«Jaunieši no citām pilsētām mūs mazliet apskauž,» tā par Jelgavas iespēju būt pirmajai Latvijas jauniešu galvaspilsētai saka Jelgavas Skolēnu domes priekšsēdētājs Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Reinis Nikuļcevs.
Sarunā Reinis uzsver, ka šobrīd jauniešiem Jelgavā visvairāk pietrūkst savu māju, jo «Jundā» kļuvis par šauru, tādēļ viņš ir gandarīts, ka šī ideja par jauniešu centra izveidi ir aktualizēta un tiks realizēta jau tuvākajos gados.
Šogad Jelgava ir nosaukta par jauniešu galvaspilsētu. Ko tas nozīmē pašiem jauniešiem?
Ir labi padarīta darba sajūta. Šo iespēju mums neviens neuzdāvināja. Kopā ar pašvaldības jaunatnes lietu speciālistiem strādājām pie pieteikuma sagatavošanas, aicinājām cilvēkus balsot, lai tieši Jelgava iegūtu šo nomināciju. Tā ir laba reklāma mūsu pilsētai, jo jauniešu auditorijai organizētajos pasākumos Jelgavas vārds šogad izskan daudz vairāk. Arī pilsētā uz vietas notiks vairāk pasākumu tieši jauniešiem. Tā ir iespēja, kura mums jāizmanto. Jācer, ka šī nav pēdējā reize, kad varam lepoties ar jauniešu galvaspilsētas statusu.
Esi ievēlēts par Skolēnu domes priekšsēdētāju. Ko vēlies paveikt pilsētas jauniešu labā?
Skolēnu dome ir organizācija, kuras uzdevums ir apvienot pilsētas skolu jaunatni. Tiekamies reizi nedēļā un plānojam dažādus pasākumus, aktīvi iesaistāmies pilsētas jauniešu forumu, erudīcijas konkursu, sporta un citu pasākumu organizēšanā un mēģinām veidot tos tā, lai uzrunātu pēc iespējas vairāk pilsētas jauniešu. Mūsu galvenā mērķauditorija ir pamatskolas vecāko klašu skolēni un 10., 11. klase. 12. klasē jauniešiem lielākoties parādās citas intereses, viņi ir pilngadīgi un skolas balles vietā lielākoties izvēlas citus pasākumus. Tomēr galveno akcentu savā darbā vēlos likt uz ideju par Jauniešu mājas izveidi, jo pilsētas jauniešiem nav savas vietas, kur pulcēties ikdienā. «Jundā» ir kļuvis par šauru, turklāt jauniešu klubs sanāk kopā tikai divas reizes nedēļā. Tas ir pārāk reti – iespēja biežāk sanākt kopā lielā mērā nosaka plānoto pasākumu kvalitāti. Turklāt daudzi aktīvie jaunieši ir ierobežoti laikā un labprāt apmeklētu jauniešu centru citās dienās.
Kāda ir tava vīzija par Jauniešu māju?
Tai jābūt konkrētai vietai, telpai, kura ir piemērota dažādām jauniešu aktivitātēm. Kurā var organizēt tematiskos pasākumus, spēlēt galda spēles vai vienkārši būt kopā un labi pavadīt laiku. Centram jābūt atvērtam arī brīvdienās. Jauniešu māja varētu būt laba integrācijas platforma starp vispārējo un profesionālo, starp dažādu skolu audzēkņiem. Arvien aktuālāka kļūst arī ārvalstu jauniešu, apmaiņas programmas skolēnu un studentu iekļaušanās mūsu sabiedrībā. Ir ideja, ka šis jauniešu centrs varētu atrasties Zemgales prospektā 7, kādreizējās Speciālās skolas telpās.
Vai pilsēta kopumā ir pievilcīga jauniešiem?
Man grūti spriest par visiem, jo galvenokārt manā vidē ir aktīvākā jauniešu daļa. Mēs visi esam iesaistīti dažādās pilsētas piedāvātajās aktivitātēs. Pasākumu un notikumu ir tik daudz, ka visam nepietiek laika. Apzinos, ka ir jauniešu daļa, kas nav motivēta iesaistīties izglītojošās aktivitātēs ārpus stundām, bet arī viņiem ir plašas iespējas mūzikas, sporta un citām pašizpausmēm. Daudzi priecājas, ka šogad tiks rekonstruēts skeitparks un Pasta salā uzstādīs āra trenažierus. Daudz tiek runāts arī par ierobežotajām iespējām apmeklēt kino, bet man tā nešķiet problēma – iekāp vilcienā un aizbrauc uz Rīgu!
Jelgavā ir vairāk nekā 300 sabiedrisko organizāciju, tostarp arī pietiekami daudz tādu, kuras orientētas uz jauniešu auditoriju. Vai tas ir jūtams?
Organizāciju patiešām ir daudz, to var sajust arī ikdienā, jo reti kurš no Skolēnu domes vai skolu pašpārvaldēm ir iesaistīts tikai vienā vai divās organizācijās. Parasti tās ir trīs un četras. Tas noteikti nav mīnuss, drīzāk ieguvums, jo jau skolas laikā ir iespējams iegūt dažādu pieredzi un prasmes, kas nākotnē palīdzēs profesijas izvēlē. Darboties dažādās organizācijās jauniešus mudina arī iespēja piesaistīt līdzekļus savu ideju realizācijā. Mēs mācāmies rakstīt un realizēt dažādus projektus. Tas iemāca strādāt noteiktā naudas un laika rāmī, nelidināties mākoņos.
