Kultūra

Agrāk dzīva bija tradīcija savus draugus un tuviniekus svētkos pārsteigt ar atklātnēm. Vēsturnieki zina teikt, ka Latvijas laikā populāras bija kartītes ar dažādu svētku tematiku, pat 1. aprīļa. Jelgavā izplatītas kartītes bija ar Jāņu tirgus skatiem.

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais
krājuma glabātājs Aldis Barševskis stāsta, ka agrāk bija tradīcija
Jāņos risināt parādsaistības. Tajā laikā Jelgavā ieradušies
muižkungi, lai nokārtotu parādsaistības, atgūtu naudu un vekseļus.
Viņi apmetušies tirgus laukumam (tagad – Hercoga Jēkaba laukumam)
līdzās esošajā Cēra viesnīcā. Muzeja zinātniskajā arhīvā atrodamās
liecības vēsta, ka šī tradīcija iedibināta jau 17. gadsimta otrajā
pusē: «Jau pirms Kurzemes un Zemgales hercogu valdīšanas sākuma
pastāvēja tāda kārtība, ka saimnieciskais gads noslēdzās
Lieldienās. Tomēr, lai netraucētu šo svēto dienu, hercoga Jēkaba
laikā 17. gadsimta 2. pusē šo gada maiņu pārcēla uz 12. jūniju, pēc
jaunā stila – 24. jūniju, Jāņu dienu. Tas bija svarīgs notikums
hercogistes galvaspilsētas un vēlākajos gadsimtos guberņas centra
dzīvē.»

Rosība pilsētā sākusies jau vairākas nedēļas pirms svētkiem.
«Tirgus laukums pārvērtās līdz nepazīšanai. Pāri koka būdu jumtiem
balēja lieli krāsaini telšu kupoli, čīkstēdami griezās karuseļi,
zvērnīcās rēca zvēri, sprostos lēkāja eksotiskie pērtiķi. Kundzes
un jaunkundzes apmeklēja tirgotavas un pirka skaistus un modernus
apģērbus, iegādājās spožas rotaslietas. Vienkāršā tauta cirka teltī
priecājās par gaisa vingrotāju un žonglieru veiklību, burvju
mākslinieku viltībām un klaunu izdarībām,» vēstures materiālos
aprakstīta Jāņu svinēšana Jelgavā. Tirgus dienās Jelgavā bijusi
plaša izpriecu programma: īpaša melderu balle dzirnavnieku ģimenēm,
koncerti publiskajos dārzos, svētku iluminācijas, vecajā pilsētas
teātra namā Staļļplacī blakus tirgus laukumam uzstājās ceļojošās
teātra trupas.

Savās atmiņās, kas arī glabājas muzeja arhīvā, Jāņu svinēšanas
tradīcijas Jelgavā aprakstījis arī ugunsdzēsējs, skolotājs,
mākslinieks un novadpētnieks Aleksandrs Strekāvins. Viņš atminas,
ka 1900. gadā Jelgavas Jāņu gadatirgū pirmo reizi bija karuselis,
ko grieza nevis cilvēki, bet tvaika mašīna, kas turklāt vēl ražoja
elektrību daudzām raibām, elektriskām spuldzītēm. «Parasto kamanu,
koka zirgu vai lauru vietā šinī karuselī varēja vizināties astoņās
lielās, īstās laivās ar lielām burām augšā un daudziem raibiem
karodziņiem.» Vienu gadu (ap 1985. gadu) Jelgavā Jāņu laikā
viesojies francūzis Le Rū (Le Roux). «Tas no Latviešu biedrības
dārza pacēlās gaisā ar balonu – Mongalfieri. Es gan šo izrādi
neredzēju, bet, pastaigājoties ar vecākiem pāri Driksas tiltam,
redzēju balonu augsti gaisā. Vēlāk pienāca ziņa, ka francūzis
nolaižoties iekritis ezerā, tomēr laimīgi izglābies,» atceras
A.Strekāvins.  

Tieši atklātnes ar Jāņu tirgus skatiem nereti izmantotas kā
apsveikuma kartītes Jāņos, stāsta A.Barševskis. Tādas sūtītas jau
no 19. gadsimta beigām. Lai gan 20. gadsimta sākumā Jāņu tirgus
nozīme mazinājās, vēl pēc Pirmā pasaules kara šādi attēli sūtīti kā
pastkartes ar pilsētas skatiem, neiedziļinoties ne šo svētku, ne
tradīciju būtībā. Šādas kartītes Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures
un mākslas muzeja krājumā ir atrodamas, bet tādu, kas nāca modē
vēlāk – ar krāsainiem puķu pušķiem, izbraucieniem automašīnās, alus
kausiem, papardes lapām un mīlnieku siluetiem un tamlīdzīgi –,
muzeja krājumā nav. Vēsturnieks Andris Tomašūns ar dažām pastkartēm
padalījās, lai gan šādu kolekciju viņš neveido. Atsevišķas kartītes
viņš lejupielādējis, pētot internettirgu piedāvājumu.

Foto: no Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja arhīva un
A.Tomašūna arhīva