Par to, kā stiprināt lokālpatriotismu mazajos jelgavniekos, tiek domāts jau bērnudārzā. Pedagogi šim mērķim darbā izmanto daudzveidīgas metodes, un katra pirmsskolas izglītības iestādes pedagoga paša ziņā ir tas, cik radoši viņš pievēršas šim procesam. Viens no veidiem, kā pārliecināties, cik izdomas bagāti ir mūsu pedagogi, ir ikgadējā pirmsskolas pedagogu metodisko darbu skate. Ņemot vērā, ka šis ir mūsu pilsētas 750. jubilejas gads, pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi metodisko materiālu skatei radījuši darbus par tēmu «Mana Jelgava».
Ritma Gaidamoviča
Izstrādātas galda un interaktīvās spēles, didaktiskie materiāli, puzles, kas noder ikdienas darbā, lai veicinātu pirmsskolas vecuma bērnu valstisko piederību un lokālpatriotismu. Pavisam skatē šogad tika iesniegti 18 darbi, kuros uzmanības centrā ir Jelgava – tās simboli, kultūrvēsturiskie objekti un arī pazīstamākās ražotnes. Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Sarmīte Joma stāsta, ka darbu skaits ir ievērojams un pirmsskolas skolotāji konkursam pievērsušies ļoti nopietni. Izstrādāti interesanti materiāli, kas ir labs palīgs ne tikai pašiem autoriem, bet arī citu bērnudārzu skolotājiem. Katram pilsētas bērnudārzam savā darbā ir iespēja izmantot citu kolēģu veikumu. «Jelgavas Vēstnesis» valsts svētku nedēļā lasītājiem piedāvā iepazīties ar dažiem Jelgavas pedagogu veidotajiem darbiem.
«Strādājot ar mazajiem ikdienā, esam novērojušas, ka bērniem ļoti patīk būvēt. Lai vingrinātu pirkstiņus, acumēru, mācītu atpazīt krāsas, lai viņi apgūtu jēdzienus «virs», «blakus», «zem», esam izveidojušas galda spēli «Būvējam Jelgavu»,» stāsta tās veidotājas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaciņa» skolotājas mamma un meita Vija un Inta Samovičas. Šī ir viena no spēlēm, kas kolēģu balsojumā ieguvusi skatītāju simpātijas. Spēlē no klucīšiem uzbūvēti stilizēti pilsētā atpazīstami objekti – Jelgavas pils, Svētās Trīsvienības baznīcas tornis, Lielupes tilts, bet šalle izmantota kā Lielupe, un tai blakus «aug» arī vairāki koki. Kokos bērni, vingrinot pirkstus, atkarībā no gadalaika var savērt dažādu krāsu aukliņas, kas simbolizē lapas: pavasarī – zaļas, rudenī, kad lapas krāsojas, oranžas. Spēle paredzēta bērniem no pusotra līdz trim gadiem, un katrs var izvēlēties sev saistošāko nodarbi. «Spēlē aicinām doties kopā ar pilsētas simbolu Alnīti, ko katra grupiņa no pilsētas vadības saņēma dāvanā septembrī, reizē iepazīstot mūsu pilsētas simbolu,» piebilst Vija.
56 – tieši tik gabaliņu ir katrā no Jelgavu simbolizējošām puzlēm, kuras bērniem piedāvā Ina Sotņeva no privātā bērnudārza «Rūķu māja». Viņa izveidojusi piecas dažādas izzinošas puzles, kurās jāsaliek Jelgavas ģerbonis, Jelgavas karogs, Jelgavas logo, Jelgavas pils un Zemgales tautastērps. «Jelgavas Vēstnesis» pārliecinājās, ka pilsētas karoga salikšana nemaz tik viegli nevedas, taču I.Sotņeva uzsver, ka puzle ir efektīvs līdzeklis, kas palīdz tikt galā ar stresu, attīstīt sadarbību komandā, domāt, analizēt un sistematizēt. Jāpiebilst, ka skolotāja iecerējusi puzles veidošanā iesaistīt arī bērnus – plānots, ka maijā, Jelgavas Pilsētas svētku mēnesī, vecāko grupiņu audzēkņi izgatavos savas puzles, uzzīmējot uz tām savu mīļāko vietu pilsētā.
Bērnudārza «Rotaļa» skolotāja Luīza Hairapetjana piedāvā maģiskā kuba spēli «Mana Jelgava». «Jelgavā esmu ienācēja, taču šobrīd jau ar lepnumu un mīlestību varu teikt, ka šī ir mana pilsēta. Protams, man vajadzēja laiku, lai to iepazītu un sadraudzētos, jo, lai kaut ko iemīlētu, tas jāiepazīst. Manuprāt, iepazīstot Jelgavu, var ieaudzināt arī mīlestību bērnos pret savu pilsētu,» stāsta skolotāja. Viņas radītā pilsētas iepazīšanas spēle sastāv no laukuma – Jelgavas skata no augšas –, blakus ir bilde ar pilsētas domes ēku, pilsētas ģerboni un karogu, līdzi spēlei nāk kubs, kurā var mainīt attēlus atkarībā no tēmas. Autore izstrādājusi četru tēmu kartītes: «Senā Jelgava», «Pilsēta mūsdienās», «Festivāli pilsētā» un «Pilsētas objekti». «Visi attēli ir pa divi – kubā ielikta viena daļa, bet otra daļa attēlu izlikti uz spēles laukuma. Bērns met kubu un pēc bildes uz spēles laukuma sameklē attiecīgo bildi. Lielākie bērni arī mēģina par šo bildi, objektu ko vairāk pastāstīt, tādējādi attīstot valodu,» tā skolotāja.
