«Nosaukums «Svina garša» man jau radās pirms pašas grāmatas, jo mans vectēvs bija piedalījies Pirmā pasaules kara brīvības cīņās un viņam vaigā trāpīja lode,» atklāja rakstnieks Māris Bērziņš, kurš šodien viesojās Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā.
Rakstnieks pastāstīja, ka romānu rakstīja vairāk nekā gadu, un visu to laiku dzīvojis tādā kā paralēlā pasaulē. «Protams, es spēju automātiski izdarīt sadzīviskas lietas, aiziet uz veikalu vai izslaucīt istabu. Reiz mums bija atnākuši ciemiņi un aicināja mani pie galda, bet mana sieva viņiem atteica, lai neaiztiekot mani, jo es esot geto,» atceras M.Bērziņš.
Uzrakstīt romānu sērijā «Mēs. Latvija, XX gadsimts» rakstniekam piedāvājusi rakstniece Gundega Repše. «Viņa man jautāja, vai varēšu uzrakstīt par tiem laikiem. Atbildēju, ka varu, jo ne par vieniem laikiem neko nezinu un man tāpat jāpēta,» stāsta M.Bērziņš. Izpētes darbs aizņēmis apmēram pusgadu – viņš iepazinies ar citu latviešu rakstnieku, piemēram, Dzintara Soduma, Gunara Janovska, Anšlava Eglīša, darbiem par vēsturi, vēsturiskiem avotiem un tad sācis domāt par savu romānu. «Es biju nonācis punktā, kad ir tūkstoš taciņu, pa kurām tālāk iet. Nolēmu rakstīt savas atmiņas par to laiku. Izejas punkts bija manas mājas, kurās es dzīvoju un kurās dzīvo grāmatas galvenais varonis Matīss,» tā rakstnieks.
Romānā «Svina garša» autors ielicis daudz ko no sevis. Sākot jau ar to, ka galvenajā varonī «ir daudz kas no Bērziņa», – arī Māris ir dienējis, jaunībā aizrāvies ar boksu, līdz sapratis, ka tas un karš ir bezjēdzīgi, strādājis par krāsotāju, bet gan kopā ar savu tēvu. Tāpat Matīss pauž rakstnieka paša uzskatus, kas sakņojas pacifismā. «Rakstot romānu, es ļoti centos, lai varētu atbildēt par katru vārdu – lai neviens man nevarētu piekasīties. Piemēram, uzrakstīju pirmo lappusi un sāku domāt: «A vai viņi tajā laikā vispār varēja lietot tādus vārdus?» Te man ļoti palīdzēja Nacionālās bibliotēkas periodikas datu bāze periodika.lv, kurā visus šaubīgos vārdus pārbaudīju – vai tā laika presē tādi tika lietoti,» darbu pie romāna, par kuru autors saņēma Baltijas Asamblejas balvu, ieskicē M.Bērziņš. Viņš sev, rakstot romānu «Svina garša», izvirzījis divus mērķus: atspoguļot konkrēto vēsturisko laiku un izstāstīt savu stāstu – tā, lai tie abi saplūstu kopā.
Pēc romāna motīviem iestudēta arī izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī, un M.Bērziņš uzskata, ka tas ir labākais, kas ar autoru var notikt. «Tas ir brīnišķīgi, ja cits mākslas žanrs vēlas interpretēt tavu darbu,» teic M.Bērziņš, piebilstot, ka izrādes režisoram Valteram Sīlim esot devis atļauju darīt ar romānu to, ko viņš uzskata par nepieciešamu. «Es režisoram teicu, ka šajā pasākumā nepiedalīšos, jo mana atbildība beidzās ar grāmatas ceturto vāku. Un man arī būtu grūti izvēlēties, ko rādīt uz skatuves tajās trīsarpus stundās,» tā rakstnieks, piebilstot, ka viņam izrāde ļoti patikusi. «Bet grāmatu ar izrādi nevar salīdzināt. Tas nav iespējams.»
Šobrīd rakstnieks strādā pie humoristisko stāstu krājuma par Gutenmorgenu. Grāmata iznāks rudenī. «Man ļoti patīk, ko par rakstniekiem teikusi Māra Zālīte, – ka rakstnieks ir kā govs: izslauc un gaidi, kad piens atkal pierietēs. Tāpēc pagaidām varu saņemties tikai tādiem īsiem tekstiņiem, ko divu trīs dienu laikā var uzrakstīt. Jaunam romānam neesmu vēl gatavs,» atzīst rakstnieks.
Uz tikšanos ar M.Bērziņu bija ieradušies ap 40 cilvēku. Pēc pasākuma rakstnieka talanta cienītāji devās pie viņa ar grāmatām, lai saņemtu autogrāfu.
Tikšanās ar M.Bērziņu bibliotēkā notika Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projektā «Kur piedzimst vārds». Šī pasākumu cikla ietvaros jelgavniekiem jau bija iespēja klātienē tikties ar rakstniecēm Noru Ikstenu un Māru Zālīti. Nākamā tikšanās notiks 24. aprīlī pulksten 14 ar grāmatas «Parādu piedzinēji» autoru Aldi Bukšu.
Foto: Raitis Supe