Lai gan vasarā kultūras dzīve no iekštelpām pārceļas brīvdabā, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notiek aktīva rosība, apzinot muzeja krājuma vērtības un atdodot tām sākotnējo veidolu. «Muzeja uzdevums ir ne tikai glabāt, bet arī saglabāt,» saka muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis, stāstot, ka šobrīd muzejs uzsācis ne tikai mākslas darbu, bet arī arheoloģisko liecību aktīvu restaurāciju.
Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu uzsākta 25 arheoloģijas mantojuma priekšmetu restaurācija – starp tiem ir gan priekšmeti no Kokmuižas pirmā izrakuma, kas veikts Vītiņu pagasta Kokmuižā, valsts kultūras pieminekļu – Meža kalna pilskalna un Incēnu pilskalna – aizsardzības teritorijā 1869. gadā, gan arī eksponāti no muzeja ekspozīcijas «Aizvēsture un Livonijas periods». Jau restaurēti un ekspozīcijā atgriezušies četri Livonijas laika bronzas krustiņi – piekariņi, taču savu kārtu gaida kaujas priekšmeti, kas no restaurācijas viedokļa ir sarežģīti atjaunojami, jo daļa no tiem uzglabājuši arī organiskas paliekas. «Mēs vēlamies palielināt restaurēto eksponātu skaitu ekspozīcijā, lai muzeja apmeklētājiem varētu parādīt kvalitatīvas vēstures liecības,» tā A.Barševskis. Darbs pie šo priekšmetu atjaunošanas paredzēts līdz 2017. gada februārim, un darāmā vēl ir ļoti daudz, jo liela daļa no tiem ir bronzas priekšmeti, kas apsūbē, un restauratoriem, nekaitējot vēstures artefaktam, jāspēj atgūt to daļējo spozmi.
Papildus tam, ka muzejs aktīvi strādā pie kultūrvēstures liecību saglabāšanas, tas dod iespēju praktizēties arī studentiem – muzejam izveidojusies cieša sadarbība ar Rīgas Celtniecības koledžu, kur par pasniedzēju strādā Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja stājglezniecības restauratore Saiva Kuple. Šogad sava kvalifikācijas darba ietvaros studenti restaurējuši trīs 19. gadsimtam raksturīgus priekšmetus – petrolejas lampu, amatnieku lādi un karietes lukturi. Šīs vēstures liecības ir interesantas materiālu daudzveidībā – tajās ir gan metāls, gan stikls un koks. «Protams, pirms uzsākam sadarbību ar studentu, mēs izvērtējam, vai konkrētais darbs būs atbilstošs viņa zināšanām un prasmēm un vai tas ir reāli īstenojams studentam noteiktajā termiņā. Pārsvarā sadarbojamies ar vecāko kursu studentiem, taču gadās arī interesenti no pirmajiem kursiem,» stāsta muzeja galvenais krājuma glabātājs. Interesanti ir tas, ka viens no restaurētajiem priekšmetiem – karietes lukturis – par autentisku piemēru izmantots Metāla svētkos Jelgavā, kur pasākuma apmeklētājiem bija jāizsaka minējumi par priekšmeta pielietojumu. Atminēt nemaz neesot bijis tik viegli – pirms restaurācijas lukturi klājis bagātīgs kultūrvēstures slānis. Atjaunotos priekšmetus plānots ievietot muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Muzejs labprāt sadarbojas arī ar amatniekiem, ļaujot tiem izgatavot oriģināldarbu kopijas, lai attīstītu savas profesionālās iemaņas, kā arī iepazītu dažādu gadsimtu raksturīgās tehnikas un formas.
Joprojām tiek turpināta arī gleznu restaurācija, kas ir pastāvīgs muzeja uzdevums. Tiek restaurētas gan Ģ.Eliasa, gan arī citu autoru gleznas, kas glabājas muzeja krājumā. Galvenais krājuma glabātājs stāsta, ka lieli līdzekļi nepieciešami tieši gleznu ierāmēšanai, jo rāmis ir nozīmīga mākslas darba sastāvdaļa. Katrai glezniecības tehnikai ir savi glabāšanas nosacījumi, tādēļ gleznas ir sadalītas grupās un tām piemēroti atbilstoši uzturēšanas apstākļi. Izveidota arī jauna telpa arheoloģisko izrakumu glabāšanai. «Daudzas liecības iegūtas, rekonstruējot Lielo ielu, Čakstes bulvāri, Palīdzības ielu, kā arī atradumi iegūti no apbedījumu vietas, kur šobrīd atrodas Stacijas parks. Drīz tiks uzsākti darbi arī Pils salā, un mūsu krājums noteikti tiks papildināts,» skaidro A.Barševskis. Lai apkopotu visus priekšmetus, muzejā nācās izveidot atsevišķu telpu, un daudzi no izrakumos atrastajiem priekšmetiem vēl nav ieguvuši savu pastāvīgu vietu. Procedūra, kuras rezultātā priekšmets tiek iekļauts muzeja krājumā, ir gana ilga. Arheoloģiskās liecības ir nozīmīga vēstures sastāvdaļa, kas spēj daudz ko atklāt par pilsētas raksturu, cilvēku dzīves līmeni un konkrētā laikmeta iezīmēm, tādēļ to klātbūtne ekspozīcijā ir nozīmīga. Muzejā tiek restaurētas arī tekstilijas un kulta priekšmeti, piemēram, šobrīd tiek restaurēta ikona. Muzeja ekspozīcijā apskatāmas vairākas ikonas, ko muzejs saņēmis no robežsardzes un muitas.
Godinot ievērojamā latviešu mākslinieka Ģ.Eliasa, kura vārdā nosaukts Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, piemiņu, ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu uzsākts darbs pie Ģ.Eliasa memoriālo priekšmetu restaurācijas – tiek atjaunota Bīdermeijera stila sofa un krēsli. Restaurācija tiek veikta Rīgā, un tās gaitā atklāts, ka uz sofas zem vairākiem audumu slāņiem saglabājies arī oriģinālais audums, kas ir liels retums, un tas bija pārsteigums arī pašiem muzeja darbiniekiem. Kopumā pēc restaurācijas muzeja ekspozīcijā nonāks trīs Bīdermeijera stila krēsli un viena sofa. Muzejs no Kultūrkapitāla fonda saņēmis finansējumu 2000 eiro apmērā, taču pilnvērtīgam darba rezultātam muzejam no savas puses jāiegulda gandrīz tikpat liels finansējums.
A.Barševskis stāsta, ka pēdējā laikā muzejs pievērsies tieši koka, metāla, bronzas un arheoloģisko liecību restaurācijai. «Darbs nav viegls, jo nepārtraukti jānosaka prioritātes – mēs nevaram uzreiz atjaunot visu, taču ar katru gadu mūsu ekspozīcija tiek papildināta ar atjaunotiem eksponātiem.»
Foto: no JV arhīva