Izglītība

«Ņemot vērā Latvijas studentu skaita samazināšanos, internacionalizācija un ārzemju studentu piesaiste ir kļuvusi par svarīgu universitātes dzīvotspējas faktoru,» norāda LLU rektore Irina Pilvere. Šobrīd LLU studē 66 ārvalstu studenti no 19 pasaules valstīm – to vidū pilna laika studenti, kuri universitātē aizvadīs visu studiju laiku, un apmaiņas studenti, kuri LLU ieradušies uz vienu vai diviem studiju semestriem.

«Kad ierados Jelgavā, pilsētā nebija daudz ārzemju studentu, un
dažreiz, ejot pa ielu, jutu, ka cilvēki man pievērš pastiprinātu
uzmanību. Taču šobrīd jau esmu iejuties,» vērtē Parags Ganešs no
Indijas, kurš pilna laika maģistrantūras studijas Jelgavā uzsāka
pagājušajā studiju gadā. Parags LLU studē ekonomiku un norāda, ka
viņam ir svarīgi izprast ES ekonomikas tendences, tādēļ studijām
izvēlējies Eiropu. «Studēju Eiropas austrumu daļā un šo rudens
semestri, izmantojot «Erasmus+» mobilitātes programmas sniegtās
iespējas, aizvadīšu Čehijā, taču nākotnē mans mērķis ir gūt studiju
pieredzi Eiropas rietumos,» skaidro students no Indijas. Jaunietis
stāsta, ka šobrīd viņam ir svarīgi pēc iespējas daudzpusīgāk
izzināt ekonomikas nozari Eiropā, lai nākotnē atgrieztos Indijā un
uzsāktu savu uzņēmējdarbību.

Izvēlas gandrīz visas fakultātes

Ārzemju studentus LLU uzņem jau no 1999./2000. mācību gada, kad
Latvijā tika uzsākta ES mobilitātes programma augstākajā izglītībā
«Erasmus», taču pilna laika ārvalstu studentus augstskola uzņem
vien no aizvadītā studiju gada. Ārvalstu studentiem tiek sniegta
iespēja studēt visās astoņās universitātes fakultātēs. Šobrīd
jaunieši studiju gaitas uzsākuši Vides un būvzinātņu fakultātē,
Lauksaimniecības fakultātē, Ekonomikas un sabiedrības attīstības
fakultātē, Meža fakultātē, Veterinārmedicīnas fakultātē, Pārtikas
tehnoloģijas fakultātē un Informācijas tehnoloģiju fakultātē. LLU
Starptautiskās sadarbības centrā atklāj, ka ārzemju studentu skaita
dinamikā pēdējo trīs studiju semestru laikā vērojams stabils
pieaugums – ar katru semestri LLU par savu studiju vietu izvēlas
arvien vairāk ārzemju studentu. Šajā mācību gadā lielākoties
jaunieši ir no Kazahstānas, Vācijas un Spānijas, taču ik gadu
tendence ir mainīga. Piemēram, šogad Jelgavu par savu studiju vietu
izvēlējušies arī jaunieši no Namībijas, Lībijas, Ēģiptes un citām
eksotiskām valstīm.

Seko pozitīvām atsauksmēm

Studentu motivācija, par savu galamērķi izvēloties Jelgavu, ir
visai atšķirīga, taču lielākoties jaunieši par labu LLU lemj
piedāvāto studiju programmu dēļ. LLU Starptautiskās sadarbības
centrā atklāj, ka studenti no Eiropas valstīm visbiežāk ir
ieinteresēti studijās Veterinārmedicīnas un Pārtikas tehnoloģijas
fakultātē, savukārt studenti no citām pasaules valstīm līdztekus
studijām Pārtikas tehnoloģijas fakultātē priekšroku dod ekonomikas
un sabiedrības attīstības studijām. Piemēram, apmaiņas students
Martins Urbanecs no Čehijas LLU izvēlējies tradīcijām bagātās Meža
fakultātes dēļ, jo savā mājas universitātē viņš studē mežkopību.
«Manuprāt, mežkopības nozari ir labāk studēt ziemeļu valstīs, jo
Eiropas dienvidos svarīgāki ir ekoloģijas jautājumi, savukārt šeit
ir attīstīta mežu apsaimniekošana. Mani interesē Baltijas valstis,
un patiesībā Jelgava bija mana vienīgā iespēja, jo LLU piedāvā
daudzpusīgāko studiju programmu šajā nozarē,» saka students. Arvien
vairāk studentu Jelgavā ierodas pozitīvo atsauksmju dēļ, kas
nākušas no citiem apmaiņas studentiem. «Šogad īpaši izteikti
iezīmējas tendence, ka jaunieši izvēlas studijas LLU, atsaucoties
uz citu studentu ieteikumiem. Patīkami, ka jaunieši atzinīgi
novērtē mūsu universitāti,» stāsta LLU Starptautiskās sadarbības
centra ārējo sakaru koordinatore Daiga Unferihta.

