Portāla www.jelgavasvestnesis.lv redakcijā vērsās 2. grupas invalīda 44 gadus vecā Andreja mamma Ārija, paužot sašutumu par to, ka jau otro reizi viņas dēls nav pieņemts darbā SIA «Viktorija B» bistro «Silva».
«Šā gada sākumā mans dēls pieteicās darbā par trauku mazgātāju. Viņš no darba devēja saņēma atteikumu tādēļ, ka ir 2. grupas invalīds, un pavasarī viņu darbā nepieņēma. Augustā «Silva» atkal meklēja darbinieku. Pieteicās mans dēls, bet viņu pat neuzklausīja. Neņemot vērā, ka viņš ir pavārs un konditors, ka viņš ir gatavs šobrīd strādāt palīgstrādnieka darbu, viņš saņēma atteikumu arī šoreiz. Pamatojums – 2. grupas invalīds, un esot pieņemta sieviete, kura pirms viņa pieteicās,» tā kundze, piebilstot: «Es uzskatu, ka vispirms vajadzēja runāt ar manu dēlu, jo viņš jau pavasarī iesniedza dokumentus. Bet tā nenotika.» Tiesa, tā «Silvas» darbinieka vārdu un uzvārdu, kurš it kā esot atteicis darbu invaliditātes dēļ, Ārijas kundze nosaukt nevar, jo neesot to pajautājusi.
SIA «Viktorija B» bistro «Silva» vadītāja Sandra Blūmane apstiprina, ka uzņēmums saņēma Ārijas kundzes dēla Andreja pieteikuma anketu, un tā tika izskatīta tieši tāpat kā citu kandidātu pieteikumi. «Tā kā nav iespējams tikties ar katru anketas iesniedzēju, izvērtējam visus pieteikumus un izlemjam, kurus kandidātus aicināt uz darba interviju. Brīdī, kad esam atraduši piemērotu darbinieku, intervijas pārtraucam,» skaidro S.Blūmane, atklājot – tam, ka nākamajā darbinieku meklēšanas reizē nav dota priekšroka Ārijas kundzes dēlam, ir pamatoti iemesli: pirmkārt, tās anketas, kas iesniegtas vienam amatam (piemēram, uz trauku mazgātāja vakanci), automātiski nevar attiecināt uz citas kvalifikācijas amatu (piemēram, uz pavāra palīga vakanci), otrkārt, katra amata anketu datu bāzē ir arī daudzu citu kandidātu anketas (agrāk un no jauna iesniegtās), un tās netiek šķirotas pēc rindas principa.
Komentējot kundzes iebildumus par darba atteikumu saistībā ar invaliditāti, S.Blūmane norāda, ka uzņēmumā ir atsevišķi amati un darbi, kuros ir zināmi ierobežojumi attiecībā uz invaliditāti, taču katrs gadījums tiek izskatīts individuāli, izvērtējot nepieciešamo kompetenci, darba vietas pieejamību un riskus, kā arī nosūtot pretendentu uz obligāto veselības pārbaudi. «Ja kandidāts ir piemērots konkrētajam amatam gan profesionāli, gan no veselības viedokļa, tad ne fiziskajiem dotumiem, ne veselības traucējumiem, ne tautībai, ne pasaules uzskatiem nav nozīmes. Kā apstiprinājumu tam varu minēt faktu, ka arī šobrīd mums ir divi darbinieki ar 2. grupas fiziska rakstura veselības traucējumiem, tādi ir bijuši arī iepriekš, kā arī daudzus gadus nostrādāja darbinieks ar garīga rakstura invaliditāti. Arī pēc tautības nešķirojam – esam multinacionāls kolektīvs: latvieši, lietuvieši, krievi, baltkrievi, ukraiņi un romi,» tā viņa.
Foto: Alda Feldmaņa glezna (no JV arhīva)