Izglītība

Jaunieši arvien biežāk izmanto iespēju iegūt izglītību ārzemēs. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jauniešiem no Jelgavas, kuri mācās ārzemēs, lūdza salīdzināt izglītības sistēmu un iespējas Latvijā un ārvalstīs. Jaunieši norāda: galvenais pluss, mācoties ārzemēs, ir praksē balstītas zināšanas.

Valstī nav statistikas par to, cik Latvijas iedzīvotāju savu
izglītību izvēlas turpināt ārzemēs. Izglītības un zinātnes
ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja
vietniece Edīte Olupe norāda: tā kā dzīvojam brīvā valstī ar brīvām
tiesībām pārvietoties, ikvienam ir arī brīva izvēles iespēja, kur
izglītoties, tāpēc jebkurš ārzemēs studējošo skaita noteikšanai
nosauktais cipars būtu spekulatīvs. Taču par to, ka gadu no gada
studējošo skaits ārzemēs pieaug, ministrija ir pārliecināta – tie
esot tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas šobrīd ir izvēlējušies
mācības turpināt ārpus mūsu valsts. «Vācija, Lielbritānija,
Itālija, Spānija, Dānija, Amerika – šo valstu sarakstu varētu
papildināt un papildināt, jo katrs izvēlas sev piemērotāko
augstskolu,» uzsver E.Olupe.

Izņēmums nav arī jelgavnieki – katru gadu pēc skolas
absolvēšanas mūsu pilsētā ir jaunieši, kuri izvēlas kādu no
augstskolām ārzemēs. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv sarunā ar
dažiem no šiem jauniešiem skaidro, kādas ir izglītības ieguves
atšķirības Latvijā un viņu izvēlētajā valstī, ar kādām grūtībām
nākas saskarties un ko jaunieši plāno darīt pēc izglītības
iegūšanas ārzemēs.

Teorijas un prakses līdzsvars Nīderlandē

«Pirms Francijas biju pārliecināta, ka viennozīmīgi esmu
patriote un visu savu dzīvi pavadīšu savā valstī – Latvijā. Pēc
Francijas šķita, ka visa pasaule ir pie kājām. Šodien esmu
Nīderlandē, pēc gada, pilnīgi iespējams, būšu atkal kaut kur
citur,» tā 21 gadu vecā jelgavniece Annija Ikše, kura šobrīd
Nīderlandē studē sabiedriskās attiecības.

Vidējo izglītību Annija ieguvusi Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā un
vēlāk iestājusies Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa
administrācijas augstskolā (RISEBA). Pieteikties studiju apmaiņai
meiteni pamudinājuši kursa biedri, kas sākuši interesēties par
iespējām studēt ārzemēs. Meitene apmaiņai pieteikusies ar dienas
nokavēšanos, īpaši nepievēršot uzmanību izvēlētajām augstskolām –
tobrīd Annijas prioritāte bijusi Francija. «Ar atzīmēm viss bija
kārtībā, arī nekādu parādu nebija, un, par pārsteigumu pašai sev,
apmaiņas programmā devos vienīgā no kursa. Biju jau pavisam
aizmirsusi par to, ka pieteicos, taču piedāvājums braukt prom
tobrīd bija tieši laikā, biju sajūsmā un gatava jebkam,» atminas
Annija. Tā jelgavniece pusgadu aizvadīja Francijā un, atgriežoties
mājās, jutās ļoti iedvesmota un motivēta – šis bija impulss
studentes nākamajai apmaiņai, kuras iespējas Annija apsvēra diezgan
ilgi. «Sākumā nevarēju izvēlēties starp Itāliju un Nīderlandi,
tomēr dzirdēju, ka Nīderlandē varētu būt striktāka izglītības
sistēma un augstākas prasības. Biju gatava izaicinājumiem, divu
domu vairs nebija – mērķis bija Nīderlande,» skaidro
jelgavniece.

