«Vajag domāt par savu ģimeni, bērniem, tuvākajiem. Pasaules lāpīšanā nevajag iejaukties. Katra latviešu ģimene – turēsimies kā cietoksnis! Un neprasīsim Dieviņam lūgšanās: dod, dod, dod… Vajag ar pateicību – ar pateicību, ka esam sanākuši kopā, ka varam skatu vērst uz debesīm. Dieviņš mūs visus mīļo,» Trešajā adventes svētdienā uzrunājot jelgavniekus, aicināja pazīstamais un visu paaudžu mīlētais kinorežisors Jānis Streičs sarunu vakarā «Advente ir laiks pacelt acis uz debesīm».
Sintija Čepanone
Turpinot Pirmajā adventē aizsākto tradīciju ik adventes svētdienu aizvadīt sarunās, kas bagātina dvēseli, 13. decembra sarunu vakarā Svētās Trīsvienības baznīcas tornī pārdomās dalījās J.Streičs – kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un, kā pats piebilda, galdnieks: «Daudz laika tam neatliek, bet, kad tieku pie saviem instrumentiem, sirds priekā iesmeldzas…»
Savu vēstījumu viņš sāka, atgādinot par nolieguma maģiju un spēku, akcentējot, ka cilvēka zemapziņa ir mūsu debesis un elle: «Ja gribat kaut ko panākt, nelietojiet noliegumu, jo zemapziņa noliegumu nepieņem! Ja sieva vīram teiks: nedzer! – viņš dzers; ja nodomāsi: ka tikai es to neaizmirstu! – aizmirsīsi! Tas ir zelta likums, kuru, kaut ļoti labi zinu, pats esmu pārkāpis un izjutis tā sekas. Domai vajag atrast citu formulējumu – bez nolieguma,» tā J.Streičs, smejot, ka lielisks piemērs nolieguma maģijai ir runas svinīgos pasākumos: tiklīdz runātājs pasaka: «es gari nerunāšu», tā uzruna krietni ievelkas.
Taču vienlaicīgi viņš vērsa uzmanību uz to, ka astoņi no Dieva baušļiem ir nolieguma formā, bet tikai divi – apstiprinoši. «Dieviņš grib, lai mums būtu labāk, tāpēc, manuprāt, aizlieguma baušļi apliecina, ka dzīve ir eksāmens. Katrs no šiem baušļiem ir aicinājums uz kārdinājumu, pārbaudījums, un tikai no mums atkarīgs, vai šo dzīves eksāmenu izturēsim,» tā viņš, spriežot, ka bauslis «Tev būs savu tēvu un māti godāt» ir apstiprinošais, lai nezūd dzimta un cilvēce, bet «Tev būs svēto dienu svētīt» – lai mēs būtu garā veseli.
Streiča kungs aicināja atbrīvoties no leģendas, ka latvieši ir skaudīgi, ka latvietim labākais ēdiens ir otrs latvietis, apzināties, ka mēs esam garā stipra tauta. «Tā mūsu latviskā pieticība, tas kalpa sindroms ir jāpārvar!» tā viņš, piebilstot, ka viņam ir arī sāpīgi brīžos, kad mēs par sevi runājam kā par mazu tautu. Viņaprāt, jēdzienu «maza tauta» var lietot, «ja vajag runāt par lielgabala gaļu». «Jā, mūsu valsts ir maza, bet tauta ir Dieva dots jēdziens. Gara ziņā – kā virzība uz priekšu, kā gaita – mūsu tauta ir liela!» pārliecināts kinorežisors, par savu tautu runājot, aicinot atturēties no «mēs, kaut maza tauta…» un līdzīgām frāzēm. «Stāvi ar savu pašcieņu!» J.Streičs aicināja ar lepnumu novērtēt to, kas mums dots, lepoties ar to.
Viņš sprieda, ka šobrīd daudzi pārāk lielu uzmanību pievērš tradīcijām. Īstas mocības sagādājot, piemēram, grāmatu atvēršas svētki, kad tā vietā, lai izmantotu sniegto iespēju satikties un savā starpā sarunāties, notiek «ražošanas apspriedes», lai noskaidrotu, kā radās doma par grāmatu, cik viegli vai grūti tā tapa… «Bet tām lietām jāpieiet vienkāršāk! Jābūt sirsnīgākiem un patiesākiem,» tā viņš, dodot padomu vienkāršību un sirsnību saglabāt arī tad, kad jāsaka kāda runa – tai nevajadzētu būt garai un «dzejnieka vārdiem», bet gan no sirds teiktai, piemēram, atsaucot atmiņā kādu spilgtu gadījumu, kāpēc šis cilvēks tev ir tik ļoti īpašs. «Saprotiet – jubilejās tam sveicējam viss iet gar ausīm!» atklāts ir Streičs, atceroties, kā savā 60 gadu jubilejā garo runu dēļ palaidis garām pat to, ka viens no sveicējiem bija viņa draugs Pauls Putniņš. Tāpat lielos pasākumos viņš aicina izvairīties no ziedu dāvināšanas un atceras, kā savulaik, rīkojot godināšanas jubilejas pasākumu Vijai Artmanei un Eduardam Pāvulam, puķu dāvināšanas vietā «izsitis cauri» ziedojumus: Artmanei – krāsainiem stikliem verandā, Pāvulam – pirtiņai. «Apsveicēji ziedojumus dāsni sameta, un gan veranda, gan pirtiņa izdevās, kā iecerēts.»
Šajā sarunu vakarā J.Streičs par kino tikpat kā nerunāja: «Par kino – neprasiet. Negribu. Lai jaunie strādā…» Taču sarunas gaitā viņš atkal un atkal pievērsās ģimenes vērtībām, atgādinot: tieši ģimene ir tā, kas jāsargā visvairāk…
Jāatgādina, ka šogad katra adventes svētdiena Svētās Trīsvienības tornī tiek pavadīta sarunu vakaros, kad kopā ar īpašajiem vakara viesiem iespējams doties pārdomu pasaulē par dvēseliskām un cilvēciskām vērtībām un svētku būtību. Ceturtajā adventē, 20. decembrī, notiks sarunu vakars ar Jelgavas Svētās Annas baznīcas mācītāju Kasparu Kovaļovu. Ieeja – bez maksas.
Foto: Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs
18 °C,
1.7 m/s,
96.1 % 
18 °C,
1.7 m/s,
96.1 %