«Manuprāt, katrs klausītājs programmā atradīs savu skaņdarbu jeb klasisko vērtību, un opermūzikas cienītājiem tie būs fragmenti no Jāņa Mediņa operas «Uguns un nakts» vai Jāņa Ivanova simfoniskais tēlojums «Lāčplēsis». Riharda Zaļupes simfonijas «Namejs» pirmajā daļā spilgti jaušamas rokmūzikas un kinomūzikas vēsmas, savukārt Ērika Ešenvalda koncertā tiks izmantota elektronika,» par svētku koncertu «Lāčplēsis un Arktikas nakts vīzijas», ko Jelgavas kultūras nama Lielajā zālē būs iespēja novērtēt 11. novembrī pulksten 19, saka diriģents Aigars Meri.
Egija Grošteine
Viņš atklāj, ka koncerta pirmajā daļā tiks atskaņoti skaņdarbi, kuru tematika ir saistīta ar 11. novembri – Lāčplēša dienu. Savukārt koncerta otrajā daļā skanēs laikmetīgā latviešu mūzika – Ē.Ešenvalda 2012. gadā sarakstītais koncerts klarnetei un simfoniskajam orķestrim «Arktikas nakts vīzijas». Apvienojot abu koncerta daļu tematiskos centrus, radās nosaukums «Lāčplēsis un Arktikas nakts vīzijas».
«Pirmajā daļā atskaņosim R.Zaļupes 2015. gadā sarakstītās simfonijas «Namejs» pirmo daļu «Degošais pilskalns», kas sākotnēji tika radīta kā skaņu celiņš Māra Martinsona filmai. Tomēr dažādu iemeslu dēļ filma līdz skatītājiem tā arī nenonāca. Mūzikas autors no mūzikas kinofilmai izveidoja simfoniju, kuru pirmatskaņoja Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā. Jelgavas koncerta apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt izcilu kinomūzikas paraugu, kurā ilustratīvi tiks stāstīts par zemgaļu brīvības cīņām. Pirmās daļas turpinājumā skanēs fragmenti no J.Mediņa operas «Uguns un nakts», kam literārais pamats ir Raiņa drāma «Uguns un nakts». Šajos mirkļos orķestrim pievienosies Latvijas Nacionālās operas un baleta solisti Evija Martinsone (soprāns), Rihards Millers (baritons) un Krišjānis Norvelis (bass). Pirmās daļas izskaņā būs izcilā latviešu simfoniķa J.Ivanova 1957. gadā rakstītais simfoniskais tēlojums «Lāčplēsis». Savukārt otrajā daļā būs Ē.Ešenvalda koncerts klarnetei un simfoniskajam orķestrim «Arktikas nakts vīzijas», kas ir komponista veidota skaņu glezna, kurā visdažādākajos veidos un izpausmēs attēlota «aurora borealis» jeb ziemeļblāzma,» stāsta A.Meri.
Viņš atklāj, ka Ē.Ešenvalda koncerts klarnetei un orķestrim «Arktikas nakts vīzijas» tiks atskaņots jaunuzceltās Liepājas koncertzāles «Lielais dzintars» atklāšanas koncertos 6. un 7. novembrī, tātad klausītājiem Jelgavā būs iespēja dzirdēt «karstu» skaņdarbu. Solo partiju atskaņos bijušais jelgavnieks Jelgavas Mūzikas vidusskolas absolvents Edmunds Altmanis (klarnete), kurš šobrīd dzīvo un strādā Igaunijā. «Ja skatāmies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonas plānus, tad redzam, ka 18. novembrī tiks atskaņota R.Zaļupes simfonija «Namejs». Tātad 11. novembrī jelgavniekiem būs izcila iespēja arī šo skaņdarbu dzirdēt Jelgavā. Savukārt fragmenti no J.Mediņa operas «Uguns un nakts», kā arī J.Ivanova simfoniskais tēlojums «Lāčplēsis» ir vēsturiski un emocionāli saistīti ar latviešu tautas vēsturi,» tā A.Meri, piebilstot, ka klausītājiem noteikti nevajag baidīties vai distancēties no termina «laikmetīgā latviešu mūzika». Šajā koncertprogrammā iekļautie skaņdarbi ir caurausti ar izcilu melodiku, spoži instrumentēti, un katru skaņdarbu labāk palīdzēs izprast muzikoloģe Liene Jakovļeva (Latvijas Radio 3).
Jautāts par koncerta ieceri, A.Meri atklāj, ka vēlējies atskaņot skaņdarbus, kuri attēlotu latviešu tautas brīvības cīņas un portretētu šo cīņu varoņus. Savukārt otrs uzdevums, veidojot programmu, bija Jelgavas klausītāju iepazīstināšana ar latviešu laikmetīgās mūzikas izcilākajiem piemēriem. «Ceru, ka klausītāji gūs spilgtas emocijas un atklāsmes no izcilas latviešu mūzikas atskaņojumiem. Man pašam ir ļoti būtiski, ka daļa no koncertā izvēlētajiem skaņdarbiem ir cieši saistīti ar Lāčplēša dienu,» tā A.Meri.
Jāpiebilst, ka muzicēs Jelgavas kamerorķestris un Jelgavas Mūzikas vidusskolas stīgu orķestris. Koncertu vadīs L.Jakovļeva, diriģents A.Meri.
Biļešu cena – no 3 līdz 5 eiro.
Foto: Raitis Supe
23.2 °C,
1.7 m/s,
71.1 % 
23.2 °C,
1.7 m/s,
71.1 %