Šobrīd Jelgavā darbojas 56 sporta organizācijas, kas apvieno dažāda vecuma iedzīvotāju grupas. Jaunākie sportot gribētāji var sevi apliecināt trijās Jelgavas sporta skolās, bet kā izvēlēties bērnam piemērotāko sporta veidu?
Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolā tiek īstenotas profesionālās ievirzes izglītības programmas deviņos sporta veidos: airēšanā, basketbolā, BMX, džudo, futbolā, mākslas vingrošanā, smaiļošanā un kanoe airēšanā, šahā un vieglatlētikā. Jelgavas Specializētā peldēšanas skola piedāvā interešu izglītības programmu «Peldēšana» no astoņu gadu vecuma. Jelgavas Ledus sporta skolā tiek piedāvātas trīs nodaļas: hokeja, daiļslidošanas un šorttreka. Papildus tiek realizēta slidotapmācības programma, kas domāta pirmsskolas un 1. klašu audzēkņiem.
Kā saprast, kas piemērots bērnam un kam pievērst uzmanību, izvēloties bērnam sporta aktivitātes, portāls www.jelgavasvestnesis.lv mēģināja noskaidrot sarunā ar nozares speciālistiem.
Nataļja Gorškova, Jelgavas 4. vidusskolas sporta skolotāja, titula «Latvijas gada sporta skolotāja» ieguvēja:
«Pirms bērnam izvēlas sporta veidu, jāskatās, kādas aktivitātes viņam vislabāk patīk, piemēram, spēlēt bumbu ar citiem bērniem, vienkārši skriet pa parku, varbūt peldēties upē vai skrituļot. Ļoti svarīgi ir, kā viņš komunicē ar pārējiem bērniem, un no tā atkarīgs, vai izvēlēties komandas sporta veidu vai individuālu. Un, protams, viss ir jāizmēģina, jo citreiz šķiet, ka bērns labi iemācījies peldēt, viņam patīk būt ūdenī, bet, aizvedot uz peldēšanas treniņiem, nemaz tik labi nesokas, jo viņam, teiksim, nepatīk monotonais darbs. Neapšaubāmi – svarīga ir arī trenera personība, viņa profesionālā kompetence, tas, kā viņš spēj iedvesmot un motivēt nodarboties ar konkrētu sporta veidu. Bērnam ir jājūt, ka viņš var un ka viņa spēkos ir sasniegt to, kam gatavojas. Runājot par pāragru specializāciju, jāņem vērā, ka mazs bērns vēl nav gatavs nopietniem treniņiem, tāpēc vecākiem nevajag forsēt un meklēt bērnam sporta veidu ar nopietnu slodzi. Visam savs laiks, un sākumā bērns ir jāieinteresē un jāattīsta fiziskās īpašības caur spēlēm un rotaļām. Tāpēc es iesaku vecākiem vispirms pavērot, kā notiek treniņu process maziem bērniem, lai saprastu, vai izvēlētie treniņi tiešām atbilst bērna vecumam. Galvenais, lai sports sagādā prieku un gandarījumu.»
Aigars Cipruss, bijušais Latvijas hokeja izlases uzbrucējs, Jelgavas Ledus sporta skolas vecākais treneris:
«Negribētu iedziļināties profesionālā sporta niansēs, jo jebkuras sportošanas sākumā par to domāt nav pareizi. Galvenais ir pilnvērtīga fiziskā attīstība. Skaidrs, ka galvenā loma bērna sporta veida izvēlē ir vecākiem. Pēc pieredzes varu teikt, ka visi bērni, kas tikuši līdz sportošanai, ir aktīvi – daži klusāki pēc dabas, noslēgtāki, citi ir hiperaktīvi. Jāsaprot, ka treniņi bērnu disciplinē. Trenerim ir milzīga loma bērna personības veidošanā un attīstīšanā. Labākais vecums, kad sūtīt bērnu uz kāda sporta veida nodarbībām, ir 7 – 8 gadi. Jaunākiem vēl nav nostiprinājusies kaulu struktūra, tāpat arī šiem bērniem ir grūti noturēt uzmanību. Savukārt, ja bērnam nebūs interesanti, tas ātri vien var radīt riebumu pret konkrēto sporta veidu un sportošanu kā tādu. Sportošanai jābūt brīvai, patīkamai un pozitīvas emocijas raisošai. Jāapzinās arī, ka ne visi bērni var iejusties kolektīvā. Ja bērns ir nervozs un nespēj atrast kopīgu valodu ar pārējiem, neiesaistās procesos, tad noteikti nevajadzētu izvēlēties komandas sporta veidu. Tas var bojāt psihi, bērnam būs daudz sāpju un pārdzīvojumu, sāksies apcelšana kolektīvā, kas radīs lieku stresu gan bērnam, gan vecākiem. Tad labāk izvēlēties individuālo sporta veidu, un arī manā pieredzē ir bijuši gadījumi, kad puikas no hokeja pāriet uz vieglatlētiku un citiem sporta veidiem. Dzīvē viss var mainīties.»
Helmuts Rodke, daudzkārtējs Latvijas čempions vieglatlētikā, fiziskās sagatavotības un vieglatlētikas treneris:
«No trīs gadu vecuma var sākt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kas pakāpeniski kļūst par sporta treniņiem – kaut vai kustību rotaļu veidā. Bet svarīgi ir uzsākt regulārus treniņus līdz 12 gadu vecumam, kas būtu pēdējais brīdis. Un, protams, labāk vēlu, nekā nekad. Te gan jāņem vērā, ka kaulu stiprība un cīpslu anatomija veidojas tikai līdz 20 gadu vecumam. Meitenēm ir svarīgi uzsākt sporta nodarbības līdz pubertātes vecumam, jo pēc tam viņas var būt daudz grūtāk motivēt. Par sporta veida izvēli – nav tāda «īstā». Ikviens jūsu lēmums konkrētajā brīdī būs pareizs, jo tas kaut ko iemācīs. Jāņem vērā, kas bērnam patīk (bet ne vienmēr), iespējas, ģenētika un veselības stāvoklis. Bērna perspektīvas tajā vai citā sporta veidā nosakāmas pēc kaulu lieluma, pēdas izmēra, vecāku auguma parametriem, tradīcijām ģimenē, iedzimtām veiklības vai ātruma īpašībām, no tā – patīk vai nepatīk būt komandā, nervu sistēmas noturīguma, cīnītāja gara un temperamenta. Īstais sporta veids būs tas, kurā bērna potenciālās stiprās īpašības vai dabas dotumi varēs izpausties visefektīvāk. Mans personīgais viedoklis – lai arī kādā sporta veidā bērns sāk trenēties, galvenais ir pamatīga vispusīgā fiziskā sagatavotība, nevis šaura specializācija. Ilgtermiņa vērtība ir spēcīga un pašpārliecināta personība, fiziski un garīgi stiprs cilvēks, nevis veselību sabeidzis «sportists».»
26.1 °C,
5.1 m/s,
48.4 % 
26.1 °C,
5.1 m/s,
48.4 %