Jelgavas Ledus sporta skola (JLSS) tika dibināta 2008. gadā ar mērķi attīstīt ledus sporta veidus pilsētā, un tā ir vienīgā šāda tipa skola Latvijā, kur iespējams trenēties hokejā, daiļslidošanā un šorttrekā. JLSS tāpat kā Bērnu un jaunatnes sporta skola un peldēšanas sporta skola galvenokārt tiek finansēta no pašvaldības budžeta, kā arī saņem valsts mērķdotācijas pedagogu algām, tādēļ šķietami dārgie ledus sporta veidi ir pieejami salīdzinoši plašam lokam ģimeņu.
«Divu gadu laikā, kopš vadu skolu, mums ir izdevies piesaistīt profesionālu un pieredzējušu treneru kolektīvu. Ja iepriekš vairāk tika strādāts uz masveidību, tad šobrīd jau izvirzām augstākus mērķus. Vēlamies, lai mūsu skolas audzēkņi būtu pārstāvēti jauniešu hokeja izlasēs, bet daiļslidotāji un šorttrekisti spētu kvalificēties olimpiādei,» tā JLSS direktors Aivars Zeltiņš, uzsverot, ka Jelgavai ir potenciāls kļūt par vadošo ledus sporta centru Latvijā.
Cik liela šobrīd ir JLSS?
Skolas audzēkņu skaits šobrīd ir stabilizējies nedaudz virs četriem simtiem, un pie šā brīža iespējām esam sasnieguši savu maksimālo kapacitāti, jo ar vienu ledus laukumu nav iespējams nodrošināt treniņprocesu vairāk audzēkņiem. Skolā kopā strādā 23 darbinieki, tostarp 18 treneri. Kvalificētu treneru piesaiste ir viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem, ņemot vērā, ka privātie klubi, kuru finansējumu veido vecāku iemaksas, spēj samaksāt daudz lielākas algas. Mūs šajā ziņā stipri ierobežo valsts noteiktās pedagoģiskās likmes. Tas, ko varam piedāvāt, ir sakārtota sistēma un labi darba apstākļi. Ar saviem treneriem esam ieinteresēti veidot ilgtermiņa sadarbību, tomēr līdzšinējā atalgojuma sistēma mūs stipri ierobežo. Esam gandarīti, ka šovasar izdevās panākt vienošanos ar nacionālās izlases galveno treneri Haraldu Vasiļjevu, kurš manā vērtējumā ir staigājoša hokeja enciklopēdija. Centīsimies pilnvērtīgi izmantot šo iespēju ne tikai Virslīgas kluba kontekstā, bet arī darbā ar jaunajiem hokejistiem.
Vai ir kādas ieceres, kā JLSS varētu izmantot Pasta salas ledus laukumu, ņemot vērā, ka halle tiek pilnībā noslogota?
Ledus hallē patiešām tiek gandrīz pilnībā noslogots. Šis ir pirmais gads, kad skolas nodarbības notiek septiņas dienas nedēļā. Jau aizvadītajā ziemā Pasta salas laukumā mums notika atsevišķi treniņi. Lai pilnvērtīgi izmantotu šo laukumu, nepieciešams jumts, kas mazinātu atkarību no laika apstākļiem, arī ģērbtuves Pasta salā nav piemērotas. Tomēr pa vienam treniņam nedēļā katra grupa šajā laukumā varētu aizvadīt. Ir iecere nākamgad šim ledus laukumam uzlikt jumtu, un, ja deputāti atbalstīs šo iniciatīvu, tad mūsu treniņu iespējas paplašināsies.
Kopš 2008. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm, kurās Jelgavu pārstāvēja peldētājs Andrejs Dūda, neviens pilsētas sportists nav spējis kvalificēties olimpiādei. JLSS daiļslidotājai Diānai Ņikitinai ir iespēja startēt
Phjončhanas (Dienvidkoreja) spēlēs 2018. gadā?
Iespējas ir ne tikai Diānai, bet arī citiem mūsu daiļslidotājiem un šorttrekistiem. Šajos sporta veidos mums ir vieni no labākajiem Latvijas treneriem. Daiļslidošana ar katru gadu kļūst arvien populārāka. D.Ņikitina šobrīd ir mūsu perspektīvākā sportiste, kuras atbalstam izveidota īpaša biedrība. Papildu atbalsts tiek saņemts arī no pilsētas programmas augstu sasniegumu sportam. Dalība olimpiskajās spēlēs ir tas, uz ko mēs virzāmies. Mērķis ir audzināt jaunos sportistus, lai katrās ziemas spēlēs būtu pārstāvēts arī kāds mūsu skolas audzēknis.
Šorttrekā Jelgava ir kļuvusi par Latvijas izlases bāzes vietu. Ko tas nozīmē?
Vadošie Latvijas sportisti trenējas pie mums. Procesu vada trenere Evita Krievāne. Viņiem ir izstrādāta programma ar mērķi startēt 2022. gada olimpiskajās spēlēs. Tiek piesaistīti ārvalstu speciālisti un notiek nopietns darbs, lai tas izdotos.
Kādas ir attiecības starp JLSS un Virslīgas hokeja klubu «Zemgale/LLU»?
Vislabākās! Redzam to kā vienu sistēmu. Līdz šim gan dažādu apstākļu dēļ Jelgavā hokejs beidzās, jauniešiem sasniedzot 15 – 16 gadu vecumu. Labākie devās uz Rīgas komandām vai ārzemēm, bet pārējie beidza spēlēt, tādēļ jaunatnes sistēma nespēja dot pienesumu Virslīgas komandai. Šobrīd esam vienojušies ar H.Vasiļjevu, ka nākamajai sezonai tiks veidota arī U-18 komanda kā starpposms jaunatnes hokejam un Virslīgai.
