«Ir pagājuši tieši 72 gadi kopš tiem karstās jūlija nakts notikumiem, pēc kuriem tika izpostīta Jelgava. Lai cik rūpīgi tiktu vāktas liecības, aculiecinieku liecības, mēs nekad tā īsti neuzzināsim, kāda bija Jelgava. Šajā ekskursijā mums būs iespēja tikai nedaudz iedomāties, kāda bija mūsu pilsēta pirms liktenīgā 1944. gada 24. jūlija,» tā apmēram 50 klātesošos pirms ekskursijas «Jelgava 1944. gada jūlija liesmās» uzrunāja gide Signe Lūsiņa.
Lai arī apmēram pusstundu pēc ekskursijas sākšanās visus interesentus pārsteidza lietus un nācās patverties Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrālē, kopumā ekskursija deva atbildes uz daudziem vēstures jautājumiem.
Kā norādīja S.Lūsiņa, tik kuplam interesentu pulkam novadīt vairāk kā divu stundu ekskursiju ir sarežģīti, jo vēstures attēli, kurus speciāliste bija paņēmusi līdzi, ir ierobežotā daudzumā. Tāpat iztrūka skaņu pastiprinošu ierīču – mikrofona trūkums, kas ļautu visus klātesošos «uzrunāt».
Starp interesentiem bija gan vecāka gada gājuma jelgavnieki, gan ģimenes ar bērniem. Ar interesantām atmiņām par citu vēstures laiku – pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem nekautrējās dalīties divas skolotājas – Inga un Velta.
«Arī Rēzekni 1944. gadā nobombardēja līdz drupām, jo tajā atradās svarīgi dzelzceļu mezgli. Esmu dzirdējusi, ka Krievijas karaspēkam bija savi iemesli, kādēļ par otru šādu pilsētu kļuva Jelgava – tā bija baltvācu kultūras centrs,» tā skolotāja Velta.
Savukārt viņas kolēģe Inga spilgti atcerējās nedaudz cita laika emocijas – pagājušā gadsimta septiņdesmitos gadus, kad Padomju Savienībā aktuāla bija aukstā kara tēma. «Es biju skolniece, mācījos Jelgavas 4. vidusskolā. Mūs tajā laikā faktiski gatavoja karam, lika aizlīmēt logus ar avīzēm – izmantojām ziepjūdeni, un avīzes līmējām šķērsām, lai kara gadījumā tie neizbirtu sīkos gabaliņos. Tika organizētas speciālas mācības, lai visus sagatavotu sliktākajam scenārijam,» tā kundze.
Video: Māris Martinsons
17.5 °C,
1.4 m/s,
96.5 % 
17.5 °C,
1.4 m/s,
96.5 %