Ekonomika

«Šis ir pirmais gads, kad uzņēmēji skolēniem vasarā ir gatavi piedāvāt vairāk darbavietu, nekā valsts šim pasākumam atvēlējusi finansējumu. Jelgavas filiālē mēs varētu nodrošināt darbu vēl padsmit skolēniem, bet finansējums jau ir izsmelts,» uzsver Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītāja Inga Lejiņa.

Valsts līdzfinansētā programmā «Nodarbinātības pasākumi vasaras
brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās
vai profesionālās izglītības iestādēs» NVA Jelgavas filiālē, kas
apkalpo Jelgavas pilsētu, Ozolnieku un Jelgavas novadu, šovasar
tika piedāvātas 207 darbavietas jauniešiem. No tām Jelgava
aizņēmusi 119 – 69 vietas piedāvā uzņēmēji, bet 50 – Jelgavas
pilsētas pašvaldība.

Ja agrāk jau pavasarī skolēni aktīvi pieteicās darbam vasarā,
bet uzņēmēji bija ļoti kūtri, tad tagad situācija ir mainījusies.
I.Lejiņa spriež, ka šīs izmaiņas varētu būt saistītas ar kopējo
situāciju darba tirgū, kad trūkst darbaroku, līdz ar to uzņēmēji
arvien labāk sāk izprast nepieciešamību iesaistīties jaunās
paaudzes darba pieredzes veidošanā. «Ir uzņēmēji, kuri labi
apzinās, ka tas ir kā sociāls projekts, kas noteikti atmaksāsies
ilgtermiņā, jo skolēniem pirmā darba pieredze ir ārkārtīgi svarīga,
lai perspektīvā izaugtu labs darbinieks.»

I.Lejiņa arī atspēko to, ka pārsvarā uzņēmēji darbā vēlas
pieņemt savus vai draugu, paziņu bērnus. «Protams, ir arī šādi
gadījumi, taču arī tie ir tikai apsveicami. Tomēr kopumā uzņēmēji
vienkārši piedāvā vietas, ko skolēni labprāt aizpilda. Arī bērni
jau laicīgi – pavasarī –, uzzinot, ka viens vai otrs darba devējs
pieteicies šai valsts programmai, paši devās pie uzņēmējiem,
piedāvājot savu kandidatūru, tāpēc bieži veidojās situācija, ka,
vasarai sākoties, vakances pie konkrētā uzņēmēja jau
nokomplektētas. Tie uzņēmēji, kuriem jau iepriekšējos gados bija
izveidojusies laba sadarbība ar kādu no skolēniem, arī šogad viņus
iesaista darbos. Jāatzīst arī, ka uzņēmēji labprātāk grib
nodarbināt jau pilngadīgus jauniešus, lai gan programmā var
iesaistīties no 15 līdz 20 gadiem.»

Jelgavā līdztekus labi zināmiem uzņēmumiem, kas jau vairākus
gadus nodarbina skolēnus, piemēram, «Jelgavas tipogrāfija»,
«Mītavas Elektra», «Jelgavas dzirnavas», iesaistījušies arī virkne
jaunu uzņēmumu – pirmo gadu ēdināšanas uzņēmumā «Silva» vasarā
darbs tiek nodrošināts 18 bērniem, pirmo reizi skolēnus nodarbina
arī kosmētikas ražotājs «Kivvi cosmetics», kāds neliels
grāmatvedības uzņēmums darbā pieņēmis pašu bērnu, lai izmēģinātu
programmas efektivitāti un nākamgad, iespējams, palielinātu
piedāvāto darbavietu skaitu.

NVA nepiekrīt apgalvojumam, ka visvairāk darbavietu skolēniem
tiek piedāvāts tirdzniecībā – Jelgavā šovasar, piemēram,
lielveikals «Rimi» skolēniem darba iespējas nesniedz, bet «Maxima»
piedāvā 12 darbavietas. Vēl viens pārtikas veikals, kur šovasar
pilsētā nodarbina skolēnus, ir veikals «Top» Tērvetes ielā.