Kopumā studenti ir apmierināti ar universitātes profesoru darbu
un atklāj, ka mācību kursi tiek pasniegti labā līmenī. Karls
Reinstorfs, kurš ieradies no Vācijas, atzinīgi novērtē studiju
procesa interaktivitāti. «LLU studēju vien trīs nedēļas, bet šajā
laikā esmu piedalījies vairāk mācību ekskursijās nekā visā studiju
laikā Vācijā kopumā. Man patīk, ka studiju ikdienā ir daudz prakses
– manā augstskolā lielākais uzsvars tiek likts uz teoriju,» tā
Karls, kurš studē vides inženieriju. Arī apmaiņas studente Leona
Krumova no Bulgārijas atzinīgi izsakās par studiju kvalitāti, gan
atklājot, ka sākumā nav likusi lielas cerības uz universitāti.
«Latvija nebūt nebija mans sapņu galamērķis, taču izvēlējos to citu
apmaiņas studentu pozitīvo atsauksmju dēļ. Esmu patiesi pārsteigta
par augsto studiju līmeni un pasniedzēju sapratni, jo viņi apzinās,
ka papildus studijām ikviens apmaiņas students vēlas arī ceļot,» tā
Leona.

Šajā mācību gadā studijas LLU uzsākuši studenti no Kazahstānas,
Lietuvas, Turcijas, Čehijas, Francijas, Igaunijas, Polijas,
Slovākijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas, Bulgārijas, ASV, Indijas,
Šrilankas, Somijas, Lībijas, Ēģiptes, Namībijas. Lielākoties tie ir
apmaiņas studenti – 39, savukārt vēl 17 LLU uzsākuši pilna laika
studijas. Ārzemju studentu vidū ir arī pieci maģistrantūras un
pieci bakalaura studiju studenti, kuri universitātē studē no
aizvadītā mācību gada.

Katram savs atbalsts studijām

Lielākā daļa ārzemju studentu studē LLU, piedaloties «Erasmus+»
mobilitātes programmā, kas sniedz iespēju kādā no sadarbības
universitātēm aizvadīt vienu studiju semestri vai veselu studiju
gadu, saņemot ES stipendiju, kas tiek aprēķināta, ņemot vērā
Eiropas Komisijas noteiktās stipendiju likmes. Uzrunātie studenti
atklāj, ka viņiem piešķirtā stipendija ir pietiekama ikdienas
izdevumu segšanai, taču, tā kā lielākā daļa jauniešu vēlas ne vien
studēt, bet arī ceļot pa Latviju un citām Eiropas valstīm, daudzus
finansiāli atbalsta vecāki. Studenti no Kazahstānas mācību
atbalstam saņem arī Kazahstānas valdības stipendijas, kuru mērķis
ir veicināt starptautisko sadarbību. Savukārt Skandināvijas valstu
studenti lielākoties izmanto augstākās izglītības programmas
«Nordplus», kas apvieno Skandināvijas un Baltijas valstis,
atbalstu. Pilna laika studenti universitātē gan studē par pašu
līdzekļiem, un viņiem studiju maksa ir augstāka nekā studentiem,
kuri studē latviešu valodā. «Pieņemot lēmumu studēt LLU, nevadījos
pēc studiju maksas – man svarīgāka bija studiju kvalitāte un
studiju kursu pasniegšanas metodes. Šeit tās man ir pieņemamākas,»
skaidro P.Ganešs no Indijas. Viņš norāda, ka studiju maksa abās
valstīs ir visai līdzīga – Indijā tā ir nedaudz augstāka, toties
dzīvošanas izmaksas lielākas ir Eiropā.

