Izglītība

«Ēka, kurā atrodas Jelgavas Valsts ģimnāzija, būvēta pēc arhitekta Valda Zebauera projekta un ekspluatācijā nodota 1939. gadā. Jāatzīst, ka ēkas projekts ir ļoti veiksmīgs – tā ir racionāla un funkcionāla arhitektūra, kas iespēju robežās jāsaglabā,» norāda arhitekte Vija Ozola, kura kopā ar kolēģi Kasparu Cērpu izstrādāja Jelgavas Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas projektu.

Šonedēļ noslēdzies Jelgavas pilsētas pašvaldības izsludinātais
iepirkums par Jelgavas Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas darbu
veikšanu un būvuzraudzību, un šobrīd tiek izvērtēti saņemtie
pieteikumi. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā iepazīties ar
skolas pārbūves projekta ieceri.

Lielākā pamatskola valstī

Ziņas periodikā liecina, ka skolas ēkas Mātera ielā 44
(kādreizējā zirgu tirgus laukumā Mātera un Ūdensvada ielas stūrī)
pamatakmens likts 1938. gada 13. jūnijā. «Jaunajai skolai būs četri
stāvi un tajā iekārtos 24 klases. Atsevišķas telpas paredzētas
zīmēšanas un dziedāšanas klasēm, kā arī fizikas, ķīmijas un
dabaszinību kabinetam. Jaunceltnē iekārtos lielu vingrošanas zāli
ar ģērbtuvi, kā arī telpas ārsta un zobārsta kabinetam un atsevišķu
laboratoriju skolas ārsta vajadzībām. Ēdamzālē būs vietas apmēram
300 audzēkņiem. Zēniem paredzēts iekārtot lielas, ērtas rokdarbu
darbnīcas. Bez tam ēkā atradīsies arī bibliotēka un arhīvi. Jumta
stāvā iekārtos divas lielas terases, kur skolēni piemērotā
gadalaikā varēs vingrot brīvā dabā. Ēkas pagrabos iekārtos gāzu
patvertnes,» tā topošo skolu 1937. gada 29. novembra numurā,
atsaucoties uz Jelgavas pilsētas valdes būvinspektoru V.Zebaueru,
aprakstīja laikraksts «Rīts».

Ēka ekspluatācijā nodota 1939. gada 1. septembrī un jau
projektēta un celta tieši skolas vajadzībām. Tā uzskatāma par
lielāko pamatskolas ēku un vienu no lielākajām un monumentālākajām
tā laika skolu ēkām visā Latvijā un izmaksāja apmēram 900 000
latu.

Sākotnēji šajā ēkā gan atradās Jelgavas 15. maija pamatskola,
bet tas bija uz īsu brīdi, jo Otrā pasaules kara laikā tajā tika
izvietots hospitālis. Karā ēku daļēji nopostīja. 1944. gadā ēku
sāka atjaunot un pēc tam atkal izmantoja skolas vajadzībām,
izvietojot tur 3. septiņgadīgo skolu (pamatskolu). 1950. gadā uz
Mātera ielu pārcēlās arī Jelgavas 2. vidusskola. Katrai skolai bija
savs direktors, un tās bija nošķirtas pa stāviem – lejā bija
pamatskolas klases, bet 3. stāvā – vidusskola. Tajā pašā gadā abas
skolas apvienoja.

Jāpiebilst, ka Jelgavas Valsts ģimnāzija ir dibināta 1922. gadā.
Toreiz to sauca par 2. Jelgavas Valsts vidusskolu, un sākotnēji tā
atradās Pasta ielā (tur, kur tagad ir biznesa centrs «Zemgale») un
Upes ielā (tur, kur tagad ir viesnīca «Jelgava»).

Sargās no applūšanas

Skolas direktore Inese Bandeniece stāsta, ka līdz šim skolas ēkā
kārtīga remonta nav bijis. «Šis tas jau tika pielabots, bet visas
ēkas komunikācijas vēl ir saglabājušās no tā laika, tāpēc pats
svarīgākais ir tas, ka visas komunikācijas – apkure, kanalizācija
un ūdensvads, gāze, elektrība – tiks izbūvētas no jauna, pakārtojot
esošajam telpu izvietojumam,» viņa norāda. Līdz šim vārīgākā vieta
bijusi drenāžas sistēma, un ēka vairākkārt plūdu laikā ir
applūdusi, atstājot sekas pamatos. Tāpēc paredzēta arī pilnīga
meliorācijas sistēmas izbūve, ap ēku un stadionu uzstādot drenāžas
tīklu un pagrabā ēkas pamatiem novēršot plūdu radītās sekas.