Programma paredz arī vērtēšanas kārtību tiem uzņēmumiem, kuri
piesakās skolēnu nodarbināšanai, un I.Lejiņa uzsver, ka galvenais
nosacījums ir, lai uzņēmumam nebūtu nodokļu parādu, kas lielāki par
50 eiro. «Pēc tam jau jāapzinās: ja uzņēmējs atbilst arī citiem
kritērijiem, tad priekšroka ir tam, kurš pirmais pieteicies. Tieši
tāpēc šogad izveidojās situācija, ka tiem, kas pieteicās jau
vasarā, finansējuma vairs nepietika.»

Kā paši Jelgavas uzņēmēji vērtē programmu un cik apmierināti ir
ar skolēnu iesaistīšanu darbā?

«Tas ir reāls valsts atbalsts jaunajiem
uzņēmējiem»

Dace Bondare, «Kivvi Cosmetics» tirgvedības vadītāja:

«Mēs šajā programmā iesaistāmies pirmo gadu, un varu teikt, ka
esam ļoti apmierināti. Pat vēl vairāk – uzskatu, ka šī programma ir
reāls valsts atbalsts jaunajiem uzņēmējiem, jo finansējums skolēnu
nodarbinātībai, kas ir puse no minimālās algas, uzņēmējam ir
būtisks ieguvums. Nav tā, ka bērni pie mums tikai putekļus slauka.
Viņi ir iesaistīti ražošanas procesā: sver produkciju, uz
iepakojuma līmē uzlīmes, strādā noliktavā – tātad reāls darbaspēks.
Jau martā izdzirdēju par šo programmu, un pieteicāmies. Kāpēc pirmo
gadu? Varbūt tāpēc, ka uzņēmumā esmu jauns darbinieks un tā bija
mana iniciatīva, bet varbūt arī tāpēc, ka līdz šim NVA par maz
reklamēja šo iespēju. Mans ieteikums būtu NVA vēl aktīvāk uzrunāt
uzņēmējus – viens no variantiem būtu jau agrā pavasarī izsūtīt
uzņēmējiem informāciju elektroniski. Pretējā gadījumā šo iespēju
var palaist garām. Pati, par laimi, patiešām nejauši pavasarī
uzdūros reklāmai internetā.

Taču vienlaikus es varu teikt tikai to pozitīvāko par NVA
Jelgavas filiāles darbiniekiem, kas katram uzņēmējam, kurš gatavs
iesaistīties šajā pasākumā, ir ļoti pretimnākoši. Mēs izjutām NVA
ieinteresētību – viņi labprāt konsultēja un atbalstīja mūs
dokumentu sagatavošanā, tāpēc nevaru teikt, ka birokrātijas process
būtu grūts.

Tā kā pirmā pieredze ir tiešām pozitīva, nav šaubu, ka arī
nākamgad iesaistīsimies šajā programmā. Kā jau ražotājam, kāpinot
jaudas, iespējams, nodarbināto skolēnu skaits arī varētu augt –
šogad nodarbinām četrus jauniešus vecumā no 16 līdz 18 gadiem.
Skatoties perspektīvā, nebūtu slikti, ja šāda aktivitāte tiktu
piedāvāta ne tikai vasaras brīvlaikā. Tā kā programma ir jauniešiem
no 15 līdz 20 gadiem, pieļauju, ka liela daļa no viņiem labprāt
darbā iesaistītos arī skolas laikā – kaut vai dažas stundas nedēļā,
bet arī tas mums kā uzņēmējam būtu atbalsts, savukārt skolēnam –
iespēja.»

«Iesaku to izmēģināt arī citiem pilsētas privātajiem
bērnudārziem»

Brigita Buividaite, SIA «Mītavas Elektra» valdes
priekšsēdētāja:

