Vēlreiz izdzīvot laiku, ko romāna «Jelgava 94» autors Jānis Joņevs raksturo kā dzīves periodu, kad mati bija garāki, mūzika skaļāka, bandīti bīstamāki, un atskatīties uz Jelgavu ar vēsturisku vēsmu teātra cienītāji varēs 5. decembrī pulksten 14, kad kultūras namā «Rota» Garozas ielā 15 pirmizrādi piedzīvos Jelgavas Jaunā teātra iestudētā izrāde, kuras dramatizējums tapis pēc J.Joņeva augsti novērtētā un apbalvotā romāna «Jelgava 94» motīviem.
Egija Grošteine
Atplēstas brūces, aprakti sapņi, pusaudžu gadu apjukums, sevis meklējumi un atzīšana… Šīs ir lietas, kas, pēc režisora Riharda Svjatska teiktā, raksturo izrādi, kura atklās dažādu paaudžu vidū populārās grāmatas centrālā varoņa Jāņa pusaudža gaitas deviņdesmito gadu Jelgavā.
Kā atzīst Jelgavas Jaunā teātra komanda, J.Joņeva «Jelgava 94» ir ļoti precīzs un daudzslāņains materiāls gan savas sulīgās valodas, gan garšīgā rakstības stila, gan laikmeta attēlojuma dēļ. «Romāna dramatizējuma tapšanas gaitā pret materiālu izturējāmies ar ļoti lielu pietāti, lai stāsts nezaudētu savu pirmatnējo, niansēto emocionālās pasaules atklāsmi. Tā kā dramaturģija un romāns pieprasa atšķirīgu tehniku, tad no «ķirurga naža» nevarēja izvairīties, bet mēs darbu veidojam tā, lai izrāde būtu baudāma un saprotama kā romāna cienītājiem, tā arī tiem, kas ar literāro darbu nav iepazinušies,» stāsta režisors un dramatizējuma autors R.Svjatskis, skatītājiem, nākot uz izrādi, iesakot iespēju robežās abstrahēties no romāna, lai tādējādi varētu pilnvērtīgāk izbaudīt iestudējumu un nenāktos vilties, nesagaidot to, kas un kā ir rakstīts grāmatā. «Manuprāt, ir lieki būt vārda kalpam un lugu iestudēt precīzi kā grāmatā. Ir prozas darbi, kas to pieļauj, bet ir darbi, tostarp «Jelgava 94», ar ko tas ir ļoti sarežģīti izdarāms. Romānā ļoti bieži mainās sižeta norises vieta un ir daudz personāžu. Neesmu gan tos skaitījis, bet to varētu būt ap simts. Romānā ir arī ļoti daudz dažādu notikumu. Tas viss kopā radīja nepieciešamību veidot pašam savu stāstu,» tā R.Svjatskis. Jāpiebilst, ka viņam pašam izrādē atainotais stāsts raisa asociācijas ar Jāņa Poruka stāstu «Kauja pie Knipskas», Cibiņa un Buņģa attiecībām tajā.
Režisors atzīst, ka romāna dramatizējums viņam nav nācies viegli: «Vienā brīdī man radās sajūta, ka varbūt labāk nevajadzēja uzņemties šo izaicinājumu, jo tādējādi esmu uzņēmies apmierināt tik daudz gaidu. Tā ir milzīga atbildība pret romāna autoru, lasītājiem un tiem, kas romānā ir pieminēti, tāpēc ļoti ceru, ka vilšanās nebūs. Veidojot lugu, iespēju robežās centos nepazaudēt «Jelgavas 94» būtību. Ir romāna iezīmes, ir centrālie tēli un sižeta līnija, kas gan kļuvusi daudz, daudz koncentrētāka, bet tāpat grāmata no izrādes ir diezgan tālu.»