Šobrīd Annija ir 3. kursa studente, un, raksturojot mācību
sistēmas atšķirības Latvijā un Nīderlandē, jelgavniece norāda, ka,
viņasprāt, lielākā atšķirība ir teorijas un prakses līdzsvars –
Nīderlandē praktizētā pieeja studiju procesam ļauj studentiem iegūt
uz praktiskām iemaņām balstītu izglītību, mazāk strādājot pie
teoriju analīzes. Annija stāsta, ka, apgūstot pasākumu
organizēšanas metodiku, viņas grupai bija jānoorganizē pasākums «no
nulles» – bez idejas un budžeta. Atšķirīga ir arī kredītpunktu
sistēma, un mācību procesā bieži tiek realizēti grupu projekti, kas
palīdz socializēties, iepazīt citas kultūras un māca strādāt
komandā, respektējot arī citu viedokli. Jelgavniece augstu vērtē
arī to, ka apmeklējums Nīderlandes augstskolās ir obligāts.
«Varējām kavēt tikai divas lekcijas perioda laikā, citādi solīja
atskaitīt no kursa – tas motivē,» skaidro Annija. Jelgavniece
priecājas par to, ka lekcijas notiek nelielās grupās un pasniedzēji
var veltīt vairāk laika katram studentam – uz lekcijām vienmēr
jādodas sagatavotiem un pastāvīgi jāiesaistās diskusijās. Par
vienīgo mīnusu studiju procesā meitene atzīst nepietiekamo
komunikāciju ar pašiem nīderlandiešiem – vairāk laika sanāk pavadīt
ar citiem ārzemju studentiem.

Mainījusies ir arī Annijas ikdienas dzīve. «Tā kā šeit esmu
sadraudzējusies ar spāņu meitenēm, vakariņas esmu radusi ēst ļoti
vēlu. Ritenis ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – katru
dienu, mērojot ceļu uz universitāti un atpakaļ, nobraucu desmit
kilometrus,» savus paradumus raksturo jelgavniece. Par savu lielāko
ieguvumu Annija uzskata iespēju pilnveidot svešvalodu zināšanas un
iepazīt jaunas kultūras. «Draugi man tagad ir gandrīz katrā Eiropas
valstī. Kas var būt vērtīgāks par to?» atzīst Annija.

Mērķtiecība vairo iespējas

«Šis gads ir neaprakstāmi paplašinājis manu redzesloku un
iespējas. Esmu ne vien pilnveidojusi vācu valodas zināšanas,
iepazinusi jaunus cilvēkus, izzinājusi vācu kultūru un tradīcijas,
bet arī nostabilizējusi savu iekšējo es,» atzīst 18 gadus vecā
vidusskolniece Gerda Poota, kura pēdējo mācību gadu pavadījusi
skolēnu apmaiņas programmā YFU (Youth For Understanding)
Vācijā.

Pirmo reizi apmaiņas programmā Gerda devusies desmit gadu
vecumā. Pavadot nedēļu Velsā, jelgavniece sapratusi, ka šāda veida
projekti ir vērtīga pieredze, un kopš tā laika nav laidusi garām
nevienu iespēju iesaistīties kādā ārvalstu braucienā. Interese par
došanos prom uz tik ilgu laiku meitenei radusies, iedvesmojoties no
kāda ģimenes drauga, kurš studējis ASV, taču viens no
nozīmīgākajiem Gerdas mērķiem, dodoties mācībās uz ārzemēm, bija
uzlabot vācu valodas zināšanas. Skolniece sākotnēji izskatījusi
divus iespējamos galamērķus – Vāciju un Šveici, taču, izpētot
informāciju par piedāvātajām iespējām, priekšroka tika dota
Vācijai, jo pastāvēja iespēja saņemt daļēju stipendiju – doties
apmaiņas gadā par puscenu. Lēmuma pieņemšanu atviegloja arī Gerdas
personīgā interese par vācu kultūru un sabiedrību kopumā.

