Šodien Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē notika pasākums par godu Starptautiskajai romu dienai. «Mazākumtautību integrācija ir būtiska tāpēc, lai mēs visi kopā varētu veidot savu dzīvi labāku,» uzsver Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece sociālo lietu, veselības un kultūras jautājumu programmā Rita Vectirāne.
Viņa norāda, ka ar romiem, tāpat kā ar citām mazākumtautībām, ir būtiski veidot dialogu, lai izprastu viņu problēmas, vērtības un saprastu, kā varam palīdzēt cits citam. «Jelgavā romi dzīvo, turklāt romu kopiena ir diezgan liela, un nevajag izliekties, ka viņu nav – tikai tāpēc, ka viņu tradīcijas un vērtības ir atšķirīgas no mūsējām,» uzskata R.Vecitrāne, piebilstot, ka Jelgavā ir labi piemēri, kas rāda: ar smagu darbu var mainīt sabiedrības uzskatus, paradumus, bet tas nekad nav viegli.
Jelgavas čigānu biedrības pārstāvis Māris Izaps pasākuma laikā pastāstīja, kādi ir romi, un atklāja roma dvēseli valodā, kuru viņi zina vislabāk, – caur mūziku. Viņš izpildīja gan romu tautas dziesmas, gan spāņu flamenko un krievu romanci, kam pamatus likusi tieši romu tauta. Mārim palīdzēja mūziķis Endijs Rožkalns, savukārt priekšnesumus papildināja dejotāja Juliāna. Savā solo numurā viņa nodemonstrēja sievišķību, jutekliskumu, šarmu, noslēpumainību un vitalitāti. Tieši mūzika un dejas ir tas, ar ko daudziem saistās romu tauta. «Savu bērnību aizvadīju Gulbenē, un pāri ielai dzīvoja vietējās romu kopienas barons. Arī manas pirmās draudzenes bija čigānu meitenes. Daudz kas kopā piedzīvots. Vispār romi pilsētā bija cienīti, un viņi nekad no savējā nezaga. Es viņus joprojām izjūtu kā savējos, mani pievelk romu kultūra,» atzīst Biruta, kura nu jau divus gadus sevi sauc par jelgavnieci.
Čigāniete Dana Didžus, kura strādā Jelgavas 4. sākumskolā par skolotāja palīgu un savu tautiešu vidū popularizē izglītības lomu, norāda, ka, stāstot par sevi, romi visbiežāk demonstrē deju un mūziku, tomēr, viņasprāt, tās ir kultūras tradīcijas, bet jāstāsta ir par mūsdienām. «Ir jāstāsta par to, kā romi šodien dzīvo Latvijā. Neesam visi nedz dziedoši, nedz dejojoši – arī mēs esam dažādi, tāpat kā jebkurā citā tautā,» tā D.Didžus. Viņa novērojusi, ka arī romu vidū mazinājušās ģimeniskās saites un kopības sajūta un bērni vairs nav tik vienoti, viņi neievēro romiem raksturīgo principu «viens – par visiem, visi – par vienu». Kā tas skaidrojams? Arī romi ir izklīduši pa visu pasauli, turklāt arvien biežāk veido jauktas ģimenes ar citu tautu pārstāvjiem, kas agrāk nebija tik izplatīti. «Visi esam sajaukušies,» nosaka D.Didžus. Tāpat ir mainījušās tradīcijas un, piemēram, Jelgavā romu kopienai nav sava barona, kas risinātu iekšējās problēmas, spriestu tiesu. «Tagad mums ir biedrība, bet gribētos, lai romi ir aktīvāki un iedziļinās jomās, kas mums ir svarīgas. Es varu palīdzēt jautājumos, kas saistīti ar izglītību, bet neko nezinu, piemēram, par sociālajām lietām, komunālajiem jautājumiem, neprotu arī rakstīt projektus,» stāsta D.Didžus.
Starptautiskā romu diena oficiāli pasludināta 1990. gadā Polijā Starptautiskā romu kopienas ceturtā Vispasaules romu kongresa laikā ar mērķi popularizēt romu kultūru un veicināt sabiedrības izpratni par šo Eiropā vislielāko mazākumtautību, informē Kultūras ministrija.
Latvijas teritorijā romi dzīvo no 16. gadsimta. Saskaņā ar Tautas skaitīšanas rezultātiem 2011. gadā Latvijā dzīvoja 6489 romi, kas ir 0,3 procenti Latvijas iedzīvotāju.
Foto: Raitis Supe