Bērnu un jaunatnes hokeju tāpat kā daiļslidošanu Latvijā galvenokārt finansē vecāki. Jelgava šajā ziņā atšķiras, un lielāko daļu izdevumu, kas saistīti ar ledus īri, treneru algām, dalību Latvijas čempionātā, sedz pašvaldība. Vai tas dod kādas priekšrocības?
Daudzviet izdevumi par nodarbībām ledus sporta veidos izmaksā ap 200 eiro mēnesī. Jelgavā vecāku līdzmaksājums ir 28 eiro mēnesī, turklāt daļēji apgādājam savus audzēkņus arī ar ekipējumu. Jāpiebilst, ka Jelgavā deklarētie bērni no daudzbērnu ģimenēm ir atbrīvoti arī no šī līdzmaksājuma. Līdz ar to iespēja trenēties hokejā vai daiļslidošanā ir daudz plašākam bērnu lokam, un tas nav tik ļoti atkarīgs no ģimenes rocības. Tā neapšaubāmi ir priekšrocība.
Kā izdodas apvienot profesionālo ievirzi ar iespēju radīšanu bērniem slidot un spēlēt hokeju?
Esam pašvaldības dibināta sporta skola, tādēļ apzināmies savu misiju un nevienu no ledus nost nedzenam. Cenšamies dot iespēju ikvienam vismaz pamēģināt. Tālāk, kā jau jebkurā skolā, sākas treniņdarbs četras piecas reizes nedēļā. Tā ir pietiekami liela slodze gan bērnam, gan vecākiem, kuriem jāspēj bērnus izvadāt. Notiek «dabīgā atlase», un pārsvarā gadījumu turpina trenēties tikai tie, kam tas patiešām interesē.
Ar ko jārēķinās vecākiem, kuri savas atvases vēlas vest uz hokeja vai daiļslidošanas nodarbībām?
Jābūt pacietīgiem un jāuzticas treneriem. Nedrīkst iejaukties trenera darbā. Tāpat jāapzinās, ka visi bērni nebūs sportisti, un no savām atvasēm nav jāgaida neiespējamais. Jārēķinās arī ar to, ka treniņiem un dalībai sacensībās nāksies veltīt pietiekami daudz laika.
Oktobra sākumā notikušajā Hokeja federācijas kongresā kopā ar citiem biedriem atbalstījāt Aigara Kalvīša kandidatūru biedrības prezidenta amatam, līdz ar to beidzās 18 gadus ilgusī Kirova Lipmana ēra Latvijas hokejā. Kādas pārmaiņas sagaidāt no jaunās federācijas vadības?
Pārmaiņas hokeja sabiedrībā brieda jau kādu laiku, un izmaiņas federācijas vadībā bija loģisks risinājums. Arī līdz šim hokejā daudz kas tika darīts, un par to varam pateikties arī līdzšinējam hokeja dzīves vadītājam K.Lipmanam. Tomēr pēdējie skandāli, valstsvienības spēlētāju neapmierinātība paātrināja šo procesu. Esam tikuši pie jaunas vadības un arī no savas puses ceram aktīvi iesaistīties federācijas darbā. Vēlamies panākt uzlabojumus spēlētāju pāreju jautājumā, lai mūsu sagatavotie audzēkņi nevarētu bez kompensācijas pāriet uz citiem klubiem. Ceram uz atbalstu arī mūsu iecerei veidot sporta internātu Jelgavā. Šajā ziņā jau esam sākuši pārrunas ar Izglītības pārvaldi par iespēju izveidot sporta klasi kādā no vidusskolām. Šādā klasē varētu mācīties arī citu sporta veidu pārstāvji – futbolisti, basketbolisti –, kuriem nepieciešams trenēties divas reizes dienā.
Vai tuvākajā nākotnē JLSS audzēkņi varētu būt pārstāvēti arī hokeja valstsvienībā?
Tam ir visi priekšnoteikumi. Jau šobrīd Latvijas valstsvienības sastāvā dalībai Četru nāciju turnīrā, kurš norisināsies Slovēnijas pilsētā Bledā no 3. līdz 5. novembrim, uzaicināti piedalīties divi «Zemgales» komandas spēlētāji Eduards Hugo Jansons un Niklāvs Birovs. Ir mērķis divu gadu laikā izveidot pilnvērtīgu hokeja piramīdu no piecgadīgajiem līdz Virslīgas komandai. Ja jauniešiem būs kur spēlēt, viņi prom nebrauks. Virslīgas līmenis aug ar katru gadu. Virkne spēlētāju, kas atgriežas no ārzemēm, vairs netiek Virslīgas klubu sastāvā. Esmu pārliecināts, ka varam arī šeit sagatavot konkurētspējīgus spēlētājus.
Jelgavas Ledus sporta skola (JLSS), Rīgas iela 11
• Dibināta – 2008. gadā.
• JLSS darbinieki (tostarp treneri) – 22.
• Iespējams trenēties hokejā, daiļslidošanā un šorttrekā.
Audzēkņu skaits – 408:
• hokejā – 175,
• daiļslidošanā – 83,
• šorttrekā – 20,
• slidotapmācībā – 130.
Vecāku līdzfinansējums dalībai JLSS – 28 eiro. Jelgavā deklarētiem bērniem no daudzbērnu ģimenēm dalības maksu sedz pašvaldība.
5.9 °C,
2.2 m/s,
97.5 % 
5.9 °C,
2.2 m/s,
97.5 %