Izstādes

Šovakar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde «Fauna Latvijas medaļu mākslā». «Daba ir mana mīļā tēma, un savos darbos to bieži atspoguļoju,» saka Jelgavas Mākslas skolas pasniedzēja un viena no teju 20 medaļu autoriem Nellija Skujeniece, kuru darbi apskatāmi izstādē.

Ideja par šādas izstādes izveidošanu radusies apmēram pirms
gada. «Daba ir pateicīga tēma šajā laikā, pavasarī,» saka muzeja
direktores vietniece darbā ar sabiedrību Marija Kaupere, norādot,
ka izstādi pēc muzeja pasūtījuma veidoja Latvijas Medaļu mākslas
klubs.

Izstādē apskatāmas teju 20 Latvijas mākslinieku medaļas, kurās
attēloti augi un dzīvnieki. «Kā mēs paši smejot sakām, izstādē ir
viss, sākot no blusas līdz zilonim. Tas gan gluži neatbilst
patiesībai, jo blusu izstādē tomēr neatradīsiet. Bet ir «Ziloņa
sapnis»,» stāsta M.Kaupere. Medaļas ir dažādas gan pēc tematikas,
gan tajā atspoguļotās idejas, gan izpildījuma. Piemēram, ir medaļas
par tēmu ķīniešu horoskops, medaļas ar Hansa Kristiana Andersena
pasaku tēliem, alegorijas. Uz izstādē apskatāmajām medaļām attēloti
tādi dzīvnieki kā mežacūka, mednis, pērtiķis, varde, vabole,
papagailis, ērglis, zirgs, zivs, vēzis, čūska, krupis, cūka, aita,
suns, tīģeris, gailis, kaķis, pīle, astoņkājis un citi.

11 no medaļām ir veidojusi Jelgavas Mākslas skolas pasniedzēja
N.Skujeniece. Tā kā daba ir viņai tuva tēma, izvēlēties darbus
izstādei bijis grūti. «Izvēloties darbus izstādei, māksliniekam
jāpaskatās kritiski uz savu veikumu. Tāpat jāizlemj, vai rādīt
publikai eksperimentus. Tas nav vienkārši, jo jāņem vērā arī tas,
lai visi izstādes darbi veidotu vienotu ansambli,» stāsta
māksliniece. Viņa pirmoreiz ar medaļas žanru saskārās studiju
laikā, bet nopietnāk tam pievērsās ap 1999. gadu. «Man šķiet
saistoši tas, ka tik mazā laukumā var tik daudz izteikt. Tas prasa
skaidri nodefinēt savu domu un to lakoniski, bet spilgti izteikt.
Vēl šajā žanrā ir plastika, var spēlēties ar virsmu un formu, man
patīk arī materiāls – bronza,» par to, kas viņu saista medaļu
mākslā, stāsta N.Skujeniece. Viņasprāt, medaļu māksla sevī apvieno
gan tēlniecību, gan grafiku, gan glezniecību, turklāt pieprasa
skrupulozu un ļoti rūpīgu un pamatīgu darbu. Izstādē apskatāmas
tādas mākslinieces medaļas kā «Rundāles motīvs», «Mazā kaija»,
medaļa ar koraļļiem, vīnogām un citas. N.Skujeniece piebilst, ka
saskaņā ar starptautisko standartu medaļa pēc tradīcijas ir apaļa
ar diametru 11,5 centimetri. Forma var būt arī citādāka, piemēram,
ovāls, četrstūris, neregulāras formas.

«Manuprāt, izstāde izdevusies ļoti interesanta, jo katrs autors
pārsteidz ar savu dažādību,» vērtē māksliniece. Jāpiebilst, ka
izstādē apskatāmi arī Latvijas Medaļu mākslas kluba vadītāja Jāņa
Strupuļa un viceprezidenta Bruno Strautiņa, gleznotāja Jāņa Anmaņa
un citu autoru darbi. Izstāde muzejā būs apskatāma līdz 29.
maijam.

Muzeja pārstāve M.Kaupere norāda, ka medaļu māksla šobrīd Eiropā
ir populāra, bet pie mums šādas izstādes netiek rīkotas pārāk
bieži. Par tradīciju gan kļuvis tas, ka Baltijas valstu medaļu
mākslinieku triennāles darbi pēc izstādes atklāšanas Viļņā ceļo uz
Jelgavu (triennāle notiek reizi trijos gados un būs arī šogad).

Latvijas mākslinieki piedalās arī citās izstādēs. Piemēram,
N.Skujenieces darbi tiks izstādīti starptautiskā medaļu izstādē,
kas tiek rīkota reizi divos gados, un šogad notiks Beļģijā.

Foto: Raitis Supe