Jelgavas 4. vidusskolas jaunieši turpina iepazīt citas tautas kopā ar «Erasmus+» projektu «e(math+science)». Lai izzinātu, kā matemātiku mācās kolēģi Rumānijā, 4. vidusskolas jaunieši kopā ar skolotāju Ivetu Steķi nesen viesojās šajā valstī. Ceļojums izvērtās ļoti interesants un pārsteigumiem bagāts, un tajā jauniešiem radies priekšstats par šo valsti.
Kristīne Špaka, Jelgavas 4. vidusskolas 12. klases skolniece
Skolotāja I.Steķe uzrakstījusi projektu par matemātiku un zinātnēm, kas dod iespēju skolēniem iepazīt matemātiku un zinātnes no cita skatupunkta, interesantāk, neierastāk, kā arī doties uz citām valstīm un ar paša acīm redzēt, kā notiek mācību process ārzemēs, ar ko tas atšķiras, un iegūt fantastisku pieredzi, komunicējot ar cittautiešiem.
Šajā projektā piedalās piecas dalībvalstis – Latvija, Rumānija, Horvātija, Itālija un Turcija. Jelgavas 4. vidusskolas skolēni jau iepriekš bijuši Horvātijā, citu valstu pārstāvjus uzņēmuši pie mums Latvijā, bet nesen viesojās Rumānijā.
Pēdējā vizīte jelgavniekiem bija uz Rumāniju, kur vairākas lietas reizē šokēja un fascinēja. «Rumānija – fantastiska zeme arhitektūras ziņā! Galvaspilsētā Bukarestē bija satriecošas celtnes, kuras bija līdzīgas mūsu Rīgas jūgendstila celtnēm. Tās bija trīs reizes lielākas un masīvākas. Arī pati vecpilsēta ir nesalīdzinoši plašāka nekā mūsu galvaspilsētā. Bija dažas lietas, kas ļoti pārsteidza, piemēram, tajā valstī ir pieņemts un uzskatāms par normu mest atkritumus uz zemes. Bet tas jau nav brīnums, jo tur tiešām ļoti reti var redzēt kādu atkritumu tvertni,» iespaidos dalās Jelgavas 4. vidusskolas 12. klases skolniece projekta dalībniece Kitija Mināte.
Jelgavas jaunieši dzīvoja mazā pilsētā Balšā, kur viņus gaidīja rumāņu viesģimenes. «Balša, salīdzinot ar Bukaresti, ir ļoti maza pilsēta. Tā atrodas 200 kilometru attālumā no galvaspilsētas, bet es nebēdājos par to. Tieši šī mazā pilsēta parādīja man, kā tiešām dzīvo cilvēki Rumānijas provincēs. Mums Latvijā uz ielām var satikt daudz kaķu, bet Rumānijā katru dienu, uz katra stūra satiku klaiņojošus suņus. No sākuma bija bail iet viņiem garām, jo šķita, ka viņi var uzbrukt, bet tad pamazām sāku pierast. Rumānijas mazās pilsētiņas ir tieši tādas, kādu var iztēloties Rumāniju. Pie visiem logiem var redzēt izžautu veļu, viņi lielā daudzumā audzē kukurūzu un saulespuķes. Un vīnogas… Tās man jo īpaši garšoja. Es sāku pierast arī pie tā, ka ik pa laikam uz ceļiem var sastapt zirgu pajūgu. Pa priekšu brauc mašīna, bet aizmugurē skrien zirgi…» stāsta Paula Saulīte no 12. klases.
«Satiekot ģimenes, pie kurām mēs dzīvojām, uzreiz kļuva skaidrs, ka cilvēki ir ļoti atvērti un viesmīlīgi. Mana rumāņu «māsa» uzreiz izrāva man koferi no rokām, un saruna pati raisījās, neskatoties uz valodas barjeru. Ja kaut ko nevarējām pateikt, rādījām ar žestiem un izmantojām skaņu atdarinājumus. Abas pratām par to pasmieties, kas padarīja atmosfēru jautrāku,» tā K.Špaka.
