«Mums ir jāsaplāno atrakciju parka celiņi. Tiem jābūt ap katru atrakciju, un ir vēl citi noteikumi. Viens variants mums ir gatavs, bet gribam uztaisīt vēl kādu, lai pēc tam izvēlētos labāko,» saka 6. klases skolnieces Rēzija Reinsone un Darja Antoņenko. Tāds bija 6. klases skolnieku mācību gada noslēguma uzdevums Junioru universitātē.
Šogad pirmo reizi Junioru universitātes mācību gads noslēdzas ar pārbaudījumu. «Tā kā viens no Junioru universitātes mērķiem ir gatavot skolēnus Eiropas dabaszinātņu olimpiādei, šogad pirmo reizi nolēmām ieviest noslēguma pārbaudījumu arī 5. – 8. klases skolēniem. Šis uzdevums ir līdzīgs kā olimpiādē: skolēniem ierobežotā laikā jāprot komandā atrisināt uzdevums,» norāda programmas vadītāja Ilze France.
5. klase skolēniem vajadzēja izmērīt kādu no Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra (ZRKAC) telpām un ar datorprogrammas «Geogebra» palīdzību izveidot telpas plānu. Patriks Krustiņš un Roberts Vilnītis šoreiz nolēma sevi izaicināt, mērot ZRKAC foajē. Puiši teic, ka to telpu izvēlējušies, jo tā varētu interesanti izskatīties. Programmas vadītāja I.France skaidro, ka sarežģītākais ir saprast, kas ir mērogs un kā tas darbojas, jo telpas plāna izveidē tas ir jāizmanto.
6. klases skolēni centās izplānot atrakciju parka taciņas atbilstoši dotajiem nosacījumiem. Rēzija un Darja parka teritoriju bija sadalījušas ar glītām taisnām un lauztām līnijām. Jautājums, vai tiešām cilvēki tik kārtīgi pārvietojas, meitenes aizdomājās, atzina, ka arī pašas reizēm iet pa taisno, un nolēma izdomāt vēl citus variantus.
7. klases skolēniem bija māja bez elektrības. Viņu uzdevums bija izdomāt, kā iegūt elektrību un cik daudz elektroierīču iegūtā elektrība ļaus mājā izmantot. «Gan šajā, gan pārējo klašu skolēnu uzdevumos akcents tiek likts uz disciplīnu sapludināšanu praktiskā un teorētiskā balansu. Piemēram, šajā uzdevumā skolēni paši internetā meklēja elektrības ieguves veidus, lai pēc tam varētu veikt tālākos aprēķinus,» stāsta programmas vadītāja.
8. klases skolēniem eksperimentēja ar apelsīniem, kartupeļiem un vadiem. «Mums jānosaka, cik daudz apelsīnā ir sulas,» stāsta Kristers Šabansks. Viņš Junioru universitātē iesaistījies jau trīs gadus. No visa, kas darīts šajā mācību gadā, viņam visspilgtāk atmiņā palikusi koku mērīšana. «Bijām ekskursijā uz Ogri, kur mums vajadzēja mērīt koku augstumu, apkārtmēru un noteikt, cik tiem ir koksne. Lai noteiktu koka augstumu, izmantojām interesantu metodi. Bija jāaiziet tik tālu, lai, skatoties caur kājām, var redzēt koku visā tā garumā. Tad jāsaskaita soļi, cik tālu no koka esi, jāizmēra soļa garums un jāveic aprēķini,» stāsta jaunietis. Savukārt Ievai Sorokinai-Ozolai no šajā mācību gadā darītā visspilgtāk atmiņā palicis uzdevums, kurā pēc atstātajām drupačām un ziņām, ko kurš ēdis, jāatšifrē, kurš nozadzis aipadu.
Junioru universitātē iesaistās Jelgavas skolu 5. – 8. klases skolēni. Nodarbības notiek divas reizes nedēļā sestdienās. «Pērn jauniešiem jautājām, vai viņi vēlas, lai Junioru universitātē viņus vērtē. Viņi nevēlējās, tāpēc atzīmju sistēmu neesam ieviesuši, bet gala pārbaudījumā skolēnu darbs tiek novērtēts ar punktiem. Tas parāda, cik gatavi viņi ir darboties paši, kam jāvelta uzmanība pedagogiem,» norāda I.France, piebilstot, ka Junioru universitātē netiek dublēta skolas mācību programma un akcents tiek likts uz praktisku darbošanos, lai skolēni saprot likumsakarības un prot šīs zināšanas pielietot praksē, saskaroties ar nezināmo.
Junioru universitāte ir Jelgavas pilsētas pašvaldības atbalstīta mērķprogramma spējīgiem un talantīgiem skolēniem, kuras mērķis ir nodrošināt atbalstu eksaktajos mācību priekšmetos un veicināt skolēnu radošo un tehnisko domāšanu dabaszinātnēs un matemātikā. Programmu īsteno ZRKAC.
Foto: Ivars Veiliņš