«Jelgavā pelēkās ekonomikas zonā visbiežāk strādā tādi uzņēmumi, kas pārstāv būvniecības, kravu pārvadājumu un auto remonta jomas, tomēr kopējās tendences liecina, ka ēnu ekonomika samazinās. Tas ir priekšnoteikums, lai veidotu konstruktīvu dialogu starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un nodokļu maksātājiem. Mums jāapzinās, ka no godprātīgas nodokļu nomaksas ir atkarīga mūsu valsts labklājība,» saka VID Nodokļu pārvaldes Jelgavas Klientu apkalpošanas centra vadītāja Arta Segliņa, kura amata pienākumus Jelgavā sākusi pildīt nesen, bet kopumā VID dažādos amatos uzkrājusi 25 gadu pieredzi, tostarp bijusi VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā.
«Jelgavas Vēstneša» sarunā ar A.Segliņu – plašāk par VID organizētajiem informatīvajiem semināriem mūsu pilsētas uzņēmējiem un aktualitātēm, kas skar katru nodokļu maksātāju.
Esat uzsākuši semināru ciklu pilsētas un reģiona uzņēmējiem – kāda ir atsaucība?
VID dažādos amatos strādāju kopš 1991. gada un pēc pieredzes varu teikt, ka cilvēku konsultēšana nodokļu nomaksas jautājumos ir viens no dienesta svarīgākajiem pienākumiem. Mūsu uzdevums ir palīdzēt saprast, kas un kad ir jāmaksā. Tādēļ nevilcinoties atsaucāmies Jelgavas pašvaldības aicinājumam organizēt informatīvos seminārus Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā Svētes ielā 33. Tos organizēsim katra mēneša pirmajā otrdienā, pievēršot uzmanību jautājumiem, kas visvairāk interesē vietējos uzņēmējus. Bijām pārsteigti, ka uz pirmo semināru ieradās vairāk nekā simts cilvēku. Tas ir labs pamats veiksmīgai sadarbībai starp dienestu, pašvaldību un nodokļu maksātājiem. Pirmajā seminārā aicinājām saimnieciskās darbības veicējus, lai pārrunātu aktualitātes saimnieciskās darbības veikšanai. Šo tēmu turpinājām 1. novembrī rīkotajā seminārā, kur skaidrojām ieņēmumu un izdevumu uzskaiti saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji.
Cilvēki, vēršoties pie VID ar jautājumu, bieži vien ir neizpratnē par to, ka pie saņemtās atbildes ir piebilde: «Šai atbildei ir informatīvs raksturs.» Vai nodokļu maksātāji var paļauties uz iestādes sagatavotajām atbildēm?
Piebildi par atbildes informatīvo raksturu izmantojam tikai tad, ja jautājuma uzdevējs nav pievienojis dokumentus un mums nav skaidri visi lietas apstākļi. Savukārt, ja mums lūdz sagatavot uzziņu un klāt ir pievienoti dokumenti, sniedzam atbildi, kurai nav šādas piebildes. Reizēm atbilžu sagatavošanā nākas iesaistīt ne tikai vairāku VID struktūrvienību darbiniekus, bet arī Finanšu ministrijas speciālistus. Šo darbu veicam atbildīgi, tādēļ, ja vien lietā, par kuru uzdots jautājums, nav kādi blakus apstākļi, kuri VID nav zināmi, uz sagatavoto atbildi var pilnībā paļauties.
Kādos jautājumos cilvēki visbiežāk vēlas konsultēties?
Lai gan šķiet, ka lielākajai interesei vajadzētu būt no mazajiem uzņēmējiem, praksē visbiežāk atbildes gatavojam par PVN piemērošanu. Tieši PVN piemērošanas kārtība nodokļu maksātājiem rada visvairāk jautājumu.
Kādi ir jūsu novērojumi – kurās jomās tieši Jelgavā izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir visizplatītākā?
Līdzīgi kā citviet Latvijā, riska zonā ir tādas nozares kā kravu pārvadājumi, auto apkope un remonts, kā arī būvniecība. Šajās nozarēs, pēc VID aplēsēm, «aplokšņu algas» un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir izplatīta visbiežāk.
Kurā brīdī cilvēkam jāreģistrē saimnieciskā darbība? Klīst runas, ka VID vērš pretenzijas pat pret vēlmi pārdot internetā iegādāto, kas pašam izrādījies nederīgs.
Tas ir mīts, ka VID masveidā vajā cilvēkus, kuri vēlas kaut ko pārdot. Cilvēkam nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja vēlas pārdot savā īpašumā esošu mantu. Tomēr, ja šādas darbības atkārtojas regulāri, vismaz trīs reizes gada laikā, tad gan šo tirdzniecību saskaņā ar likumu ir pamats uzskatīt par saimniecisko darbību, kura ir jāreģistrē, un jāveic atbilstoši nodokļu maksājumi.
Kā un kas nodokļu nomaksas jomā mainīsies uzņēmējiem, kuri reģistrējušies kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji?