Jāteic, ka šis nebija atpūtas brauciens: katru dienu jaunieši gāja uz skolu, lai pildītu projekta uzdevumus. «Pirmajā dienā prezentējām savu mājas darbu – komiksu par to, kā labāk iemācīties matemātiku un dabas zinātnes. Pārējās dienās veidojām prezentācijas, sadarbojoties ar ārzemju draugiem, kas palīdzēja uzlabot IKT prasmes. Man šķita interesants tieši veids, kādā tiek pasniegta matemātika, zinātnes, pielietotas IKT – darbs grupās, pāros, atjautības uzdevumi, informācijas meklēšana, kas ir saistoša mūsdienu jaunietim, reāli pielietojama un noderīga dzīvē,» atzīst Kārlis Dāvidsons no Jelgavas 4. vidusskolas 12. klases. Jāpiebilst, ka Kārlim ceļojuma laikā bija 18. dzimšanas diena un ceļabiedri kopā ar skolotāju bija sagatavojuši patīkamu pārsteigumu. «Pabeidzām prezentēt latviešu komiksu, un tad es ieraudzīju skolotāju I.Steķi ar torti, kurā bija iespraustas 18 svecītes. Visi projekta dalībnieki sāka dziedāt un izvilka savas ballīšu cepures. Jāatzīst, bija mazliet neērti, bet tajā pašā laikā novērtēju, cik patīkami ir, ka visu valstu pārstāvji piedalījās tajā. Bija jautri, īpaši tad, kad sapratu, ka svecītes ir nenodzēšamas,» atzīst Kārlis.
Katram no skolēniem ir savas atmiņas par šo ceļojumu un smelto pieredzi. 11. klases skolnieks Emīls Karpjuks atzīst, ka braucienu uz Rumāniju noteikti atcerēsies ilgu laiku. «Šis ceļojums jau sākās traki. Mans draugs Kārlis, atbraucot uz lidostu, konstatēja, ka mājās uz dīvāna ir aizmirsis pasi. Viņam nācās vienam palikt pie ieejas un gaidīt tēti, kurš steidzās atvest dokumentus. Kad Kārlis beidzot tika iekšā, ar to pārsteigumi nebeidzās. Izrādījās, ka mums – skolēniem – ir vajadzīgas atļaujas no vecākiem, ka mēs varam pamest Latviju, jo lidojām caur Turciju, kas nav Šengenas zonā. Paldies mūsu skolotājai I.Steķei, kura, es pat nezinu, kādā veidā, sarunāja, ka mūs tomēr ielaidīs lidmašīnā, ja mēs piezvanīsim saviem vecākiem un tie apstiprinās, ka zina, kur mēs dodamies,» stāsta Emīls, piebilstot, ka ar to piedzīvojumi lidostā un lidmašīnā nav beigušies. Pārsteigumi bija arī atpakaļceļā no Rumānijas. «Atpakaļceļā skolotāju I.Steķi pārbaudīja vairākas reizes. Tas bija diezgan amizanti, jo viņa nebūt neizskatās pēc ļaundares, bet gan ir solīda sieviete. Jāatzīst, bijām uztraukti, taču viņa tika veiksmīgi cauri, bet tad sākās piedzīvojumi ar Kārli, kurš tika pārbaudīts vēl vairāk reižu. Robežsargi paņēma viņa somu, lai to pārbaudītu uz narkotiskajām vielām. Pieļāvām – tas bija tāpēc, ka Kārlim negulēšanas dēļ bija sarkanas acis – tajā dienā cēlāmies jau pulksten 4. Liels bija pārsteigums, kad pārbaude uzrādīja, ka uz Kārļa somas bija narkotiskas vielas. Tiesa, pārpratums atrisinājās ar laimīgām beigām – izrādījās, ka tā ir kļūda. Robežsargiem vienkārši bija sabojājies pārbaudes aparāts,» stāsta Emīls.
Jaunieši atzīst, ka šī ceļojuma laikā tika piedzīvots ļoti daudz. To varētu saukt par elpu aizraujošu braucienu karuselī, kas ļauj aizmirst par visu nevēlamo un arī novērtēt to, kas mums dots.
Foto: no personīgā arhīva
23.2 °C,
4.2 m/s,
52.4 % 
23.2 °C,
4.2 m/s,
52.4 %