«Iztaisnojam muguras un esam lepni par kareivjiem, kas izcīnīja Latvijas brīvību, par tiem, kas šodien sargā mieru Latvijā, mūsu un citu tautu brīvību. Būsim stipri mīlestībā pret savu ģimeni, pilsētu, Latviju!» Lāčplēša dienā pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem uzrunājot Lāpu gājiena dalībniekus, aicināja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Šodien, pieminot 1919. gada 11. novembra notikumus, kad tika uzveikts Bermonta karaspēks, tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji, un tradicionālajā Lāpu gājienā līdz piemineklim Jelgavas atbrīvotājiem vienojās tūkstošiem iedzīvotāju, godinot mūsu karavīru drosmi un varonību. «97 gadus pēc šiem nozīmīgajiem notikumiem mēs atkal liekam akcentu uz pamatvērtībām – mums ir svarīgi apzināties, kas ir tēvzeme, neatkarība, brīvība un dzimtenes mīlestība,» tā A.Rāviņš.
«Par karavīru nepiedzimst. Par karavīru jākļūst. Šodien mēs ar lepnumu atceramies, kādu varoņdarbu paveikuši latviešu karavīri, uzveicot Bermonta karaspēku. Taču mēs pieminam ne tikai Brīvības cīņās kritušos, bet arī strēlniekus, Otrajā pasaules karā un starptautiskās operācijās kritušos un esam pateicīgi un apbrīnojam karavīru drosmi un pašaizliedzību. Paldies par mūsu neatkarību, par stiprām ģimenēm, stipru tautu un neatkarīgu Latviju!» tā Zemessardzes 52. kājnieku bataljona majors Uldis Stroganovs.
Jāpiebilst, ka Lāčplēša dienas Lāpu gājienā tradicionāli piedalījās kā ģimenes, tā arī draugu, kolēģu un domubiedru kompānijas. «Septiņi astoņi gadi, ja ne vairāk, būs, kopš mūsu ģimene ik gadu piedalās Lāpu gājienā, un arī šoreiz pārstāvam trīs paaudzes: vecāko paaudzi pārstāv vectēvs Modris, vidējo – Ieva un Edgars, Vita un Ulvis, Jolanta un Artis, bet jaunāko – bērni Oskars, Pēteris, Emīlija, Emīls, Amanda, Maija un Roberts. Jaunākā paaudze mums ir no četru līdz 15 gadu vecumam,» atklāj ģimene, stāstot, ka ome tikmēr mājās cep pankūkas un visus gaida ar siltu tēju, jo visiem kopā vēl šodien paredzētas svētku vakariņas. Taujāta, kas tad visvairāk saista Lāpu gājienā, septiņgadīgā Maija atbild: «Visvairāk man patīk Latvijas dziesma.»
Godbijību un cieņu Lāčplēša dienā izjūt arī zemessargi Armands Miķelsons un Jānis Indriks. «Lāčplēša dienu kā svētkus vairāk varbūt izjūt vecākā paaudze, bet mums tā ir piemiņas diena, izjūtot ļoti lielu cieņu pret karavīriem, kas cīnījās par Latvijas neatkarību. Mēs tikai aptuveni varam iedomāties, kā mūsu senči izcīnīja brīvu Latviju. Mēs šobrīd esam labi ekipēti, mums ir silts apģērbs, bet karavīriem, cīnoties par Latvijas brīvību, tā visa nebija,» Lāčplēša dienas nozīmi savā dzīvē atklāj Armands, kuram Zemessardzē aizritējuši jau trīs gadi, un Jānis, kurš par zemessargu kļuva pirms deviņiem gadiem. Taujāts, kas tad pamudinājis iestāties Zemessardzē, Armands saka: «Es biju aizbraucis no Latvijas un prom biju piecus gadus. Atgriežoties Latvijā, manī ieslēdzās ļoti spēcīgs patriotisms.» Savukārt Jānis Zemessardzē savulaik iesaistījies, studējot LLU un piedaloties studentu militārajās apmācībās.
Jāpiebilst, ka tradicionālais Lāpu gājiens pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem noslēdzās ar Lāčplēša dienai veltītu koncertu.
Foto: Austris Auziņš
18.2 °C,
1.4 m/s,
93.1 % 
18.2 °C,
1.4 m/s,
93.1 %