Jauniešiem

«Šodienas jaunieši ir aizmirsuši, kā komunicēt bez tehnoloģijām, un, manuprāt, tā ir viena no aktuālākajām problēmām,» vērtē 11. klases skolniece Amanda Šīna, kura kopā ar domubiedriem piedalījās konkursā «Jaunieši var!», gūstot atbalstu projektam «Dzīvais čats». Tā mērķis bija mudināt vienaudžus uz «dzīvu» komunikāciju klātienē, iepazīt vienam otru sarunā un kopīgās aktivitātēs. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv uzrunāja aktīvos Jelgavas jauniešus, lai izprastu šodienas jauniešu vajadzības, viņu vēlmi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē mūsu pilsētā.

Lai arī cik tehnoloģiskā laikā mēs dzīvotu, vajadzību pēc
komunikācijas un kopīgas brīvā laika pavadīšanas neformālā vidē
akcentē arī citi uzrunātie jaunieši, stāstot, ka dažkārt viņiem
vienkārši nepieciešama kopā būšana. «Dažreiz mēs visi kopā sanākam,
parunājamies vai kopīgi izpildām mājasdarbus,» saka «Jundas»
Jauniešu kluba dalībnieks 12. klases skolnieks Dmitrijs Kočemazovs.
Arī Jelgavas Jauniešu centra apmeklētāji lielākoties uzsver kopīgas
aktivitātes, ko viņi var organizēt centrā. «Mēs uz šejieni nākam
pavadīt laiku: spēlējam galda spēles, kad ārā ir silts laiks, –
futbolu,» stāsta 5. klases skolnieks Igors Paučs. Jauniešu centrā
atklāj, ka pēc izglītojošās vasaras nometnes romu tautības bērniem
arī viņu interese par līdzdalību pilsētas piedāvātajās aktivitātēs
ir pieaugusi un bērni labprāt apmeklē centru. «Domāju, ka pilsētā
tomēr pietrūkst foršu vietu, kur jaunieši varētu pulcēties,» vērtē
jelgavnieks biznesa augstskolas «Turība» 4. kursa students un
iniciatīvas jauniešiem «Iedvesma» dalībnieks Ritvars Ganulevics,
kurš īstenojis projektu sociālās aprūpes centra bērniem «Zīmē
Jelgavu», veicinot brīvu un nepiespiestu jaunradi. Jaunieši
nenoliedz, ka  panākumu pamatā ir uzticama komanda, un tādu
var rast, kopīgi īstenojot dažādus projektus.

Ideju pietiek, bet atbalstu vajag

Jaunieši atklāj, ka ar pašu iniciatīvu var daudz panākt, taču
liela nozīme mērķu īstenošanā ir pieredzējušiem atbalstītājiem –
pieaugušajiem vai mentoriem. «Ja neesi kādā organizācijā, īstenot
savus projektus ir grūtāk. Jāiegulda lielāks darbs sponsoru
piesaistē, kā arī sākotnēji vispār jāiegūst sadarbības partneru
uzticība, savukārt «Junda» sniedz mums noderīgus kontaktus un
atbalstu,» skaidro «Jundas» Jauniešu kluba dalībniece 12. klases
skolniece Vēsma Asja Kurzemniece. Viņai piekrīt arī pārējie kluba
biedri, papildinot, ka centrs nodrošina ar nepieciešamajiem
resursiem un palīdz veikt nozīmīgas saskaņošanas, bez kurām daudzi
pasākumi nevarētu notikt – tas ir kā «drošības spilvens».

Vēl viens izaicinājums, ar ko jauniešiem nākas sastapties, ir
savu nodomu nozīmības pierādīšana, jo jaunu cilvēku iniciatīvu
sabiedrība vērtē daudz striktāk. «Ja tu esi jaunietis, tevi vērtē
divtik. Dažreiz tu pat netiec pie projekta idejas izklāsta, jo
sākumā analizē tevi kā personību. Svarīgākais ir prast aizstāvēt
savu viedokli, un vēl labāk, ja tavi darbi runā paši par sevi,»
vērtē Ritvars. Viņš piebilst, ka ir svarīgi pievērst uzmanību
katram sīkumam. «Uz tikšanos labāk ierasties desmit minūtes agrāk,
jo, pat ja tu esi punktuāls, kāds noteikti padomās, ka gan jau uz
tikšanos ieradīsies ar kavēšanos – tāds nu ir stereotips par
mūsdienu jauniešiem.»