«Mēs kā Jelgavas uzņēmums šo programmu tiešām vairāk uztveram kā
sociālu projektu, kas dod iespēju iegūt darba pieredzi jauniešiem,
jo arī paši sava uzņēmuma privātajā bērnudārzā «Varavīksne»
mazajiem jau no agra vecuma mācām praktisku darbu – lai baltrocīši
neizaug. Un to, ka darba tikuma šodien bērniem trūkst, mēs ļoti
izjūtam – tas ģimenē nav ieaudzināts. Šo gadu laikā ir mums bijuši
gadījumi, ka skolēns pie mums strādā, bet vecmāmiņa sēž aiz žoga un
vēro, vai tikai bērns nepārstrādāsies; cita bērna tēvs pēc pāris
aizrādījumiem skolēnam par nepareizu rīcību tūlīt skries pie
vadītāja un teiks: «Jūs te manu bērnu nekomandēsiet!» Vēl kāds
apvainosies, ka es darba stundās neieskaitīšu laiku, ko viņš
pavada, sēžot uz riteņa vai smēķējot. Bet tieši tur jau mēs izjūtam
to sociālo atbildību – iemācīt jaunietim darba tikumu. Ne jau man
žēl samaksāt par to brīdi, ko viņš nosēdējis, bet tā jau strādāšanu
un atbildību cilvēkam nevar iemācīt. Mums valsts ar katru minimālās
algas paaugstināšanas reizi darbiniekus vēl tālāk atsēdina uz
slinkuma sola – mazāk par minimālo algu maksāt nedrīkst, tātad
minimālā alga man pienākas par to vien, ka esmu atnācis uz darbu –
lūk, tā domā daļa cilvēku.

Vienlaikus, protams, ja vien uzņēmuma darbinieki ir gatavi
ieguldīt savu laiku un darbu, šis projekts ir arī ieguvums
uzņēmumam. Piemēram, vasarā, kad ir atvaļinājumu laiks, atbildīgs
skolēns noteikti var ļoti atslogot darbu bērnudārzā, palīdzot
pieskatīt un darboties ar bērniem. Tāpēc man nav izprotams, kāpēc
tik maz privāto pilsētas bērnudārzu iesaistās šādā aktivitātē, vēl
jo vairāk, ja ņem vērā ne to vieglāko finansiālo situāciju mūsu
privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Mēs, piemēram, šovasar
nodarbinām trīs bērnus.

Kaut arī mums savs darbs ir jāiegulda, es tomēr uzskatu, ka
atalgojums skolēnam par paveikto ir adekvāts – ir taču jābūt labam
stimulam, lai gribētos sevi apliecināt. Pati no savas jaunības
atceros, cik svarīga bija tā vasarā nopelnītā nauda!»

«Nodarbinām tos skolēnus, kuri sevi pierādīja pagājušajā
vasarā»

Ingūna Pikša, «MNL» finanšu direktore:

«Pie mums divi jaunieši strādā par pārdevēja palīgiem – viņu
darbs ir izkārtot preci, uzturēt savu noteikto sektoru kārtībā, kā
arī pie iespējas kaut ko pārdot. Mums ir jau pagājušā gada pieredze
šajā programmā – pērn tā bija pozitīva, tādēļ šogad labprāt bijām
gatavi nodarbināt tos pašus bērnus, jo viņi sevi labi apliecināja.
Tādējādi sanāk, ka mēs vienkārši turpinām sadarbību, kas labi
aizsākusies.

Kā uzņēmēja es neredzu nekādus šķēršļus, kas varētu kādam kavēt
iespēju iesaistīties šajā programmā. Jā, varbūt pirmajā gadā, kad
viss ir jauns, zināmas dokumentu lietas nokārtot šķiet grūtāk, bet
patiesībā NVA ir tik ļoti pretimnākoša, ka palīdzēs atrisināt
jebkuru neskaidrību. Un jāatzīst, ka birokrātija nemaz nav tik
liela. Otrajā gadā jau viss ir zināms un formalitātes ilgu laiku
neprasa.

Lai gan mūsu uzņēmumā 70 procenti darbinieku ir stabili un
nemainīgi, arī uz šo brīdi vakanču mūsu uzņēmumā nav, bet
atvaļinājumu laikā jaunieši mums tomēr ir labs palīgs. Ja valsts
šādu iespēju piedāvā, kāpēc to neizmantot?! Taču citās nozarēs,
pieļauju, uzņēmēji jau izjūt darbaspēka trūkumu, ar ko, iespējams,
arī var skaidrot to, ka darba devēji šogad ir gatavi piedāvāt
vairāk darbavietu skolēniem. Lai gan nenoliegšu – personīgi man
šķiet, ka šogad NVA daudz aktīvāk reklamēja piedāvāto iespēju, un
tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmēji šogad ir
atsaucīgāki.»

Foto: Austris Auziņš