Jelgava – skaista un mierīga

Studenti stāsta, ka bijuši pārsteigti, ieraugot universitātes
galveno ēku – Jelgavas pili. Daudzi bija to redzējuši LLU
mājaslapā, taču, tikai nonākot pils priekšā, aptvēruši tās patieso
monumentalitāti. Tā kā vairums studentu nāk no lielākām valstīm,
studējot Jelgavā, viņi īpaši novērtē mūsu pilsētas mieru un
salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu. «Pilsēta ir ļoti skaista,
un cilvēki, kurus esmu satikusi, ir pretimnākoši un draudzīgi. Man
patīk, ka te nav daudz cilvēku, jo dzīvoju Sofijā un ikdienā
sastopos ar lielām cilvēku masām,» stāsta L.Krumova no Bulgārijas.
Arī indietis Parags stāsta, ka pilsēta viņam patīk un, salīdzinot
ar Indiju, šeit valda daudz mierīgāka gaisotne. Šo mēnešu laikā
Parags ieguvis arī latviešu draugus, taču jaunietis atminas, ka
sākotnēji vienmēr spēris pirmo soli. «Latvieši nekad neuzrunā mani
pirmie, manuprāt, viņi ir nedaudz noslēgti, taču, kad es sāku
sarunu, mēs viegli atrodam kopīgu valodu,» atklāj students.

Starptautiskās sadarbības centrā norāda: kaut arī Jelgava
ārvalstu studentus uzņem jau vairāk nekā 15 gadu, sabiedrība
joprojām nav pilnībā gatava pieņemt cittautiešus – īpaši šobrīd,
kad pasaulē valda bēgļu krīze. «Kad dodamies kaut kur kopā ar
studentiem, jūtam citu skatienus, vērtējumus, zināmu piesardzību,»
stāsta Starptautiskās sadarbības centra ārējo sakaru koordinators
Agris Dobrovoļskis. Viņš atklāj, ka ikviens ārzemju students ir
izaicinājums gan universitātei, gan pilsētai, kurai ir jābūt
gatavai nodrošināt studentiem pieejamu vidi, taču jāizprot, ka
ikviens ārvalstu students sniedz arī ekonomisku pienesumu pilsētai.
«Šobrīd izstrādes posmā ir LLU internacionalizācijas stratēģija,
kurā esam paredzējuši turpmāk veicamos uzdevumus gan administratīvā
un studiju līmenī, gan saimnieciskajā darbā, lai studējošie, kas
nāk no ārvalstīm, LLU kopējā studentu skaitā veidotu arvien lielāku
īpatsvaru. Jau šobrīd ir skaidrs, ka lielākoties nepieciešams
risināt jautājumus, kas saistīti ar sadzīvi un studentu uzturēšanos
Jelgavā, jo apkārtējā vide vēl joprojām nav gatava ārvalstnieku
uzņemšanai, piemēram, kaut vai trūkst elementāru norāžu un
informācijas angļu valodā gan visās LLU ēkās, gan pilsētā kopumā,»
vērtē LLU rektore Irina Pilvere.