Dažkārt iniciatori ir arī pieaugušie, kuri, saskatot jauniešos
degsmi, iedrošina viņus dažādu projektu īstenošanai. Piemēram, 9.
klases skolnieks Marks Masolovs, kurš līdz šim nebija iesaistījies
jauniešu projektos, sadarbībā ar savas skolas, 2. pamatskolas,
sporta skolotāju un skolasbiedriem īstenoja projektu «Sporta grozi
basketbolam», piedaloties pašvaldības projektu konkursā «Jaunieši
var». «Mums patīk basketbols, taču skolas sporta laukumā nebija
basketbola grozu. Sporta skolotājs iedrošināja mūs piedalīties
konkursā, kā rezultātā šobrīd sporta laukumā uzstādīti divi
basketbola grozi,» tā Marks. Jelgavas Skolēnu domes jaunieši
norāda, ka viņi cenšas īstenot projektus, kurus var kvalitatīvi
izpildīt pašu spēkiem, tādēļ pieaugušo atbalsts viņiem nav
primārais, taču nepieciešamās zināšanas palīdz attīstīt lektori,
kuri regulāri strādā ar jauniešiem.

Pašizaugsmes meklējumos

Tas, kas lielākoties virza aktīvos Jelgavas jauniešus, ir gan
vēlme popularizēt savas idejas un risināt sev aktuālas problēmas,
gan arī nepieciešamība pilnveidoties kā personībai. «Piedalīšanās
dažādu projektu organizēšanā māca runāt publikas priekšā, aizstāvēt
savu viedokli, organizēt laiku un sadarboties,» vērtē «Jundas»
Jauniešu kluba dalībniece 10. klases skolniece Beāte Laura
Stalbava. Daudzi jaunieši jau šobrīd novērtē neformālās izglītības
nozīmi karjeras izveidē, uzsverot, ka tā paplašina redzesloku un ir
labs ieraksts CV. «Es jau šobrīd domāju soli uz priekšu – vēlos
izaicināt sevi, attīstīt vadītājas kompetences, spēju sadarboties
un komunicēt,» stāsta Jelgavas Skolēnu domes priekšsēdētāja Laura
Jurevica. «Es uzskatu – tu mācies tikai tad, kad esi ārpus savas
komforta zonas. Mēs mācāmies no savām kļūdām, un domāju, ka tas
palīdzēs gūt panākumus arī darba tirgū,» vērtē Jelgavas Skolēnu
domes pārstāve 11. klases skolniece Anna Blauberga.

Jaunieši stāsta, ka darbošanās ne vien savu, bet arī citu
interešu labad ļauj aktualizēt sev svarīgus tematus un nozīmīga
pievienotā vērtība ir gandarījums, ko sniedz veiksmīgi īstenoti
projekti. «Man ir liels prieks redzēt rosību sporta laukumā, kur
pēc pašu iniciatīvas uzstādījām basketbola grozus, un tas mani
iedvesmojis arī citu projektu īstenošanai. Pabeidzot skolu, vēlos
atstāt ko paliekošu un noderīgu arī citiem skolēniem,» atklāj
Marks. Svarīgs priekšnosacījums, ko jaunieši cenšas ievērot, ir
vienaudžu vēlmju un interešu analīze, lai viņu īstenotie projekti
būtu jauniešiem saistoši. «Izstrādājot «Dzīvā čata» projekta ideju,
apjautājām draugus, paziņas, vai viņus uzrunātu šāds pasākums,
centāmies saprast, kas būtu aktuāli. Arī pēc aktivitātēm mēs
izrunājām vakara gaitu, lai rastu atgriezenisko saikni no
vienaudžiem,» tā Amanda. Savukārt Jauniešu kluba aktīvisti par savu
priekšrocību uzskata pašu dalībnieku vecuma amplitūdu – no 14 līdz
25 gadiem, tā nodrošinot daudzpusīgu pārskatu par jauniešu
aktualitātēm dažādos vecumos.

