Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, prezentējot ievērojamā gleznotāja, mākslas vēsturnieka, kultūras un sabiedriskā darbinieka Jūliusa Dēringa atmiņu krājuma «Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves» divus sējumus, tika atzīmēta Starptautiskā Muzeju diena.
Pasākumā prezentēts tika J.Dēringa darba oriģināls vācu valodā un tulkojums latviešu valodā, ko sagatavojis Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Ieskatu izdevumā pasākuma apmeklētājiem sniedza arhīva direktora vietniece Valda Pētersone, uzsverot, cik nozīmīgi mākslinieka personiskie dokumenti ir ne tikai mākslas vēstures jomā, bet arī 19. gadsimta cilvēku un viņu ikdienas izzināšanā.
J.Dērings dzimis 1818. gadā Vācijā, Drēzdenē, un 1845. gadā tika uzaicināts stādāt Kurzemē, tādēļ apmetās uz dzīvi Jelgavā. Viņš strādājis par zīmēšanas skolotāju Jelgavas ģimnāzijā, pasniedzis privātstundas, aktīvi darbojies vietējās kultūras dzīvē, arī Kurzemes Provinces muzejā, apzinājis kultūrvēsturiskos materiālus, kā arī ilgstoši bijis Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības biedrs.
Prezentētais darbs sniedz priekšstatu par 19. gadsimtu Jelgavā paša J.Dēringa skatījumā. Izdevumā lasāms ne vien par mākslinieka gaitām personiskajā dzīvē, bet arī par Jelgavas un Rīgas birģeru, kā arī Kurzemes muižnieku sadzīvi, Jelgavas apbūvi, arhitektūras pieminekļiem Kurzemē un Vidzemē. Tā kā J.Dērings bija mākslinieks, izdevums ir bagāts ar dažādām viņa ilustrācijām, piemēram, arhitektūras objektu skicēm, zīmējumiem par ceļojumos redzēto un citiem J.Dēringa darbiem. Darbā lasāmas arī, piemēram, mākslinieka pārdomas par latviešu valodu, iespaidiem to pirmo reizi dzirdot uz teātra skatuves, Jelgavas kultūras aktivitātēm, kā arī ģimeņu svinību, Kurzemes muižu un to muižnieku ikdienas atspoguļojums aprakstos. Izdevumam īpašu odziņu piešķir tieši tā privātais raksturs, kas ļauj ne tikai uzzināt par dažādiem vēstures faktiem kā tādiem, bet arī iepazīties ar J.Dēringa personiskajām pārdomām par tiem un dzīvi kopumā.
Foto: Ivars Veiliņš