Jelgavā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvji rīkoja diskusiju ar uzņēmējiem, lai meklētu risinājumus aktuālajām problēmām. Būtiskākā problēma, ko akcentē uzņēmēji, ir darbinieku trūkums.
Uzņēmēji kā problēmu min strādāt gribošu darbinieku trūkumu, kuras risināšanā NVA būtu aktīvāk jāsadarbojas ar darba devējiem, kā arī laikus jāveido sistēma, kas ļautu atlasīt tos cilvēkus, kuri patiešām vēlas un ir spējīgi strādāt kvalitatīvi un apzinīgi. «Uzņēmēji neslēpa, ka teju visiem viņiem NVA un valsts piedāvātie projekti bezdarbnieku nodarbināšanai šķiet vairāk kā apgrūtinājums, nevis ieguvums – birokrātijas un mazā valsts līdzmaksājuma dēļ. Uzņēmuma ieguldījums, apmācot šos darbiniekus, ir liels, bet atdeve un garantija, ka darbinieks paliks strādāt uzņēmumā – nekāda,» komentē Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas projektu koordinatore Dace Birzmale.
Uzņēmēji arī uzskata, ka bezdarbu veicina valsts izglītības sistēmas modelis: nauda seko skolēnam. «Tas rada situāciju, ka vidusskolas, lai spētu pastāvēt, cīnās par katru skolēnu neatkarīgi no tā, vai viņš turpinās tālāk mācīties un iegūt akadēmisko izglītību. Rezultātā puse 12. klases absolventu iegūst vidējo izglītību bez profesionālas ievirzes, darba tirgū ir praktiski nederīgi un kļūst par NVA klientiem,» spriež D.Birzmale. Tādēļ NVA, ņemot vērā pieejamos resursus un iespējas, būtu ciešāk jāstrādā ar skolām un uzņēmējiem, koncentrējoties uz tiem, kuri vēl nav aizbraukuši no valsts, piedāvājot viņiem apgūt darba tirgū pieprasītas profesijas.
Otra būtiska problēma – NVA piedāvātie kursi lielā mērā nespēj sagatavot kvalificētu darbaspēku. Uzņēmēji norāda, ka bieži šie kursi ir daudz par īsu, lai cilvēks spētu apgūt nepieciešamās iemaņas, turklāt ne tikai NVA, bet arī profesionālajās izglītības iestādēs trūkst reālajam darba tirgum sagatavot spējīgu pasniedzēju, bet uzņēmumu darbinieki – profesionāļi profesionālās mācību iestādēs apmācīt potenciālos darba ņēmējus nedrīkst, ja viņiem nav pedagoģiskās izglītības. Šūšanas uzņēmuma «Spectre» pārstāve tikšanās laikā rosināja noteikt zināmas saistības par ieguldītajiem līdzekļiem apmācībā. Viņasprāt, tas radītu zināmu atbildības sajūtu un samazinātu bezmērķīgu valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
Lai lauztu paradoksālo situāciju – NVA rīko kursus bezdarbniekiem, bet uzņēmēji saka, ka trūkst apmācītu darbinieku, –, uzņēmēji rosināja NVA darba meklētājiem veidot sava veida «sietu», lai atlasītu apmācībai uz darba vietām tos cilvēkus, kuri patiešām vēlas strādāt, atsijājot «profesionālos bezdarbniekus», kuriem atrašanās NVA uzskaitē un kursu regulāra apmeklēšana jau ir dzīvesveids un reālajā darba tirgū viņi nemaz nevēlas iesaistīties. Būtiska loma nākotnes speciālistu sagatavošanā jāuzņemas karjeras konsultantiem, kuriem jāmāk motivēt skolēnus izvēlēties pareizo amatu un popularizēt ražošanas profesijas jauniešu vidū. Kā viens no instrumentiem tam varētu kalpot skolu ekskursijas uz ražošanas uzņēmumiem.
Diskusiju rīkoja NVA sadarbībā ar Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
Foto: no JV arhīva