«Jā, es apzinīgā vecumā esmu bijis Āfrikā, Ēģiptē, bet ar Āfrikas kontinentu man tomēr asociējas mani bērnības iespaidi. Apmēram sešu gadu vecumā skatījos televīzijas pārraidi «Dzīvnieku pasaule», un kopš tā laika man Āfrika asociējas ar dažādajiem dzīvniekiem,» stāsta mākslinieks no Krievijas Andrejs Košeļevs.
Andrejs Smilšu skulptūru festivāla ietvaros veido skulptūru «Kalnu karalis», kuras pamatā ir bērnu rotaļa «Kalnu cars». «Šīs rotaļas būtība ir tāda, ka bērni sacenšas par varu – kurš būs kalna cars un uzrāpsies tajā. Šis motīvs ir arī manā skulptūrā,» stāsta mākslinieks.
A.Košeļeva skulptūru kā vienu no iespējamajiem festivāla favorītiem min Latvijas skulptore Sanita Rāviņa. «Vidējam festivāla apmeklētājam patīk smukas lietiņas, nevis kaut kas abstrakts, tāpēc lielākā daļa mākslinieku taisa viegli uztveramas skulptūras. Un tas, vai skatītājs uztvers mākslinieka domu, paliek tā kā mazsvarīgi,» saka Sanita. Viņa pati veido skulptūru, kas izskatās viegla, bet kam ir dziļa doma. «Mana darba nosaukums ir «Mērkaķošanās». Vizuāli tā būs skaista skulptūra ar dzīvniekiem, bet patiesībā tā ir nevis par dzīvniekiem, bet par mums pašiem. Cilvēki savā attīstībā primātus ir apsteiguši, bet daudzi joprojām sēž kokos un nespēj no tiem nokāpt,» skulptūras ideju skaidro māksliniece.
«Katrā dzīvniekā ir arī kaut kas no cilvēka, tāpēc domāju, ka surikats, ko taisu, ir nedaudz līdzīgs man,» smej Krievijas mākslinieks Ivans Loktjuhins. Viņš veido skulptūru «Sejas», kurā atveidota afrikāņu sievietes galva, uz kuras sēž surikats. «Ieskatoties otram acīs, var redzēt vai nu viņa dvēseli, vai savu atspulgu,» skaidro mākslinieks, piebilstot, ka festivāla apmeklētāji acīs varēs ieskatīties gan afrikāņu sievietei, gan surikatam. «Vēl dzīvnieki ir cilvēku palīgi, daži pat kļūst par vietas simboliem. Bet galvenais viņu uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem atcerēties, ka viņi ir cilvēki,» tā mākslinieks.
Pirmo reizi mūsu pilsētā ir Reičela Stabbs no Lielbritānijas. Viņa veido skulptūru «Majestātiski cēls», kurā attēlota lauva. «Smilšu skulptūras veidoju tikai ceturto gadu, un šajā festivālā izvēlējos taisīt kaut ko reālistisku, bet vienlaikus radošu,» teic māksliniece, piebilstot, ka viņai patīk veidot tieši dzīvniekus.
Dzīvnieki ir viens no galvenajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību mākslinieki šogad cenšas atklāt smilšu skulptūru festivāla tēmu – «Āfrika». Pasta salā pamazām pulcējas smilšu lauvas – zvēru karaļi, žirafes, tarantuls, surikati, zebra, čūska, pērtiķi, degunradzis, putni. Vēl skulptūrās tiks atveidoti Āfrikas iedzīvotāji un viņu paražas, zināmi objekti, piemēram, augstākais Āfrikas kalns Kilimandžāro. Skulptūras Pasta salā šogad veido 15 mākslinieki no desmit valstīm: Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Ukrainas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Bulgārijas, Portugāles, Turcijas un Krievijas.
Smilšu skulptūru festivāls notiks 11. un 12. jūnijā Pasta salā.
Foto: Austris Auziņš
0.8 °C,
4.7 m/s,
89.5 % 
0.8 °C,
4.7 m/s,
89.5 %