«Ja iepriekš lielāku uzsvaru likām uz kolektīvo apmācību, komplektējot grupas pēc darba devēju pieprasījuma, tad šobrīd ar katru darba meklētāju cenšamies strādāt individuāli. Mūsu redzeslokā ir vairāk nekā 3200 bezdarbnieku, tostarp jaunieši un pirmspensijas vecuma cilvēki. Katram ir sava specifiska situācija, prasmes un iemaņas, kuras ņemam vērā, strādājot pie individuālā darba meklēšanas plāna,» stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītāja Inga Lejiņa.
Vadītāja uzsver, ka īpaši gandarīta ir par to, ka pēdējos gados pilsētā samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits. «Katrs gadījums, kad izdodas palīdzēt cilvēkam atgriezties darba tirgū pēc vairāku gadu pārtraukuma, ir maza uzvara, tādēļ ar pozitīvām priekšnojautām gaidām jauno motivācijas programmu darba meklētājiem, kurā dažādu jomu profesionāļi jeb mentori strādās ar šiem cilvēkiem un kopīgi meklēs individuālus risinājumus, kā izkļūt no pabalstu purva, atgūt pašapziņu un nostāties uz savām kājām,» tā I.Lejiņa.
Jau trešo reizi pēc pārtraukuma NVA piedāvā iesaistīties nodarbinātības pasākumos jauniešiem no 15 līdz 20 gadu vecumam. Kā vērtējat šo programmu?
Šīs programmas galvenais uzdevums ir sniegt jauniešiem pirmo darba pieredzi. Tā ir iespēja saprast, ko nozīmē darbs, nopelnīt savu pirmo algu un apgūt jaunas prasmes. Katram programmas dalībniekam tiek nodrošināta iespēja strādāt vienu mēnesi, tādēļ šajā gadījumā nevaram runāt par vakancēm, kuras prasa augstu kvalifikāciju. NVA realizētās programmas gaitā šovasar Jelgavā un tuvākajā apkārtnē būs iespēja strādāt 207 jauniešiem, bet Jelgavas pilsēta neatkarīgi no NVA realizētās programmas skolēniem vecumā no 13 līdz 17 gadiem finansē 430 vakances. Jāuzsver, ka vecākiem, kuru bērni iesaistās minētajos nodarbinātības pasākumos, tiek saglabāti nodokļu atvieglojumi un nekādas papildu darbības saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestu nav jāveic.
Vai jaunieši joprojām var pieteikties darbam vasarā?
Jā, pieteikties šim pasākumam varēs līdz pat augustam, tomēr nevaram garantēt, ka visiem tiks nodrošināta iespēja strādāt, jo jau šobrīd pieteikušies vairāk jauniešu, nekā spēsim piedāvāt vakances. Tomēr sava teikšana būs arī darba devējiem, kuri varēs izraudzīties darbam piemērotākos kandidātus vai arī paši pieteikt jauniešus dalībai nodarbinātības programmā.
No 2014. gada NVA tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts «Jauniešu garantija», sniedzot iespēju apgūt profesiju jauniešiem, kuri nemācās un nestrādā. Kādi rezultāti ir šai programmai, un vai jauniešu bezdarba problēma joprojām ir aktuāla?
