaut arī šobrīd likums atļauj zemes nomas maksu noteikt 6 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības, vidēji Jelgavā tā ir zemāka. «Manā īpašumā ir no krustmātes mantotā zeme 1600 kvadrātmetri zem daudzdzīvokļu mājas Čakstes bulvārī 11. Neesmu pret šīs zemes pārdošanu, jo finansiāls ieguvums man no šīs zemes ir labi ja seši eiro kvartālā – par zemes nomu prasu 1,88 procentus, lai tikai varētu nomaksāt NĪN par savu zemi. Varētu jau prasīt vairāk, bet tad cilvēki to vienkārši nespēs samaksāt, un man būs lieki kreņķi,» saka zemes īpašniece. Savukārt līgums par 4,4 procentiem noslēgts par zemes nomu zem mājas Stacijas ielā 5c. Zemes īpašniece Tatjana Terentjeva neslēpj, ka 90. gados zemi iegādājusies ar domu par biznesu. «Domājām, ka dzīvokļus izpirksim, māju nolīdzināsim, ierīkosim stāvlaukumu… No tā nekas nesanāca.» Mājai piesaistītā teritorija ir 1100 kvadrātmetri, kadastrālā vērtība – nedaudz vairāk par 11 000 eiro. «Principā izejam pa nullēm, jo ir dzīvokļu īpašnieki, kuri par zemi diemžēl nesamaksā.»
Taču arī viens no Jelgavā lielākajiem zemes zem daudzdzīvokļu mājām īpašniekiem Aldis Masteiko, kuram pieder 2,8 hektāri zemes zem deviņām daudzstāvu mājām Meiju ceļā un kurš nomas maksu prasa 6 procentu apmērā, norāda: «Tie 6 procenti nav mani ienākumi: no šīs naudas jānoņem nost 1,5 procenti, kas jāmaksā pašvaldībai par NĪN, un tā ir ceturtā daļa summas, vēl 23 procenti jāsamaksā ienākuma nodoklis.»
Namu pārvaldnieku pieredzē ir gadījumi, kad 6 procentu zemes nomas apmēru noteikusi tiesa. Proti, ja zemes īpašnieku ar dzīvokļu īpašniekiem saista piespiedu nomas attiecības, tad tas ir veids, kā zemes īpašnieks var gūt likumā noteikto labumu no viņam piederošā īpašuma. Atsakoties slēgt zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieku vai atsakoties pilnvarot to darīt pārvaldniekam, dzīvokļu īpašnieki ierobežo zemes īpašnieka tiesības. Ja viņi neparaksta līgumu par zemes nomas maksu, zemes īpašniekiem pret dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības vērsties tiesā. Savukārt dzīvokļu īpašniekiem jāņem vērā, ka, lietai nonākot tiesā, būs jārēķinās ar papildu izdevumiem, ja tiesa lems par labu zemes īpašniekam.
Ķīlnieki vai sadarbības partneri?
Jautājums par zemes nomas maksas apmēru aktualizējās līdz ar zemes kadastrālās vērtības pieaugumu 2008. gadā, jo, kamēr kadastrālās vērtības zemei bija salīdzinoši zemas, mazs bija arī maksājums par zemes nomu, ko dzīvokļu īpašnieki nesajuta kā papildu slogu.
Šobrīd Jelgavā vidējā zemes zem daudzdzīvokļu mājām, kur zemes nomas maksa noteikta 6 procenti, kadastrālā vērtība ir 10,53 eiro kvadrātmetrā, bet dzīvokļu īpašnieki šajās mājās par zemes nomu maksā vidēji 0,82 eiro par kvadrātmetru atbilstoši dzīvojamai platībai, liecina JNĪP aprēķini.
Tas, cik gadā dzīvokļa īpašniekam jāmaksā par zemes nomu, atkarīgs no mājai piesaistītās zemes platības, mājas stāvu skaita, zemes kadastrālās vērtības un nomas maksas procentuālā apmēra, par kuru vienojušies zemes un dzīvokļu īpašnieki. Tieši tādēļ katra situācija ir individuāla, jo ir mājas, kuru iedzīvotāji par zemes nomu maksā padsmit centus kvadrātmetrā atbilstoši dzīvokļa platībai, savukārt citās mājās šī summa pietuvojas pat diviem eiro kvadrātmetrā.
Piemēram, par 50 kvadrātmetru plašu dzīvokli Meiju ceļā 14, kur zemes nomas maksa ir 6 procenti, šogad jāmaksā 14,76 eiro, ieskaitot 2,24 eiro par zemes īpašnieka izrakstītā rēķina sagatavošanu, nupat saņemto rēķinu komentē Meiju ceļa 14 iedzīvotājs Pauls Freimanis, precizējot, ka funkcionālā zemes platība 75 dzīvokļu mājai ir 3529 kvadrātmetri, zemes kadastrālā vērtība – 15 181 eiro. Bet par nomas maksu 5 procentu apmērā vienojušies Sarmas ielas 21 dzīvokļu īpašnieki, un par apmēram 900 kvadrātmetriem zemes katrs rēķinās ar 18–20 eiro gadā.