Spēle «Izsoļojam Jelgavu» notiek uz paklāja, un tā sastāv no spēles laukuma, kauliņiem, tautiskās jostas un spēka zīmju kartītēm. Ar šo spēli privātā bērnudārza «Pūčuks» skolotājas Sanita Ērstiķe un Kristīne Liperte bērnos veido piederību Jelgavai, iepazīstina ar ievērojamākajiem objektiem un māca Latvijas spēka zīmes. «Bērns met kauliņu – ja, piemēram, uzkrīt «četri», viņš paiet četrus lauciņus uz priekšu; ja trāpa uz kāda objekta, bērns pastāsta, cik daudz par to zina, bet, ja nezina, skolotājs izstāsta. Ja spēlētājs nonāk uz lauciņa, kas apzīmēts ar jautājuma zīmi, tad skatās, kas zem lauciņa slēpjas, un pēc attēla vai nosaukuma starp kartītēm mēģina atrast īsto spēka zīmi. Visas spēka zīmes tiek izvietotas uz tautiskās jostas,» tā skolotājas, uzsverot, ka bērnudārza vecumā grūti samierināties ar zaudējumu, tādēļ šajā spēlē zaudētāju nav: visi atgriežas «Pūčukā» – sākuma un beigu punktā.
Iepazīt Jelgavu, spēlējot tvisteri «Izzini savu pilsētu», aicina «Vārpiņas» skolotāja Kristīne Kirfa. Uz spēles laukuma izvietoti 16 pilsētā atpazīstami objekti – muzeji, baznīcas, citas ēkas –, klāt spēles paklājiņam nāk rats ar visiem objektiem un norādēm, kur roka vai kāja spēlētājam jāliek. Piemēram, labā kāja – uz Svētās Trīsvienības baznīcas torņa laukumiņa, kreisā roka – uz Ādolfa Alunāna muzeja. Spēlē var piedalīties trīs četri spēlētāji, un uzvarētājs ir tas, kurš visilgāk dažādās pozās var noturēties uz spēles laukuma nenokrītot. Skolotāja atzīst, ka šī spēle nav domāta tikai bērnudārza vecuma spēlētājiem – tā labi iederētos arī ģimenes spēļu vakarā, lai bērni kopā ar vecākiem iepazītu dažādus pilsētas objektus.
Lai bērndārzniekus iepazīstinātu ar pilsētas simbolu Alnīti un saistošā veidā veicinātu bērnu valodas attīstību, mācītu burtus, salikt vārdus, skaitļus, veikt vienkāršas matemātiskās darbības, «Pasaciņas» skolotāja Kristīne Staļģevica piedāvā spēli «Jelgavas simbols – Alnītis». No finiera izgrieztajā un pilsētas krāsās nokrāsotajā Alnītī iestrādāta plastmasas pudeļu augšējā daļa, un bērns kopā ar audzinātāju var skrūvēt korķīšus, uz kuriem uzlīmēti burti, cipari, ģeometriskas figūras. «Tā mēs mācāmies līdzskaņus, kas uzlīmēti uz ziliem korķīšiem, patskaņus, kas ir uz sarkaniem korķīšiem, skrūvējam un saliekam vārdus, veicam elementārākās matemātiskās darbības, piemēram, saskaitām divi plus divi. Tukšuma zīmītes ir baltie korķīši. Jau droši var apgalvot, ka bērniem tas ir saistoši un spēle praksē labi darbojas. Ar lielākiem bērniem mācāmies burtus un ciparus, bet mazākajiem šādi var iemācīt krāsas,» tā K.Staļģevica, piebilstot, ka spēles izveidē palīdzējuši arī bērnu vecāki, sagādājot plastmasas pudeļu korķīšus.
Par šīs metodiskās skates labāko materiālu atzīts bērnudārza «Kamolītis» pedagogu komandas veidotais interaktīvais rotaļmateriāls «Alnēna skola mazajam jelgavniekam», kas arī skates dalībnieku balsojumā saņēma visaugstāko novērtējumu un skatītāju simpātiju titulu. «Šobrīd «Kamolītī» par dažādām svarīgām lietām atgādina Alnēns. Lielo pašu radīto lelli esam izvietojuši gaitenī, kur bērni un vecāki visbiežāk pārvietojas, un blakus ir ziņojumu dēlis ar aktuālajām ziņām. Tieši Alnēns piedāvā veikt dažādus uzdevumus, kas uzrakstīti uz ziņojumu dēļa. Bērnus tas ļoti piesaista – viņi vecākiem regulāri atgādina, lai paskatās, ko jaunu Alnēns liek darīt. Alnēns ir motivētājs un ieinteresētājs jebkurai bērna darbībai. Viņš tiek izmantots arī grupu darbā, kur skolotāja piestrādā pie tā, lai caur rotaļām tieši Alnēns bērniem kaut ko iemāca,» prezentējot kolektīva veikumu, stāsta «Kamolīša» vadītājas vietniece izglītības jomā Māra Teika.
Foto: Raitis Supe
23.4 °C,
1.5 m/s,
71.5 % 
23.4 °C,
1.5 m/s,
71.5 %