Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca var lepoties ar to, ka tai altārgleznu gleznojis Janis Rozentāls. Lai iepazīstinātu sabiedrību ar savu vēsturi un popularizētu garīgās vērtības, 10. jūnijā Latvijā norisinājās Baznīcu nakts, kurā šogad iesaistījās arī vairākas Jelgavas baznīcas un kādas reiz bijušas baznīcas tornis.
Kā portālam www.jelgavasvestnesis.lv pastāstīja Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Pluģe, pirmā J.Rozentāla altārglezna Latvijas dievnamam tapa ap 1900. gadu. To mākslinieks bija iecerējis pārbūvētajai Saldus baznīcai, taču viņa piedāvājumu Saldus mācītājs Bekers un baznīcas patronāta priekšnieks Reke noraidīja. «Kā rakstīts Antona Stankeviča grāmatā «Pēc pirmajiem cīruļiem», 1900. gada augustā Janis Rozentāls bija ieradies uz pārbūvētās Saldus baznīcas iesvētīšanu. Šai pārbūvētai Saldus baznīcai mākslinieks gribējis par velti uzgleznot jaunu altārgleznu, jo vecā bijusi stipri bojāta un turklāt to vēl kāds kareivis 1855. gadā sagraizījis. Rozentāls piedāvājies šinī lietā mācītājam Bekeram un baznīcas patronāta priekšniekam Rekem, bet ticis rupji noraidīts. Reke veco altārgleznu aizsūtījis uz Vāciju, kur tā par piecsimt zelta rubļiem restaurēta. Savai iecerētai altārgleznai mākslinieks par saturu gribējis ņemt Kristu un samariešu sievu. Te jāpiezīmē, ka meti šai gleznai bijuši vairāki un pati glezna tikusi arī pagatavota tādā lielumā, kā bijis domāts Saldus baznīcai. Ir saglabājies kāds fotouzņēmums, kur šim motīvam pozē pie akas Borherts, saģērbies kā Kristus, un Rozentāla drauga Jaunkalniņa sieva modernā apģērbā kā samarieša sieva,» vēstures lappusēs ielūkojas I.Pluģe, piebilstot: J.Rozentāla altārglezna «Kristus un samariete» datēta ar apmēram 1900. gadu, un tās modeļi ir Katrīna Jaunkalniņa un mākslinieks Bernhards Borherts.
Diemžēl Jelgavas Annas baznīcas mācītājs Kaspars Kovaļovs uz jautājumu, kur glezna atrodas tagad, nemācēja atbildēt.
Vēl šogad pirmo reizi Baznīcu naktī iesaistījās Jelgavas Svētās baznīcas tornis, kas ir populārs tūrisma objekts, bet vēsturiski tur atradās baznīca un tornis ir vienīgā daļa, kas no tās saglabājusies, tiesa, rekonstruēts. Saskaņā ar vēstures avotiem Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcu pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda (Ketlera) pavēles sāka celt 1574. gadā, bet nepabeidza. Būvdarbi atsākās 1592. gadā ar hercoga atraitnes Meklenburgas Annas un pilsētas elites atbalstu. Jauno dievnamu iesvētīja 1615. gada 25. maijā, bet baznīcas zvanu torni pabeidza 1688. gadā. Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca bija pirmā jaunuzceltā luterāņu mūra baznīca tā laika Eiropā. Pirms tam tajā vietā atradusies neliela koka baznīca, ko sagāza vējš. Jāpiebilst, ka šīs abas baznīcas – Svētās Trīsvienības un Annas baznīca – sāktas celt vienā laikā un daudzās senajās vēstures liecībās nav īsti saprotams, par kuru no abām baznīcām runāts.
Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada jūlijā, vācu un krievu karaspēku kaujās cieta arī Svētās Trīsvienības dievnams – tas tika sašauts un nodedzināts. Jau pēc kara padomju vara konstatēja, ka baznīcas ēka ir ļoti sliktā stāvoklī un to nav iespējams atjaunot, tāpēc 1954. gadā armijas sapieri to saspridzināja, palika tikai tornis. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka tad, kad tika uzsākta torņa rekonstrukcija, vietā, kur atradās baznīcas joms, tika veikta arhitektoniskā izpēte, atsedzot augšējo no trim apbedījumu slāņiem. Arheologi atrada ievērojamu daudzumu dažāda laika monētas, vairāk nekā pussimts apbedījuma vietu, sadzīves priekšmetus – kniepadatas, audumu gabalus, pogas, āķīšus, brokāta diegus, dažas rotas lietas.
Vēl šogad Baznīcu naktī Jelgavā iesaistījās Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca, Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle, Jelgavas baptistu draudze un evaņģēliskās ticības kristiešu draudze «Jaunā dzīve».
Foto: Austris Auziņš
15.8 °C,
2.1 m/s,
91.8 % 
15.8 °C,
2.1 m/s,
91.8 %