Neskatoties uz lietainajiem laikapstākļiem, šodien pulksten 10 skatītājiem veras Smilšu skulptūru parks Pasta salā. Žūrija savus favorītus jau ir noteikusi, par šī gada Starptautiskā smilšu skulptūru festivāla uzvarētāju atzīstot Portugāles mākslinieka Pedro Miras darbu «Māte āfrika».
«Es pats nedaudz jūtos kā afrikānis, jo Portugāles un Āfrikas vēstures saknes ir saistītas, viņi mūsu valstī ir atstājuši savu kultūru, arhitektūru un DNS,» teic mākslinieks. Par savu skulptūru viņš saka tā: «Āfrika ir cilvēces māte, un mans darbs to simbolizē. Ar savu skulptūru aicinu cienīt Āfrikas kontinentu.» Mākslinieks atzīst, ka Āfrikā ir bijis vairākas reizes – gan Mozambikā, gan Marokā –, un tas viņam palīdzējis, strādājot pie darba idejas, jo atmiņas par šiem ceļojumiem joprojām ir spēcīgas. Jāpiebilst, ka P.Mira Jelgavas Smilšu skulptūru festivālā piedalās pirmo reizi, un uz šejieni braucis, lai iegūtu pieredzi, iepazītu valsti un īstenotu savas radošās idejas. Tieši tas, ka Jelgavas festivālā māksliniekiem dota radošā brīvība un viņi var realizēt savas idejas, tiesa gan, konkrētā gada tēmas kontekstā, viņu uzrunāja visvairāk.
2. vieta žūrijas vērtējumā ir Krievijas mākslinieka Andreja Košeļeva skulptūrai «Kalnu karalis». Viņš iedvesmu smēlies savos bērnības priekšstatos par Āfriku, ko veidojusi TV pārraide «Dzīvnieku pasaule». «Es esmu bijis Ēģiptē, tomēr Āfrikas kontinents man saistās ar dzīvniekiem,» tā mākslinieks. Viņa darbā lauvas sacenšas, kurš būs karalis.
3. vietu ieguva Reičala Stabbs no Lielbritānijas ar darbu «Majestātiski cēls». Viņa, tāpat kā vairums skulptoru, šogad veidoja dzīvnieka tēlu – lauvu, kam viena puse ir reālistiska, bet otra – mākslinieciski ģeometriska. Reičela ar smiltīm strādā tikai ceturto gadu, un viņai ļoti patīk veidot dzīvniekus. Šoreiz viņa izvēlējusies veidot lauvu, metot pati sev lielu izaicinājumu, jo darbs bijis sarežģīts. Arī Reičela Jelgavas smilšu skulptūru festivālā piedalās pirmo reizi, un pat tikusi pie iesaukas mākslinieku vidū – Grupas mazulis, jo ir visjaunākā dalībniece.
Žūrijas Simpātijas balvu saņēma Agnese Rudzīte-Kirilova (Latvija) ar darbu «Karotājs: no pagātnes nākotnē» un Eda Kajtana (Turcija) ar darbu «Skaistuma aizsegā». «Man izdevās viss, kā biju iecerējusi. Jā, ir nogurums, pēdējā dienā arī ļoti nosalām, bet tas ātri aizmirstas. Manuprāt, šogad festivālā ir ļoti labi darbi un arī vietu sadalījums – atbilstošs,» vērtē Agnese. Viņa teic, ka ir labi, ka festivāla jaunpienācēji tiek pie godalgotām vietām. «Es Lielbritānijas un Portugāles māksliniekus pazīstu, viņi ir labi mākslinieki. Un ir loģiski, ka žūrija novērtē svaigu skatījumu, atšķirīgu tehniku. Man prieks gan par viņiem, gan par sevi,» tā A.Rudzīte-Kirilova.
Žūrijas sastāvā bija Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Jelgavas pilsētas galvenā māksliniece Laura Vizbule, LLU profesore ainavu arhitekte Aija Ziemeļniece un tēlnieks, starptautisku ledus, sniega un smilšu skulptūru konkursu laureāts un šī gada demo skulptūras idejas autors Kārlis Īle.
Savas Simpātiju balvas pasniedza arī atbalstītāji. «Igates» simpātiju balvu saņēma Ukrainas māksliniece Irina Taflevska ar darbu «Atgriešanās bērnībā», ko radīt iedvesmojusi grāmata par Dakteri Aikāsāp. Savukārt apdrošināšanas uzņēmuma «Gjensidige» Simpātiju balva aizceļoja pie Norvēģijas mākslinieces Elizabetes Kristensenas par darbu «Labākie draugi uz mūžu», ko ietekmēja leģenda par to, kā žirafe izglāba strazdu ligzdu un viņi kļuva par labākajiem draugiem.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka šī gada Smilšu skulptūru festivāla tēma ir «Āfrika», un festivālā skulptūras veidoja mākslinieki no desmit valstīm. Skatītājiem smilšu parks Pasta salā atvērts sestdien, 11. jūnijā, no pulksten 10 līdz 24 un svētdien, 12. jūnijā, no pulksten 10 līdz 23.
Šogad Jelgavas Smilšu skulptūru festivāls notiek 10. reizi. Festivāla organizatori pašvaldības iestāde «Kultūra» informē, ka šajos gados visvairāk godalgu izcīnījuši Latvijas mākslinieki (trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas), bet šogad, pateicoties A.Košeļevam, Krievijas mākslinieki latviešus ir panākuši: viņu kontā divas zelta, divas sudraba un trīs bronzas godalgas. Šajos gados Jelgavā smilšu skulptūras veidojuši 85 skulptori no 22 valstīm, tostarp ASV, Ķīnas, Kanādas.
Foto: Austris Auziņš