Jāpiebilst, ka Jelgavas Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas
būvprojekta izstrādi veica pilnsabiedrība «ARH STUDIJA».
Būvprojekta ekspertīzi – SIA «Tursons».

Saglabās vēsturisko

Arhitekte V.Ozola stāsta, ka, izstrādājot skolas rekonstrukcijas
projektu, nācies papētīt tās vēsturi, lai maksimāli atjaunotu tā
laika arhitektūru un interjeru, kas diemžēl skolā tikpat kā nav
saglabājies.

Ēkas fasādes krāsojumam izvēlēti silti pelēkie toņi – gaišāki un
tumšāki –, kas bijuši raksturīgi 20. gadsimta 30. gadu arhitektūrā
un funkcionālisma stilam. Tāpēc arī logi būs tumši zaļi, jumts pēc
atjaunošanas – tumši pelēks, nomainot esošo tam laikam netipiski
brūno jumtu pret valcprofila metāla jumtu. «Virs aktu zāles tiks
mainītas arī jumta konstrukcijas, jo tās vairs nevarēja
pastiprināt, tādējādi iegūstot telpu, kur izvietot ventilācijas
sistēmas agregātus, nebūvējot tiem jaunu telpu,» stāsta
arhitekte.

Viņa uzsver, ka stabilas vērtības ir jāsaglabā, nevis jālikvidē,
lai radītu vietā kaut ko neparastu, un pēc šāda principa viņa arī
vadījusies, veidojot Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūves projektu.
Lai maksimāli saglabātu vēsturisko telpu plānojumu, plašumu un
gaišumu, tiks nojaukta klases telpa trešajā stāvā, kas izbūvēta
laika gaitā – klašu telpas pārkārtojot, varēs atbrīvot vestibilu,
kā bijis sākotnējā projektā. «Diemžēl ugunsdrošības prasību dēļ
mums nāksies skolas gaiteņus sadalīt atsevišķos nogriežņos, atdalot
kāpņutelpas, bet, lai nezaudētu plašumu, izmantosim ugunsdrošu
stiklojumu,» tā projekta autore.

30. gadu iezīmes būs arī interjerā. «Tam laikam ir raksturīgi
grīdas flīzējumi, kādi skolā dažās vietās ir saglabājušies. Tie gan
ir tik sliktā stāvoklī, ka atjaunot nav iespējams, tāpēc veidosim
jaunus,» V.Ozola norāda, ka flīzēti būs visu stāvu gaiteņi. Vēl
viņas uzmanību piesaistīja skolas kāpņu margas, kas ir projektētas
tieši šai ēkai un ir īpatnējas. «Rakstu, kas parādās kāpņu margās,
iedzīvināsim arī citās vietās, piemēram, uz bibliotēkas un gaiteņu
sienām kā trafaretu krāsojumu,» ieskicē arhitekte.

«Manuprāt, aizraujošākais arhitekta darbā ir spēt iztēloties, kā
katrā ēkā jutīsies un dzīvos tās iemītnieki, kā šajā skolā jutīsies
bērni, ko darīs,» viņa piebilst. Tāpat tiks saglabātas vitrāžas un
sienas gleznojumi, kas gan tapuši 80. gados.

Kopumā gan ēkas ārpuse, gan iekšpuse tiks ieturēta vēsturiskā
stilā – funkcionālā un samērā klasiskā. «Neaizmirsīsim, ka vide
audzina,» vienisprātis ir arhitekte un skolas direktore.

Dzīvīgumu ienesīs skolēni

Pēc rekonstrukcijas tiks mainīts arī skolas telpu izvietojums.
I.Bandeniece stāsta, ka skolas cokolstāvā atradīsies skolas ēdnīca,
garderobe, zēnu un meiteņu mājturības kabineti. Pirmais būs valodu
un vēstures stāvs, otrais – matemātikas un informātikas stāvs,
trešais – dabaszinību (ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas)
stāvs ar laboratorijām, kas piemērotas visiem dabaszinību
priekšmetiem. Esošajā ēkas piebūvē tiks ierīkoti svešvalodu
kabineti. Vēl katrā stāvā būs viena klases telpa, kas piemērota
darbam ar mūsdienu tehnoloģijām – portatīvajiem datoriem,
planšetdatoriem.

