Šodien Svētbirzī atzīmēti divi ļoti atšķirīgi, taču vienlīdz nozīmīgi notikumi Eiropas vēsturē – 1939. gada 23. augustā noslēgtais Molotova–Rībentropa pakts un 1989. gada 23. augustā īstenotā akcija «Baltijas ceļš». «Lai visiem ir spēks, izturība un gudrība nepieļaut tos sāpīgos notikumus, kas bijuši mūsu valsts vēsturē,» tā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
A.Rāviņš atgādināja, ka augusts Latvijas vēsturē ir ļoti nozīmīgs mēnesis – gan 21. augusts, gan 23. augusts ir apliecinājums tam, ka «mēs bijām drosmīgi, kad vajadzēja izlemt, nevis nogaidīt un paļauties, par Latvijas kā brīvas un neatkarīgas valsts likteni un tālāko ceļu».
Uzrunātie jelgavnieki atzīst, ka, neraugoties uz 77 gadus seniem notikumiem, kuru dēļ 23. augustā pieminam staļinisma un nacisma upurus, šo dienu vairāk uztver ar pozitīvām emocijām. Aleksandrs Strods atceras vienotību, kāda izjusta «Baltijas ceļā», stāstot, ka arī pats aiz Iecavas stāvējis «dzīvajā» ķēdē. «Turklāt «Baltijas ceļam» izraudzījāmies ļoti zīmīgu datumu,» tā viņš. «Protams, klusi pieminot un noliecot galvu viņu priekšā, mēs atceramies tos, kuru vairs nav starp mums, kuri neatgriezās, tomēr šajā dienā notikušais «Baltijas ceļš» atsauc atmiņā vārdos neaprakstāmas izjūtas, kad sirdī bijām vienoti, un sniedz apziņu, ka arī turpmāk mums visiem jābūt kopā. Atmiņas par šo laiku ir skaistas, lai gan sāpīgas,» spriež jelgavniece Zigrīda Ādama, uzsverot: «Lai savu valsti saglabātu, lai Latvija pastāvētu, arī šodien, kaut spēka vairs nav, es piedalītos «Baltijas ceļā».» Oponējot tiem, kas šodien izjūt vilšanos par dzīvi brīvā Latvijā, kundze nosaka: «Ja salīdzinām, dzīve mums taču tik briesmīga nemaz nav. Un mums tomēr jābūt pieticīgiem – vēl viss var mainīties.»
Jāatgādina, ka šogad 23. augustā aprit 77 gadi kopš Molotova–Rībentropa pakta parakstīšanas un 27 gadi kopš «Baltijas ceļa» – kā atbilde uz 1939. gada 23. augustā slēgto Molotova–Rībentropa paktu un tā slepeno papildprotokolu, ar kuru tika pārdalītas nacistiskās Vācijas un PSRS ietekmes zonas Eiropā un kuru rezultātā bija cietušas Baltijas valstis, 1989. gada 23. augustā notika akcija «Baltijas ceļš», kad apmēram divi miljoni cilvēku simboliski atspoguļoja Baltijas valstu vienotību, veidojot apmēram 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savieno Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu.
Foto: Austris Auziņš