Pietrūkst izklaides iespēju

Tiklīdz students tiek uzņemts LLU, viņam tiek rezervēta vieta
dienesta viesnīcā. Uz šo brīdi visi viesstudenti dzīvo 8. dienesta
viesnīcā, un paši jaunieši pozitīvi novērtē iespēju dzīvot vienā
stāvā. «Mēs tiekamies ne vien lekcijās un universitātes
organizētajos pasākumos, bet arī ikdienā, gatavojot vakariņas, kas
bieži vien pārtop interkulturālos sarunu vakaros,» vērtē Leona no
Bulgārijas. «Esmu paciemojies vairākās dienesta viesnīcās Jelgavā,
un, manuprāt, mūsu kopmītnes ir vislabākās. Arī cena ir ļoti
pieņemama,» stāsta students no Indijas. Jaunieši atklāj, ka ērtāk
būtu, ja viņiem tiktu izsniegtas elektroniskās durvju kartes, lai
ikreiz, atgriežoties dienesta viesnīcā nakts laikā, nebūtu jātraucē
dežurants. «Manuprāt, studentu dienesta viesnīca ir ērta,
vienīgais, ko varētu uzlabot, ir Wi-Fi ātrums,» ar smaidu teic
Leona. Studenti atklāj, ka iepērkas lielveikalos, taču daži
atklājuši arī tirgu, kurā cenas ir daudz pieejamākas. «Mēdzu aiziet
uz tirgu, lai nopirktu augļus un dārzeņus. Cenas tirgū ir daudz
zemākas, un man patīk iegādāties pārtiku no zemniekiem,» tā Martins
no Čehijas. Jaunieši ar cenām Latvijā ir apmierināti, jo,
salīdzinot ar Rietumeiropu, tās šeit ir zemākas. «Protams, Rīgas
cenas ir ļoti pietuvinātas Rietumeiropai, taču, tā kā mēs dzīvojam
Jelgavā, varam baudīt mums pieņemamāku cenu līmeni,» vērtē
Martins.

Studenti stāsta, ka, viņuprāt, Jelgavā pietrūkst izklaides
iespēju, taču to var kompensēt ar došanos uz Rīgu, kas studentiem
nesagādā grūtības. Siltajā laikā viņi labprāt devušies uz pilsētas
pludmali un baudījuši ūdens aktivitātes, savukārt par savām
iemīļotākajām ballīšu vietām atzīst mūzikas klubu «Jelgavas krekli»
un «Melno cepurīšu baleriju», kurā viņi aizvada daudzus no studijām
brīvos vakarus. ««Krekli» ir vienīgā vieta, kur varam baudīt
naktsdzīvi, tādēļ, manuprāt, izklaides iespēju Jelgavā nav daudz,»
norāda Leona no Bulgārijas.

Jaunieši saskārušies arī ar strukturētas informācijas trūkumu
angļu valodā. «Savā pilsētā brīvajā laikā dodos uz sporta zāli, un
arī Jelgavā atradu alternatīvu, taču, manuprāt, pilsētā kopumā
trūkst plaši pieejamas informācijas angļu valodā par brīvā laika
pavadīšanas iespējām,» vērtē čehs Martins, norādot, ka, iespējams,
aktivitāšu netrūkst, bet informācijas – gan.

Integrē latviešu kultūrā

Uzrunātie studenti atklāj, ka Latvijas jauniešu angļu valodas
zināšanas ir salīdzinoši ļoti labas, taču saziņā ar vecāka
gadagājuma cilvēkiem bieži nākas likt lietā arī ķermeņa valodu.
«Dažreiz sarunā ar dienesta viesnīcas dežurantiem izmantojam
žestus, taču, neskatoties uz to, spējam rast kopīgu valodu,» tā
studenti. Jaunieši arī norāda, ka daudzās sabiedriskās ēdināšanas
iestādēs trūkst ēdienkaršu angļu valodā, taču viņi pozitīvi
atsaucas par universitātes fakultāšu ēdnīcām, kurās ēdiens esot
garšīgs un personāls komunicē angliski. Studentiem palīdz iejusties
universitātē un pilsētā, organizējot orientēšanās sacensības,
ekskursijas un kopīgus pasākumus, un, lai jaunieši spētu vieglāk
integrēties apkārtējā vidē, viņiem tiek piedāvāts latviešu valodas
un kultūras kurss, kurā iespējams apgūt valsts valodas pamatus un
gūt nelielu ieskatu nozīmīgākajās latviešu tautas tradīcijās.
Daudzi studenti augstu vērtē un izmanto šo iespēju, un kursa beigās
ir spējīgi komunicēt pamata frāzēs, savukārt citi izvēlas apgūt
krievu valodu, jo tā ir noderīga gan šobrīd Latvijā, gan arī
nākotnes perspektīvā.

Foto: Austris Auziņš