Gerda atklāj, ka ikdienas dzīve Vācijā ir atšķirīga – diena
sākas agrāk, taču ir tikpat gara, cik parasti tā bija Latvijā.
Mācības Vācijas skolās sākas jau pusastoņos no rīta, tādēļ Gerdai
nācies pierast pie jaunā dzīves ritma, ik rītu ceļoties pirms
sešiem. Skolniece uzskata, ka Vācijas jaunieši izglītību uztver
daudz nopietnāk nekā skolēni Latvijā. «Manuprāt, skolēni šeit
neuzdrīkstas tik daudz kā pie mums. Vēl nekad šeit neesmu
piedzīvojusi reizi, kad kāds bastotu stundas, kas diemžēl Latvijā
ir jau diezgan ierasta lieta,» atzīst Gerda. Par katru kavējumu
skolēnam esot jāatskaitās klases audzinātājam un skolas vadībai.
Vērtīgi ir arī tas, ka daudzās Vācijas skolās mobilie telefoni ir
aizliegti. Tos ir aizliegts izmantot mācību stundu laikā, kā arī
starpbrīdī – ierīcēm visas dienas garumā ir jābūt izslēgtām un
jāatrodas skolēna skapītī. Gerda uzskata, ka šādā veidā tiek
panākta lielāka koncentrēšanās mācību procesam, kā arī tiek vairota
skolēnu savstarpējā komunikācija.

Gerda stāsta, ka Vācijā vecāki daudz intensīvāk tiek iesaistīti
bērna mācību procesā – līdz 18 gadu vecumam visiem skolēna
kontroldarbiem ir jābūt vecāku apskatītiem un parakstītiem.
Vērtēšanas sistēma nosaka, ka 11. un 12. klasē skolēni tiek vērtēti
ar atzīmju punktiem no 0 līdz 15 – kontroldarbs ir sekmīgi
nokārtots un skolēns iegūst 5 atzīmju punktus, ja pareizi
izpildījis 50 procentus no darba. «Tāda iespēja kā pārrakstīt darbu
vai rakstīt to vēlreiz šeit nepastāv, tādēļ ikviena atzīme Vācijas
skolēniem ir nozīmīga,» papildina Gerda.

Runājot par Vācijas skolu infrastruktūru, jelgavniece saka, ka
tā gan nav tik attīstīta kā Latvijā. «Interaktīvās tāfeles un
portatīvie datori? Vācijā ko tādu esmu novērojusi labākajā gadījumā
tikai informātikas kabinetos, taču manas pašreizējās skolas
informātikas kabineti ir aprīkoti ar ļoti novecojušiem datoriem un
Windows sistēmu, ar kuru es pat vairs nemāku strādāt. Latvijā biju
pieradusi strādāt ar jaunākajām versijām,» tā Gerda. Mācību process
Latvijā vairs nav iedomājams bez PowerPoint prezentācijām, taču
Vācijā joprojām tiek izmantotas klasiskās metodes – krīta tāfeles
un tā sauktie beamer projektori. Gerda uzskata, ka šeit skolēniem
vairāk jākoncentrējas, pierakstot mācību vielu un sekojot mācību
stundu procesam.

Jāpiebilst, ka Gerda nupat atgriezusies mājās un savu pēdējo
vidusskolas gadu aizvadīs savā skolā – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā.
Meitene atklāj, ka apsver iespēju pēc vidusskolas doties studēt uz
Vāciju, jo ir ieguvusi nozīmīgu pieredzi. Gerdu motivē arī tas, ka
studentiem Vācijā nav jāmaksā par studijām un pastāv daudz lielisku
iespēju iegūt dzīvesvietu vai stipendiju, lai studiju gados justos
stabili.

Sevis meklējumi Austrālijā

Mūsdienu pasaulē robežas ir nosacīts jēdziens un dažkārt sevis
meklējumi var aizvest mūs tālu prom no dzimtās vietas, ierastās
vides un tuviniekiem. «Nozīmīgs iemesls, kādēļ nespēju iedomāties
savu nākotni Latvijā, bija pārliecība, ka šeit neesmu atradis
sevi,» atklāj 22 gadus vecais jelgavnieks Matīss Aizkalns, kurš
devies studēt aviāciju uz Austrāliju.