«Lielākā pievienotā vērtība būs jaunā bibliotēka, kas atradīsies
tur, kur kādreiz bija sporta zāle. Tā jau sen vairs neatbilst
mūsdienu prasībām un sporta stundas tajā notikt nevar, turklāt
audzēkņiem sporta stundas notiek skolai līdzās esošajā Sporta
hallē,» uzsver direktore. Bibliotēkā būs grāmatu krātuve, lasītava
un telpa nodarbībām. «Telpa, kurā atradīsies bibliotēka, ir ļoti
skaista, un būtu bijis ļoti ļauni to sadalīt mazākās zālītēs un
kabinetos,» piebilst arhitekte.

Vēl aiz aktu zāles trešajā stāvā, kur kādreiz bija vingrotava un
joprojām saglabājusies vingrošanas siena, tiks izveidota lekciju
zāle, kas būs piemērota klātienes un video nodarbībām, semināriem
un citiem pasākumiem mazākai auditorijai.

Skolas iekštelpas, tāpat kā ēkas fasāde, netiks krāsotas
spilgtās krāsās. «Dzīvīgumu ienesīs skolēni ar saviem darbiem,»
uzsver skolas direktore.

Projektā ievērotas arī vides pieejamības prasības. Piemēram,
ēkas daļā, kas atrodas starp skolu un Sporta halli, tiks izbūvēta
jauna kāpņutelpa un lifts, skolā tiks nodrošināts pacēlājs, kāpņu
apakšējie pakāpieni tiks atbilstoši atzīmēti ar košu līniju un
braila rakstu neredzīgajiem un vājredzīgajiem. Cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām katrā skolas stāvā būs labierīcības.

Jauns stadions un plašāka velonovietne

Vērienīgas pārmaiņas piedzīvos arī skolas stadions, lai varētu
nodrošināt standartu mācību priekšmetā «Sports». Stadiona kopējā
platība ir 6511,10 kvadrātmetri, un pēc rekonstrukcijas tajā
paredzēti divi strītbola laukumi, volejbola laukums, divas
tāllēkšanas bedres, lodes grūšanas sektors, divi tautas bumbas
laukumi, bumbiņas mešanas sektors, augstlēkšanas sektors,
skrejceļš. «Netipiskāks būs ielas trenažieru laukums ar vakara
apgaismojumu. Tajā būs astoņas ierīces, piemēram, pievilkšanās
stieņi, līdztekas, boksa maiss, līdzsvara platforma, trenažieri
visām muskuļu grupām,» stāsta direktore. Vēl iecerēts uzstādīt
tribīnes apmēram simts vietām, kā arī jaunu nožogojumu.

Jaunā vietā ieplānota velonovietne – tā atradīsies gar Ūdensvada
ielu, un tur būs 58 vietas. Tas ir krietni vairāk nekā līdz šim.
Īpaši aktuāli tas ir rudenī un pavasarī, kad arvien vairāk skolēnu
uz skolu brauc ar velosipēdu. Līdz šim nereti bija novērojams, ka
skolēni velosipēdus pieslēdz pie ielas norobežojošajām
barjerām.

Piesaistīs ERAF līdzekļus

Valsts ģimnāzijas pārbūvei pašvaldība plāno piesaistīt
līdzfinansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības
programmas «Izaugsme un nodarbinātība» specifiskā atbalsta mērķa
«Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi». Kā informē
Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas
pārvaldes Projektu vadības sektora vadītāja Ineta Vintere,
pašvaldība plāno īstenot projektu «Mācību vides uzlabošana Jelgavas
Valsts ģimnāzijā un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā». Projekta
kopējās plānotās izmaksas ir 7 878 527 eiro, tajā skaitā ERAF
finansējums – 6 696 748 eiro (85 procenti).

Projekta plānotais īstenošanas periods ir no šā gada novembra
līdz 2019. gada augustam. Jāuzsver, ka atjaunota tiks ne vien
Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēka, bet tiks labiekārtots arī stadions
un skolas apkārtne, būs arī jauns skolas aprīkojums, inventārs un
tehnoloģijas.

Atgriezīsies pēc diviem gadiem

Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkņi no šā gada septembra, kamēr
skolu rekonstruēs, pārcēlušies uz Jelgavas pili, kur palēnām
iejūtas, pierod pie jaunās vides un darba apstākļiem. Paredzēts, ka
savā skolas ēkā viņi atgriezīsies 2018. gada 1. septembrī.

Foto: Austris Auziņš un «ARH STUDIJA» vizualizācija