Ekonomika

Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu atkārtotu nelaimes gadījumu risku darba vietās, Valsts darba inspekcija rīkoja tematiskās pārbaudes uzņēmumos, kuros pēdējo piecu gadu laikā notikuši nelaimes gadījumi un darbinieki smagi cietuši vai gājuši bojā. Jelgavā tika pārbaudīti divi uzņēmumi, – «Jelgavas dzirnavas» un «HKScan Latvia» (kādreizējais «Rīgas miesnieks» un «Jelgavas gaļas kombināts»).

Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vecākā inspektore
Dace Šuksta stāsta, ka gaļas pārstrādes uzņēmumā «HKScan Latvia»
2014. un 2015.gadā reģistrēti septiņi nelaimes gadījumi –
lielākoties darbinieki guvuši traumas pie iekārtām vai krituši uz
slidenās grīdas, bet uzņēmuma sagādes daļas vadītāja, cenšoties ar
kāju sakārtot grīdas paklāju, pakrita un salauza kāju. Uzņēmuma
darba aizsardzības speciāliste Alise Sarcevica norādīja, ka
uzņēmums pēc katra negadījuma izdara secinājumus un cenšas ieviest
uzlabojumus, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos. Piemēram,
iekārtas aprīkotas ar papildu drošības sistēmām un veikti citi
tehniski uzlabojumi, pastāvīgi izvietotas brīdinājuma zīmes, ka
grīdas ir slidenas, arī liktenīgais paklājs nomainīts pret
plastmasas pakāju, kas vairs nevar atlocīties, radot kārdinājumu to
sakārtot. Tiesa, uzņēmumu ierobežo stingrās higiēnas prasības, kas
attiecas uz pārtikas ražošanas uzņēmumiem, jo tās stipri sašaurina
individuālo darba aizsardzības līdzekļu izvēli. «Piemēram, uzņēmumā
risku rada tas, ka bieži ir slapjas grīdas, tāpēc darbiniekiem
jālieto speciāli apavi. Diemžēl higiēnas prasības nosaka, ka
izmantot drīkst tikai baltas krāsas apavus, bet tirgū piedāvājums
ir mazs un nākas pirkt to, kas ir, nevis izvēlēties piemērotāko,»
ieskicē uzņēmuma pārstāve.

Uz jautājumu, vai septiņi negadījumi ir daudz vai maz,
A.Sarcevica norāda, ka ražošanas procesā šādu risku pilnībā izslēgt
nevar un pastāv arī cilvēka faktors. «Lielākoties negadījumi notiek
pašu darbinieku neuzmanības dēļ. Piemēram, bija gadījums, kad
darbiniekam noslīdēja uzrocis un roku ierāva iekārtā. Mēs cenšamies
veikt uzlabojumus, savukārt darbinieki pēc šādiem notikumiem kļūst
piesardzīgāki, apdomīgāki, paši arī apmāca jaunos darbiniekus.
Minētajā gadījumā uzroči tika nomainīti, tie ir stingri un vairs
nešļūk,» tā viņa. Jāuzsver, ka septiņi ir tikai tie negadījumi, par
kuriem uzņēmums ziņojis Valsts darba inspekcijai. Kā skaidro darba
inspekcijas inspektore, lielākā problēma visos uzņēmumos ir tā, ka
normatīvie akti neparedz izmeklēšanu gadījumos, kad incidents ir
noticis, bet cilvēki nav cietuši. Tajā pašā laikā pats galvenais
izmeklēšanas mērķis – noskaidrot un novērst apdraudējumu risku
cēloņus – netiek sasniegts. D.Šuksta norāda, ka daudzi uzņēmumi
joprojām izvēlas neziņot par negadījumiem inspekcijai, tomēr viņu
motivācija nav īsti skaidra. «Iespējams, ka uzņēmumi neziņo, jo
domā, ka pašiem nāksies segt cietušajam darbiniekam ārstēšanās
izdevumus, bet tos apmaksā valsts. Arī soda sankcijas tiek
piemērotas tikai tad, ja uzņēmums pats ir rupji pārkāpis darba
aizsardzības prasības,» tā inspektore. Toties, ja nelaimes gadījums
ir slēpts, bet inspekcija to ir atklājusi, soda sankcijas ir bargas
un mērāmas tūkstošos eiro.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma pārstāve uzsver, ka uzņēmums atbildīgi
izturas pret saviem darbiniekiem un šādas situācijas neslēpj, jo
zina, ka labu darbinieku atrast ir grūti. «Mēs novērtējam savus
darbiniekus, kuri pie mums strādā vairākus gadus. Viņi pret darbu
un arī savu drošību izturas atbildīgāk. Katrs jauns darbinieks
nozīmē lielu risku,» skaidro A.Sarcevica. No darba negadījumos
cietušajiem visi septiņi pēc atveseļošanās ir atgriezušies darbā
uzņēmumā, tiesa, trīs no viņiem vēlāk no darba aizgājuši citu
iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka nomainīja dzīvesvietu.

«Jelgavas dzirnavas» Darba inspekcijas redzeslokā nonāca tāpēc,
ka tajās bija negadījums, kurā darbiniekam, veicot miltu malšanas
iekārtu detaļu nomaiņu, ierāva roku un norāva vairākus pirkstus.
Apsekojot abus uzņēmumus, darba inspekcijas inspektore secināja:
abi uzņēmumi pēc nelaimes veikuši visus normatīvajos aktos
paredzētos pasākumus, lai šāda situācija vairs neatkārtotos:
pārskatītas darba instrukcijas, ar darbiniekiem pārrunāts
notikušais un viņi instruēti par nepieciešamajiem drošības
pasākumiem, atrasti veidi, kā uzlabot iekārtu un darba vides
drošību.

Jāpiebilst, ka 2014. gadā darba inspekcijā Jelgavā reģistrēti 39
nelaimes gadījumi darba vietā – pieci no tiem bijuši smagi. Šogad
Jelgavā reģistrēti 36 nelaimes gadījumi, no kuriem smagi bijuši
divi. Ne pērn, ne šogad mūsu pilsētā nelaimes gadījumu darbā ar
letālām sekām nav bijis. Pēc darba inspekcijas datiem, visbiežāk
traumas darbā gūst strādājošie kokapstrādē, būvniecībā, transporta
nozarē un, lai cik tas neliktos neticami, mazumtirdzniecībā un
valsts un pašvaldību pārvaldē. Jāuzsver, ka šobrīd Latvijā no
izmeklētajiem 17 letālajiem nelaimes gadījumiem darbā pieci ir
notikuši mežistrādes darbos.

Foto: Raitis Supe