Kultūra

Lai pēc iespējas vairāk jauniešu iesaistītu Latvijas simtgades svinēšanā un informētu par šim notikumam veltītajām aktivitātēm, šodien Spīdolas ģimnāzijā ar mūsu pilsētas ģimnāziju un vidusskolu jauniešiem tikās kultūras ministre Dace Melbārde. «Latvijas pagātne, tagadne un nākotne ir mūsu pašu rakstīts stāsts, un mūsu valsts cilvēku rokās ir rakstīt veiksmes stāstu,» aicinot stiprināt sevī piederības izjūtu un mīlestību pret savu zemi, jauniešus uzrunāja ministre.

Latvijas Republikas simtgades jauniešu rīcības komitejas
loceklis Artūrs Kurbatovs skaidro, ka Latvijas simtgades pasākumu
radīšanā svarīgs ir ikviena jaunieša viedoklis, un šobrīd redzamākā
aktivitāte, kā Jelgavas jaunieši šajā procesā jau iesaistījušies,
ir akcija «Nacionālo dārgumu jaunatklāšana». «No mums katra ir
atkarīgs tas, kāda Latvijas būs vēl pēc 100 gadiem, jo šobrīd
baudām to Latviju, kādu izveidojuši mūsu senči,» saka viņš,
atgādinot, ka gatavošanās simtgades pasākumiem notiek ar domu: «Es
esmu Latvija! Es radu Latviju! Es daru Latviju!».

Kultūras ministre akcentē, ka Latvijas simtgade nebūtu iespējama
bez ļoti daudziem būtiskiem notikumiem, kas risinājušies agrāk,
tādēļ svētku programmu paredzēts īstenot piecu gadu griezumā – no
2017. līdz 2021. gadam –, lai atcerētos visus vēsturiskos notikumus
un cilvēkus, kas veidojuši Latvijas valsti. Piemēram, 1921. gadā
notika Latvijas starptautiskā atzīšana. «Savukārt 1917. gadā
Rēzeknē notika 1. Latgales latviešu kongress, kā arī nozīmīgi
pasākumi Valkā un Valmierā, kas ietekmēja Latvijas Republikas
proklamēšanu 1918. gadā,» vēsturē atskatās ministre, norādot, ka šī
iemesla dēļ Latvijas iedzīvotāji nākamgad īpaši tiks aicināti
ieraudzīt Latgales spēku un skaistumu, kā arī pavasarī iesaistīties
Latvijas Robežsardzes iniciētā akcijā «Apskauj Latviju» ar mērķi
simboliski iezīmēt mūsu valsts robežu. 

Tāpat kā tuvāko Latvijas simtgadei veltīto pasākumu viņa iezīmē
4. maijā iecerētos Baltā galdauta svētkus – svinības, kuru centrā
ir Latvijas neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā. «Varbūt jau
šogad 4. maijā mēs varam īstenot Baltā galdauta svētku
pilotprojektu!» rosina D.Melbārde, skaidrojot, ka nereti Latvijas
iedzīvotājiem pietrūkst dziļākas izpratnes par to, ko tad īsti
svinam 4. maijā. «Bet tā ir mūsu valsts otrā dzimšanas diena!» viņa
aicina jauniešus, kuri piedzimuši pēc 1990. gada, izmantot unikālo
iespēju uzzināt ko vairāk par šo notikumu, kamēr blakus ir
paaudzes, kuras to piedzīvojušas. Baltā galdauta svētki ir radīti
kopā būšanai, labā pieminēšanai, lai godātu Latviju simtgadē, un 4.
maijā Latvijas iedzīvotāji aicināti pie baltu galdautu klāta galda
sanākt kopā un runāt. «Tas var būt ģimenes vai draugu lokā,
daudzdzīvokļu mājas pagalmā vai jebkur citur. Un galvenais –
ziņojiet mums par to!» Latvijas D.Melbārde akcentē, ka Latvijas
simtgades svinības ir iespēja stiprināt piederības sajūtu, saliedēt
sabiedrību, rosināt atgriezties Latvijā aizbraukušos iedzīvotājus,
veidot Latvijas valsti aizvien skaistāku un stiprāku, dot jaunus
impulsus Latvijas ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai un jaunu
mērķu izvirzīšanai. Jāpiebilst, ka aktuālā informācija saistībā ar
Latvijas simtgadi pieejama mājas lapā www.LV100.lv, kā arī
sociālajos tīklos.

Rīt, 15. aprīlī, Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē
notiks Latvijas Republikas simtgades jauniešu rīcības komitejas
rīkotais jauniešu pasākums «LV100 Reģionu saspēlēšanās». Zemgale
būs otrais reģions, kur notiek tāda veida pasākums, – galvenais
mērķis ir iekustināt jauniešus visos plānošanas reģionos un
iesaistīt LV100 svinēšanā,» tā A.Kurbatovs.

Jāpiebilst, ka ministres vizītes laikā tika godināta Spīdolas
ģimnāzijas jauniešu deju kolektīva vadītāja Juzefa Blumberga –
viņai pasniegta Kultūras ministrijas Pateicība. «Tas ir negaidīts
mana darba novērtējums,» tā viņa.

Foto: Raitis Supe