Izglītība

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā vakar notika Latvijas Kultūras kanona konkursa Zemgales reģiona kārta, kurā piedalās deviņas skolu komandas, piecas no tām no Jelgavas. Mūsu pilsētu šajā konkursā pārstāv Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, Jelgavas Mūzikas vidusskola, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, Jelgavas 6. vidusskola un Jelgavas 4. vidusskola. Konkursa otrajai kārtai kvalificējās Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas komanda.

Šajā konkursā vidusskolēniem bija jāiedziļinās esošajā Kultūras
kanonā, identificējot to, kas viņiem tajā šķiet pats
interesantākais un vērtīgākais. Vidusskolēnu galvenais uzdevums
bija spēt argumentēt, kāpēc tieši viņu izvēlētās vērtības būtu
īpaši izceļamas Latvijas Kultūras kanonā un kāpēc tik nozīmīgajā
sarakstā būtu jāiekļauj vēl neesošas, bet, viņuprāt, nepieciešamas
kultūras vērtības vai artefakti no viņu novada.

Jelgavas 6. vidusskolas komanda – Veronika Golovačova, Anna
Saltikova un Daniils Stūris par saviem kanoniem izvēlējās Latvijas
bijušo naudas vienību – latu, populārāko valsts mūzikas grupu –
«Prāta vētru», Zemgales Olimpisko centru un vasaras saulgriežu
svētkus – Jāņus.

Savukārt Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas komanda, kurā bija Rēzija
Madara Fridrihsone, Ieva Laila Kalniņa un Jānis Ēriks Grūtups par
saviem kanoniem definēja – viensētu, Eduarda Virzas poēmu
«Straumēni», Vidus dialektu, Jāzepa Vītola sarakstīto «Gaismas
pili» un Raiņa lugu «Uguns un nakts». Kā sarunā ar portālu
www.jelgavasvestnesis.lv atzina paši skolēni, izvēlēties kanonus un
to prezentēšanu bija grūti, jo atšķiras dalībnieku izpratne par tā
simbolisko lomu. «Protams, ka mums negāja viegli – es «Gaismas
pils» jēdzienu un simbolus uztveru savādāk – man tas ir vairāk ir
garīgs jēdziens, bet Jānim un Ievai atkal likās, ka šim simbolam
var būt arī praktiska nozīme,» skaidro Rēzija. Viņa arī atzīst, ka
ir ļoti interesanti uzzināt par citu komandu izvēlētājiem kanoniem:
«Ļoti interesanta bija Jūrmalas komandas prezentācija par dzelzceļa
stacijām – katrai no tām ir sava vēsture un loma jūrmalnieku dzīvē.
Nekad nebiju aizdomājusies, ka tik vienkāršai sabiedriskai būvei
var būt tik interesants vēstures stāsts.»

Konkursa pārtraukumā viens no žūrijas pārstāvjiem, Saeimas
deputāts Ilmārs Latkovskis atzina, ka ir patīkami pārsteigts par
skolēnu piedāvājumiem. «Jā, varbūt dažas izvēlēs ir bijušas
paredzamas un jau ierastas, taču man simpatizē veids, kā tās tiek
prezentētas – katru reizi es uzzinu ko jaunu un svaigu. Vērtējot
konkursa dalībniekus lielu uzmanību pievēršu tieši cilvēciskajiem
faktoriem – vai dalībniekam ir svarīgs konkrētais kanons, tā
pārdzīvojums,» tā žūrijas pārstāvis.

Jāpiebilst, ka konkursa otrā kārta būs kā radoša nometne, kurā
finālisti kopā ar uzņēmuma «Brain Games» pārstāvjiem attīstīs savas
galda spēļu jaunrades prasmes.  Konkursa trešajā kārtā
komandas žūrijai prezentēs savas vīzijas par to, kāda būtu ideālā
Latvijas Kultūras kanona galda spēle.

Foto: Austris Auziņš un Ģirts Pommers