Bieži izskan viedoklis, ka mūsu izglītības sistēma gatavo darba ņēmējus, nevis devējus. Vai vari tam piekrist?
Man ir atšķirīga pieredze, jo pats nāku no uzņēmēju ģimenes, esmu iesaistījies «Junior Achievement» mācību uzņēmumu programmā un savu nākotni saistu ar uzņēmējdarbību. Man patīk eksperimentēt un radīt ko jaunu, pašam uzņemties atbildību par rezultātu. Šobrīd kopā ar klasesbiedru strādājam pie biznesa idejas par īpašas hokeja nūju aizsarglentes izstrādi, testējam dažādus materiālus un meklējam iespējas šīs produkcijas realizācijai. Tas, kāda ir jauniešu ievirze, lielā mērā ir atkarīgs arī no skolotājiem, vai viņi iedrošina un aicina apmeklēt dažādus pasākumus saistībā ar uzņēmējdarbību. Mums šajā ziņā ir paveicies, jo vienmēr esam informēti gan par dažādiem semināriem un lekcijām, gan skolēnu konkursiem, kuru mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības prasmes. Katram atliek vien izdarīt savu izvēli: iet un darīt vai noskatīties no malas. Piemēram, Spīdolas ģimnāzijā ir komercklase, kur īpašu uzmanību pievērš tieši uzņēmējdarbības prasmju attīstībai un, cik man zināms, tam ir arī rezultāts, jo samērā daudz šīs klases absolventu vēlāk savu dzīvi saista ar uzņēmējdarbību.
Kādas šodien ir jauniešu iespējas darba tirgū?
Lielākā problēma šajā ziņā ir tā, ka visur tiek prasīta darba pieredze, kuru iegūt nav tik vienkārši. Bet daudz ko var darīt jau skolas un studiju laikā. Piemēram, ja apgūsti fotografēšanas vai filmēšanas iemaņas, naudu var sākt pelnīt uzreiz. Interesanti, ka mums skolas iekšējiem pasākumiem ir arvien grūtāk piesaistīt kādu, kurš to visu iemūžinās, jo tie, kas to prot vislabāk, vēlas saņemt atlīdzību. Daļēji šī iemesla dēļ mums nācās pārtraukt arī skolas televīzijas projektu. To nevar nosodīt, jo jaunietis ir ieguldījis savu prasmju attīstībā, iegādājies tehniku un tagad vēlas to atgūt. Jāņem vērā arī tas, ka jauniešiem ir samērā lielas ambīcijas atalgojuma ziņā – arī tas traucē pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū kā algotam darbiniekam. Manuprāt, viens no risinājumiem ir sākt pašam savu uzņēmējdarbību.
Izmantojot brīvo kustību ES teritorijā, daudzi jaunieši dodas studēt un strādāt uz citām valstīm. Cik, tavuprāt, ir reāli pēc studijām Londonā vai Berlīnē atgriezties Jelgavā?
Šodien studijas ārvalstīs vairs nav nekas neparasts. Tā ir iespēja, kura jāizmanto. Mēs dzīvojam globālā pasaulē ar jaunām prasībām, tādēļ mainīt savu ikdienas vidi uz studiju laiku ir vērtīgi. Tas dod jaunu pieredzi, kuru Latvijā nekad neiegūšu, un iemāca domāt savādāk. Starptautiskā pieredze ir ļoti svarīga, ja vēlamies savas preces pārdot ārvalstīs. Tomēr pats sevi redzu Latvijā un, ja došos studēt uz ārvalstīm, noteikti atgriezīšos. Te ir māju sajūta un labas iespējas personīgajai izaugsmei.
Šobrīd norit diskusijas par mācību gada pagarināšanu, lai stundu sarakstā iekļautu vairāk sporta nodarbību, veselības mācību, finanšu pratību un citus priekšmetus, kā arī samazinātu mājas darbu apjomu. Esi par vai pret šādu ieceri?
Ar saviem vienaudžiem esam diskutējuši par šo. Ir ļoti grūti sevi motivēt mācībām, kad ārā ir silts un spīd saule. Jau maijā skolotājas izmēģina dažādas metodes, lai noturētu mūsu uzmanību. Piemēram, vienā matemātikas stundā devāmies laukā, gūlāmies zālītē un veidojām simetrijas asis. Izrādās, ka matemātiku var mācīties arī šādā veidā! Ja mācību gads tiek pagarināts, tad nodarbības būtu jāorganizē ārpus ierastās mācību vides. Tās varētu būt dažādas mācību ekskursijas, plenēri vai cita veida aktivitātes. Ja man pašam būtu jāatbild, kur esmu iemācījies visvairāk, tad tas ir ārpus ierastās mācību vides, dažādās interešu nodarbībās. Interesanta pieredze šajā ziņā ir Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra organizētajā Junioru universitātē, kur mācību gada laikā iegūtās zināšanas tiek praktiski nostiprinātas vasaras nometnē. Domāju, ka tādam risinājumam mācību gada pagarināšanai neviens neiebilstu.
Foto: Raitis Supe
18 °C,
3.1 m/s,
78.7 % 
18 °C,
3.1 m/s,
78.7 %