Sarunās ar dzīvokļu un zemes īpašniekiem izkristalizējas, ka abas puses sevi uzskata par situācijas ķīlniekiem – no vienas puses, zemes īpašnieki vēlas gūt finansiālu labumu par savu īpašumu, no otras – dzīvokļu īpašnieki nevēlas maksāt «astronomiskas summas par svešu zemi, kuras īpašnieks nemaz nerūpējas par tās sakārtošanu».
Taču, ja vien dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem izdodas atrast kopīgu valodu, summa, kas gadā jāmaksā par zemes nomu vienam dzīvoklim, lielākoties nemaz tik astronomiska nav, jo Jelgavā vairumā gadījumu vienošanās starp zemes un dzīvokļu īpašniekiem nomas maksu paredz zemāku nekā 6 procenti, vidēji tā varētu būt 3–4 procentu robežās.
Iespēja, nevis pienākums
Tā kā zemes nomas maksu ietekmē mājai piesaistītā zemesgabala platība, vairāku māju kontaktpersonas apsver domu pašvaldībai lūgt izskatīt jautājumu par ēkai funkcionāli nepieciešamās zemes platību – dzīvokļu īpašnieki nevēlas maksāt par tādas zemes nomu, kas ēkas vajadzībām nav nepieciešama. Funkcionālās zemes platība ir aktuāla arī saistībā ar Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas dzīvokļu īpašniekiem paredzēs iespēju – nevis pienākumu – izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Lai varētu izmantot izpirkuma tiesības, par lēmumu izpirkt zemi jānobalso 51 procentam dzīvokļu īpašnieku mājā, tādējādi, ja vairums dzīvokļu īpašnieku lemj par labu zemes iegādei, šis lēmums automātiski ir saistošs pārējiem dzīvokļu īpašniekiem; ja kaut vienas balss pietrūkst, turpinās piespiedu zemes nomas attiecības.
Kā skaidro ministrija, izpirkuma cena saskaņā ar likumprojektu būs izpērkamās zemes kadastrālā vērtība, reizināta ar koeficientu 1,18. Izpirkuma cena tiks aprēķināta pēc tam, kad VZD tiks iesniegti dati par funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu un, pamatojoties uz šiem datiem, noteikts izpērkamās zemes lielums. «Likumprojekta piemērošana paredzēta no 2020. gada 1. janvāra. Šāda termiņa izvēle ir saistīta ar to, ka ar likumprojektu «Grozījumi likumā «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju»» paredzēts noteikt, ka līdz 2019. gada 31. decembrim pašvaldībām ir jānodrošina funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu noteikšana vai pārskatīšana, tajā skaitā kvartāla ietvaros, bet funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanu pašvaldībās varēs ierosināt līdz 2016. gada 31. decembrim,» skaidro ministrijas Civiltiesību departamenta juriskonsults Toms Dreika. Saskaņā ar likumprojektu dzīvokļu īpašniekiem būs jāsedz tikai izpirkuma cenas daļa atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošajai kopīpašuma daļai – administratīvos izdevumus, kas saistīti ar piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu, segs valsts.
Jelgavā zemi varēs izpirkt par 400–600 eiro
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis spriež, ka caurmērā Latvijā zemes īpašnieki izmanto iespēju par nomu iekasēt likumā noteikto maksimālo summu, un tas ir tikai saprotami, jo tas ir viņu īpašums, no kura citu peļņu gūt nav iespējams. «Arī mēs piedalījāmies darba grupās likumprojekta izstrādes procesā, un, manuprāt, šī tomēr ir iespēja, gana konstruktīva, kā atrisināt šo problēmu,» Ģ.Beikmanis lēš, ka dzīvokļu īpašnieki, kuri neizpirks zemi, bet turpinās maksāt 6 procentus gadā par nomu, zemes izpirkuma summu samaksās 15 gadu laikā.
Liela daļa zemes īpašnieku mūsu pilsētā ir gatavi pārdot savu zemi, taču uzrunātie dzīvokļu īpašnieki, kuriem šī iespēja varētu būt aktuāla, vismaz pagaidām uz to raugās skeptiski, akcentējot, ka līdz 2020. gadam zemes kadastrālā vērtība var būtiski pieaugt: ja jau šobrīd daļa iedzīvotāju nevar pavilkt rēķinus, ja pensija ir ap 300 eiro, tad kuram būs lieka nauda zemes iegādei, kurš būs gatavs uzņemties kredītsaistības?!
Jāņem vērā, ka no brīža, kad īpašuma tiesības uz zemi tiks reģistrētas zemesgrāmatā dzīvokļa īpašniekam, uz viņu attieksies arī normatīvajos aktos noteiktās tiesības un pienākumi kā zemes īpašniekam, tajā skaitā pienākums maksāt NĪN. «Tomēr nodokļa likme zemei, ja tā tiek uzturēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir 0,2–1,5 procenti no kadastrālās vērtības, savukārt, ja zemes nomas maksājums šobrīd ir 6 procenti no zemes kadastrālās vērtības, tad tas ievērojami pārsniedz NĪN apmēru,» piebilst T.Dreika.
Pēc pašreizējām aplēsēm, Jelgavā zemes izpirkuma cena vienam dzīvoklim vidēji varētu būt 400–600 eiro.