Lielākās izmaiņas būs saistītas ar to, ka no 2017. gada par mikrouzņēmumos nodarbinātajām personām būs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kuras jāaprēķina trīs ceturtdaļu apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Šī prasība attieksies uz visiem mikrouzņēmumu darbiniekiem. Vienlaikus daļai mikrouzņēmumu tiks samazināta fiksētā nodokļa likme, kuru rēķina no uzņēmuma apgrozījuma. Proti, tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniegs 7000 eiro, šī likme būs pieci procenti (līdzšinējā likme bija deviņi procenti – red.), bet tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir robežās no 7 līdz 100 tūkstošiem eiro, piecu procentu likme tiks saglabāta trīs gadus, bet, sākot no ceturtā gada, tiks piemērota astoņu procentu likme. Līdz ar to mikrouzņēmumu izdevumi atlīdzības sadaļā pieaugs, bet ieguvēji būs darbinieki, kuri iegūs papildu sociālās garantijas. Plašāk ar izmaiņām var iepazīties VID mājaslapā www.vid.gov.lv vai konsultējoties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā.
Kā nākamgad mainīsies prasības kases aparātiem?
Tas attiecas uz uzņēmumiem, kuros vienas struktūrvienības apgrozījums pārsniedz 200 tūkstošus eiro gadā. Uzņēmumi ar mazāku apgrozījumu varēs izmantot līdzšinējos kases aparātus. Jauna parauga kases aparātu ieviešana nepieciešama, lai izslēgtu iespēju viegli manipulēt ar kases aparātu datiem un veikt krāpnieciskas darbības. VID vienotajā datu bāzē reģistrēto kases aparātu nomaiņai paredzēts pārejas periods līdz 2017. gada 1. jūlijam. Savukārt uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 1,5 miljonus eiro, jāizmanto kases sistēmas.
Kuri, pēc jūsu rīcībā esošās informācijas, ir lielākie nodokļu maksātāji Jelgavā?
Pēc 2015. gada datiem, summāri pieci lielākie nodokļu maksātāji Jelgavā ir SIA «AKG THERMOTECHNIK LETTLAND», SIA «Jelgava slimnīca», SIA «Fortum Latvia», SIA «Slimnīca «Ģintermuiža»» un SIA «Baltyre Latvia». Minētie uzņēmumi kopā nodokļos samaksājuši gandrīz 10 miljonus eiro. Vēl starp lielākajiem nodokļu maksātājiem pilsētā jāmin SIA «Fortum Jelgava», SIA «Jelgavas ūdens», SIA «Evopipes», SIA «KULK» un AS «PET Baltija».
Cik daudz jelgavnieku ir reģistrējušies kā dzīvokļu izīrētāji un maksā noteikto 10 procentu likmi?
Uz šo brīdi pilsētā reģistrēti 610 nodokļu maksātāji, kuri nodarbojas ar sava vai nomātā nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, tostarp 112 juridiskās personas, bet no 498 fiziskajām personām saimnieciskās darbības veicējiem tikai 367 izvēlējušies maksāt 10 procentu likmi no īres maksas, pārējie maksā standarta 23 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, jo šajā gadījumā izdevumos var iekļaut īpašuma uzturēšanas, remonta un citus izdevumus, kuri ir saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu.
Teju visus dokumentus VID var iesniegt elektroniski – vai līdz ar to ir mainījusies apmeklētāju plūsma filiālē?
Klātienē cilvēki patiešām nāk mazāk, tomēr nevaru teikt, ka darba apjoms būtu samazinājies. Tāpat gan nākas sniegt daudz konsultāciju par to, kā aizpildīt deklarācijas, gan jāiedrošina izmantot datoru. VID elektroniskās deklarēšanas sistēma ir sinhronizēta ar citu valsts iestāžu datu bāzēm, un, lai to lietotu, nav nepieciešamas augsta līmeņa datorprasmes. Sarežģītāk ir ar attaisnoto izdevumu čekiem, kurus cilvēki iesniedz klātienē. Tādēļ šobrīd jau piedāvājam šo pakalpojumu arī elektroniski – čekus var nofotografēt vai ieskenēt un pievienot kā failu deklarācijai. Savukārt viedtālruņu īpašniekiem esam radījuši bezmaksas mūsdienīgu mobilo aplikāciju «Attaisnotie izdevumi», lai atvieglotu un vienkāršotu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu tiem, kuri vēlas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atmaksu par ārstniecību, izglītību un citiem attaisnotajiem izdevumiem. Šī aplikācija dod iespēju pakāpeniski gada laikā uzkrāt čeku un kvīšu fotogrāfijas un to aprakstus.
Izskanējusi iecere mainīt VID reģionālo struktūru, samazinot filiāļu tīklu. Kā tas varētu ietekmēt Jelgavas Klientu apkalpošanas centru?
Jelgavā tiks saglabāts esošais Klientu apkalpošanas centrs, kurā tāpat kā līdz šim sniegsim konsultācijas un apkalposim nodokļu maksātājus. Taču kopumā šo izmaiņu mērķis ir efektīvāka valsts resursu izmantošana. Un te jāatceras, ka resursi nav tikai darbinieki, bet arī telpas – tas nozīmē, ka primāri ir plānots samazināt VID apsaimniekoto un nomāto telpu platību. Paredzētās izmaiņas neietekmēs klientu apkalpošanas kvalitāti un VID pakalpojumu pieejamību reģionos. VID turpinās sniegt pakalpojumus klātienē, tikai atsevišķās pašvaldībās šos pakalpojumus klātienē sniegs mazāk darbinieku. Šī iecere ir arī cieši saistīta ar valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru izveidi, kuros iedzīvotāji vienuviet var saņemt vairāku valsts un pašvaldību iestāžu, tajā skaitā VID, sniegtos pakalpojumus.
Foto: Austris Auziņš
1.6 °C,
1 m/s,
95.5 % 
1.6 °C,
1 m/s,
95.5 %