Tāpat kā kopējie bezdarba rādītāji, arī jauniešu bezdarbs ir samazinājies. Tomēr tā joprojām ir aktualitāte, jo katrs piektais reģistrētais bezdarbnieks ir jaunietis vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Zīmīgi, ka vairāk bezdarbnieku ir vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem. Tie ir jaunieši, kuri lielākoties jau ieguvuši darba pieredzi, bet dažādu iemeslu dēļ nonākuši mūsu redzeslokā. 2015. gadā «Jauniešu garantijas» aktivitātēs Jelgavas filiālē tika iesaistīti 1029 jaunieši. Šī projekta piedāvāto atbalsta pasākumu klāsts ir plašs – tas ietver iesaisti profesionālajā un neformālajā apmācībā, palīdzību darba meklēšanā, karjeras konsultācijas, profesionālo interešu izzināšanas pasākumus jeb «Darbnīcas jauniešiem», konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, atbalstu reģionālajai mobilitātei, palīdzību pašnodarbinātības vai uzņēmējdarbības uzsākšanai, iespējas iegūt darba pieredzi un attīstīt darba iemaņas, iesaistoties tādos nodarbinātības pasākumos kā «Pirmā darba pieredze jaunietim», «Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem» un «Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā». Katrs iesaistītais jaunietis tiekas ar karjeras konsultantu, lai vienotos par turpmākajiem soļiem. Kādam nepieciešams tikai iedrošinājums un motivācija apgūt pamatprasmes, lai labāk sagatavotos darba intervijām, bet citam jāmācās vairāk, lai iegūtu jaunu profesiju un atrastu savu jomu darba tirgū. «Jauniešu garantijas» programmā mums izveidojusies laba sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kuras labprāt iesaista jauniešus savu pasākumu organizēšanā. Tā ir iespēja veikt brīvprātīgo darbu, apgūt jaunu pieredzi un saņemt stipendiju 90 eiro apmērā.
Cik motivēti ir jaunieši iesaistīties piedāvātajās aktivitātēs?
Vēlme atrast darbu ir priekšnoteikums, lai kaut kas izdotos. Tas atteicas uz visiem mūsu klientiem. Jāatzīst, ka reizēm pietrūkst motivācijas strādāt ar sevi – ja klients pats nav gatavs veikt līdzdarbības pasākumus, mums nākas šķirties. Cieši sadarbojamies ar sociālajiem dienestiem informācijas apmaiņas jomā, lai labāk izprastu katra cilvēka situāciju, tomēr, ja jaunietim vai jebkuram citam mūsu klientam nav motivācijas, tad palīdzēt diemžēl nevaram. Neatkarīgi no vecuma grupas cilvēki, kuri ilgāku laiku ir bez darba, pielāgojas šai situācijai, samazina savas prasības pret dzīvi. Arī tā ir savdabīga komforta situācija: man ir labi tā, kā ir. Tad mūsu uzdevums ir ar dažādiem paņēmieniem izsist cilvēku no šīs komforta zonas.
Regulāri apkopojat datus par pilsētā piedāvātajām vakancēm. Vai pēdējo gadu laikā šajā ziņā ir novērojamas kādas tendences?
Piedāvāto vakanču kļūst vairāk. Šogad vien filiālē esam reģistrējuši gandrīz 700 brīvu darba vietu. Likums paredz, ka no 1. janvāra NVA jāreģistrē arī visas valsts un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vakances. Vakanču piedāvājums ir pietiekami plašs. Ja iepriekš visvairāk meklēja tieši kvalificētus speciālistus metālapstrādes, kokapstrādes, medicīnas jomā, tad šobrīd arvien vairāk parādās arī vienkāršo darbu vakances, kur nav nepieciešamas kādas konkrētas profesionālās iemaņas. Vajadzīgi krāvēji, pakotāji, tirdzniecības darbinieki. Arvien biežāk darbiniekus no Jelgavas mēģina aizvilināt arī Rīgas un citu Latvijas pilsētu uzņēmumi, solot apmaksātu transportu vai dzīvesvietu.
Gandrīz 40 procenti bezdarbnieku ir vecumā virs 50 gadiem – tā ir kopējā Eiropas tendence vai Latvijas specifika?