Matīss vienmēr ir vēlējies studēt aviāciju un jau vidusskolas
gados apzinājies angļu valodas nozīmi, iegūstot vidējo izglītību
Latvijas Starptautiskajā skolā. Jautāts par galamērķa izvēli,
students atzīst, ka Austrālija viņam šķitusi skaista valsts un
tīkams galamērķis. «Tas bija kaut kas pilnīgi jauns un neredzēts –
iespēja pilnveidot angļu valodas zināšanas un gūt neaizmirstamu
pieredzi,» tā Matīss.

Šobrīd Matīss ir Svinburnas Tehnoloģiju universitātes 3. kursa
students, taču studiju ietvaros apmeklē lekcijas arī Oksfordas
Aviācijas akadēmijā, kur apgūst aviācijas teoriju un lidošanu.
Papildus tam jelgavnieks studē arī uzņēmējdarbību. Jaunietis
stāsta, ka studijas prasa daudz laika un ieguldīšanās, taču Latvijā
iegūtās zināšanas Matīsam palīdz studiju procesā, un dažkārt
apgūstamā viela pat šķiet pašsaprotama. Nozīmīgu daļu Matīsa
studiju ikdienas veido prakse – mazo lidmašīnu un aviolidojuma
simulatoru vadība gan instruktora pavadībā, gan arī patstāvīgi.
Matīss ar prieku stāsta, ka «vizinājis» arī draugus. Studiju
programmas teorētiskā daļa ietver sevī aviācijas menedžmentu –
lidostu darba un cilvēkresursu plānošanu –, kā arī vispārējo
aviācijas nozares specifikas raksturojumu. Uzņēmējdarbības studiju
ietvaros Matīss apgūst starptautisko uzņēmējdarbību, tādēļ,
pabeidzot studijas, jelgavnieks iegūs divus bakalaura grādus –
aviācijā un uzņēmējdarbībā.

Jelgavnieks atklāj, ka, uzsākot studijas, vēlējies kļūt par
pilotu, taču šobrīd, kad iepazīta šīs nozares teorētiskā un
praktiskā puse, Matīss priekšroku dod aviācijas menedžmentam.
Studiju kopējais ilgums ir četri gadi – astoņi semestri, no kuriem
katrs ilgst 12 nedēļas, pēc kurām seko sesija. Studentam grūti
objektīvi novērtēt Austrālijas mācību sistēmas specifiku, jo šī ir
viņa pirmā studiju pieredze, taču Matīss stāsta, ka pasniedzēji
augstskolā ir ļoti pretimnākoši un vēlas, lai studenti gūtu pēc
iespējas labākus vērtējumus. Mācību iestāde bieži organizē
ekskursijas uz lidostām, kā arī palīdz studentiem dibināt vērtīgus
kontaktus.

Runājot par studiju procesa organizāciju, Matīss priecājas, ka
tiek praktizēta tā sauktā hands-on metode, kas priekšroku dod
studentu reālai iesaistīšanai praktiskā darbībā. «Jau trīs nedēļas
pēc kursu uzsākšanas man tika sniegta iespēja vadīt lidmašīnu un
aviolidojuma simulatoru,» stāsta students.

Vairāk nekā divu prombūtnes gadu laikā Matīss ir apzinājies
pasaules sniegto iespēju neizmērojamību, un šajā dzīves posmā par
savu pilsētu uzskata Melburnu. Matīss atklāj, ka, atrodoties
Austrālijā, viņam visvairāk pietrūkst ģimenes, īpaši jaunākā brāļa
Miķeļa. «Lai arī es zinu, ka varu paļauties uz tuviniekiem, arī
esot tālu projām, šeit nav tādas drošības sajūtas kā mājās,» savās
pārdomās dalās jelgavnieks. Matīss augstu vērtē gūto pieredzi un
atklāj, ka nākotnē viennozīmīgi vēlas strādāt aviācijas nozarē.

Foto: no JV arhīva un jauniešu personīgā arhīva, kā arī
no goodschools.com.au