«Stāstu vēlējos atnest līdz skatītājiem Jelgavas jubilejas gadā, jo, tāpat kā romānā, arī izrādē mēs atklājam pilsētas deviņdesmito gadu un senāku laiku vēsturi, kad valdīja liels haoss un apjukums. Domāju, skatītājiem būs interesanti apskatīties uz vēsturiskās Jelgavas atklāsmi no vienkārša cilvēka skatupunkta,» saka R.Svjatskis, pamatojot, kādēļ cilvēkiem būtu vērts apmeklēt izrādi. Viņš pārliecināts, ka izjūtas, kam iet cauri izrādes galvenais varonis, kaut reizi ir piedzīvojis ikviens. Katrs kaut reizi ir gribējis iekļauties kādā grupā, gūt atzinību, izcelties. Īpaši saasināti tas mēdz būt pusaudžu gados, tādēļ režisors uzskata, ka izrāde saistošāka varētu šķist pusaudžiem un jauniešiem, kā arī tiem, kuri pagājušā gadsimta deviņdesmitos gadus paši ir piedzīvojuši, būdami pusaudžu vecumā.
R.Svjatskis stāsta: «Centrālā varoņa Jāņa ikdiena ir saistīta ar mītiem un stereotipiem apaugušo smagā metāla kultūru. Kas tā ir? Dzīves filozofija, autsaideru sabiedrība vai agresīvs skaņu juceklis? Izrāde ir mēģinājums atklāt metāla mūzikas dziļo un daudzšķautņaino dabu. Šo atbildīgo uzdevumu – radīt atmosfēru, pilnveidot un, iespējams, pat lauzt skatītāju priekšstatus par metāla būtību – uzņēmusies jaunās raudzes grupa no Jelgavas «Darrva», kurā darbojas Slaviks Murugovs (ģitāra), Brūss Kalniņš (bungas) un Mārtiņš Jansons (basģitāra). Tie ir mūziķi, kuri sevi pieteikuši ar jaudīgiem koncertiem, debijas disku «Saule neuzausīs», kur atklājas grupas pasaules redzējums gan dziesmu tekstos, gan savdabīgajos skatuves tērpos. Tātad metāla kultūra atklājas gan grupas «Darrva» mūzikā, gan grupas dalībnieku ikdienā.»
««Jelgava 94» nav tikai dokumentāls stāsts par pilsētas vēsturi un laikmeta attēlojumu pusaudžu ikdienā. Izrāde vēsta par katram cilvēkam pazīstamo vēlmi būt pieņemtam un atzītam vienaudžu vidū un uzdod jautājumu, vai vēlme pēc konkrētas sociālās piederības pazūd, izaugot no tīņu vecuma. Iestudējuma centrālais varonis Jānis savos trīsdesmit piecos gados nonāk krustcelēs starp pagātni, pusaudža sapņu īstenošanu un tagadnes realitātes rutīnu, kas viņam liek uzdot jautājumu, vai sapņi ir piepildījušies vai arī tās ir bijušas tikai puikas iedomas. Šo mīklu viņš centīsies atrisināt izrādes laikā,» tā R.Svjatskis.
Jelgavas Jaunā teātra izrādē uz skatuves darbosies 25 aktieri, ieskaitot mūziķus, kas ir neatņemama izrādes sastāvdaļa, lai dramatizējumam piešķirtu īsto garšu. Interesanti, ka centrālo varoni Jāni atveido divi aktieri: Reinis Širokovs spēlē Jāņa lomu pusaudžu gados, savukārt Ģirts Šteimanis iejutīsies 35 gadus vecā izglītotā, prātīgā, naivā, sapņainā Jāņa «ādā», kurš vēlas aizpildīt tukšumu sevī, ienest savā dzīvē asumu, protestējot pret mūsdienu sabiedrības iekārtu, atgriežoties pie pusaudžu gados nepiepildītajām ilgām.
Biļešu cena – 2 eiro; pensionāriem, studentiem un skolēniem – 1 eiro. Ņemot vērā, ka kultūras nams «Rota» var uzņemt vien 70 skatītājus, uz pirmizrādi pilna zāle jau ir nokomplektēta. Papildizrāde plānota 30. janvārī, un biļetes varēs rezervēt no 11. janvāra mājas lapā www.jaunaisteatris.lv.
Foto: no Jelgavas Jaunā teātra arhīva
17.8 °C,
1.5 m/s,
94.5 % 
17.8 °C,
1.5 m/s,
94.5 %