Tā ir kopējā tendence, kura lielā mērā saistīta ar to, ka mērķtiecīgi nav strādāts pie kvalifikācijas paaugstināšanas. Jelgavā šobrīd ir reģistrēti 1160 bezdarbnieki vecuma grupā virs 50 gadiem. Ienākot jaunām tehnoloģijām, mainās darba tirgus prasības, un, lai tās izpildītu, nepieciešamas noteiktas prasmes. Turklāt daļai cilvēku ir arī veselības problēmas, kas būtiski ierobežo to vakanču loku, uz kurām viņi varētu pretendēt. Tādēļ cilvēki, kuri sasnieguši 55 gadu vecumu, ir viena no NVA mērķa grupām, kam piedāvājam ne tikai kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, bet arī subsidētās darba vietas. Proti, uzņēmējam, kurš piedāvā darbu šiem cilvēkiem, tiek segti 50 procenti no darba algas, nepārsniedzot valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Ja tiek nodarbināta persona ar invaliditāti, tad NVA sedz dotāciju, kas nepārsniedz 555 eiro. Subsidētās darba vietas ir pieejamas arī jauniešiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Subsidēto darba vietu programmā šobrīd tiek piedāvāta iespēja iesaistīties 41 potenciālajam darbiniekam. Zīmīgi, ka pēc subsidētajām darba vietām ir liels pieprasījums no uzņēmējiem – visus pieprasījumus pat nevaram apmierināt.
Vai un cik bieži sastopaties ar situāciju, ka cilvēki strādā neoficiāli, bet vienlaikus saņem arī bezdarbnieka pabalstu?
Mums izveidojusies cieša sadarbība ar Valsts darba inspekciju, un gadījumos, kad tiek konstatēta nelegālā nodarbinātība, inspekcija mums par to ziņo. Tad pārbaudām, vai minētās personas ir reģistrētas mūsu datubāzē. Ja tā ir, bezdarbnieka statuss tiek zaudēts. Savukārt gadījumos, kad mūsu darbiniekiem rodas aizdomas, ka cilvēks patiesībā strādā, mēs palielinām līdzdarbības pasākumu skaitu un lūdzam ierasties filiālē biežāk. Ir bijuši gadījumi, ka cilvēki paši pārtrauc sadarbību, un tas varētu norādīt, ka viņi nav bijuši aktīvi darba meklētāji.
Kāds ir vidējais Jelgavā reģistrētā bezdarbnieka pabalsts?
Bezdarbnieka pabalstu aprēķina un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Pēc pēdējiem datiem, vidējā summa, kura izmaksāta Jelgavā reģistrētajiem bezdarbniekiem, ir 246 eiro. Tas ir mazliet vairāk nekā vidēji valstī.
Latvijā ir vairāk nekā 50 tūkstoši jeb aptuveni seši procenti no visiem nodarbinātajiem, kuru vienīgā darba vieta ir mikrouzņēmums. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem bezdarba gadījumā pienāksies niecīgs pabalsts.
Mikrouzņēmumu darbiniekiem patiešām ir ierobežotas sociālās garantijas, tajā skaitā daudz mazāks iespējamais pabalsts bezdarba gadījumā. Turklāt jārēķinās, ka gadījumā, ja cilvēks bijis mikrouzņēmuma īpašnieks, NVA viņš varēs reģistrēties tikai pēc tam, kad uzņēmums būs likvidēts.
Vai darba devēju prasības nav pārāk augstas? Bieži vien pieprasījums un prasības pret potenciālajiem darbiniekiem mainās pietiekami strauji, lai izglītības sistēma spētu apmācīt vai pārkvalificēt cilvēkus konkrētam darbam.
Darba devēji ir dažādi. Ir tādi, kuri sapratuši, ka labus darbiniekus neviens uz paplātes nepienesīs, un viņi paši aktīvi sadarbojas ar NVA un izglītības iestādēm – piedāvā prakses vietas vai papildu apmācības potenciālajiem darbiniekiem. Piemēram, speciālisti, kuri tiek apmācīti darbam ar CNC programmējamajiem darbgaldiem metālapstrādes uzņēmumos, tāpat kā metinātāji teju 100 procentos gadījumu iekārtojas darbā. Grūtāk klājas tiem uzņēmējiem, kuri nav gatavi paši iesaistīties darbinieku sagatavošanā. Šobrīd speciālistu trūkums ir aktuāls teju visās nozarēs, un mūsu darba devējiem jārēķinās, ka par darbiniekiem nākas konkurēt ne tikai Jelgavas, bet arī Latvijas un Eiropas mērogā.
Foto: JV
27.1 °C,
1.5 m/s,
58 % 
27.1 °C,
1.5 m/s,
58 %