Iespēju netrūkst

«Varam darīt visu, kamēr esam spējīgi to paveikt kvalitatīvi.
Zinām: pat ja mūsu ideja mentoriem līdz galam nepatiks, tā vismaz
daļēji tiks atbalstīta,» vērtē Jauniešu klubā. Arī Amanda, kura
gadu darbojās atbalsta programmā «Jaunie līderi», piekrīt, ka
jauniešu idejas pilsētā tiek atbalstītas. ««Jaunajos līderos» mums
tikai vajadzēja iet un darīt – mūsu idejas neviens nebremzē,» tā
Amanda. Jaunie jelgavnieki norāda, ka pilsētā varētu vairāk
popularizēt jauniešu auditorijai paredzētus pasākumus un iespējas,
lai par tām uzzinātu arī tie jaunieši, kuri ir mazāk uzņēmīgi.
«Domāju, ka piedāvājums jauniešiem ir diezgan plašs, taču pietrūkst
atbilstošas, konkrētu mērķauditoriju uzrunājošas reklāmas.
Nepietiek ar to, ka pilsētvidē parādās plakāts ar uzrakstu – lasīt
ir forši, bet vajag to darīt interaktīvāk,» piemēru min Ritvars.
Viņš uzsver, ka pilsētai būtu vairāk jādomā par to, kā uzrunāt un
ieinteresēt tos jauniešus, kuriem trūkst motivācijas, jo aktīvie
jaunieši paši atrod sev nepieciešamo. Savukārt Jauniešu kluba
dalībniece Vēsma kā lielu Jelgavas jauniešu priekšrocību vērtē
nelielo konkurenci. «Jelgavā nav tik daudz jauniešu organizāciju
kā, piemēram, Rīgā, tādēļ mums ir vairāk iespēju – mazāka
konkurence,» tā Vēsma. Jaunieši vienojas atziņā, ka ir tikai jāiet
un jādara, jo labākās idejas rodas darot.

Jelgavas jaunieši, protams, ir piedzīvojuši arī lielākas vai
mazākas neveiksmes, taču to cēloņi bieži vien var būt arī pavisam
negaidīti, piemēram, nelabvēlīgi laikapstākļi, kuri samazina
pasākuma apmeklētāju skaitu arī tad, ja tas notiek iekštelpās. «Mēs
ne vien paši organizējam dažādas aktivitātes, bet esam «tiesneši»
citu jauniešu rīkotajos pasākumos. Tā ir sava veida pieredzes
apmaiņa, jo mēs uz pasākumu skatāmies nevis no apmeklētāju, bet no
organizatoru skatpunkta,» atklāj Jauniešu kluba pārstāvji.
Jauniešiem ir svarīga ne vien finansējuma piesaiste, bet arī prasme
to efektīvi izmantot. «Iegūstot finansējumu, ir nepieciešams
strikts plāns,» vērtē Ritvars, kura sabiedriskā dzīve jau no skolas
laikiem šobrīd ir devusi arī taustāmus rezultātus, proti, attīstot
vēl vidusskolas laikā iesākto zinātniski pētniecisko darbu par
inovatīvajām vēja turbīnām, viņš startējis «Turības» ideju konkursā
un ieguvis finansējumu savas idejas attīstīšanai 20 000 eiro
apmērā.

Attur pašpārliecības trūkums

Jaunieši piekrīt, ka tomēr lielākā daļa vienaudžu labprātāk
paliekot vērotāju lomā un nevēlas izlēkt no pūļa. «Daudziem patīk
saņemt jau gatavu produktu, un viņi nevēlas ieguldīt savu darbu un
laiku, par to neko nesaņemot pretim. Jauniešiem patīk viegla
dzīve,» spriež Anna, un citi Skolēnu domes pārstāvji viņai piekrīt,
sakot, ka bieži nemateriālās vērtības – pieredze, kontakti,
gandarījums – netiek pienācīgi novērtētas. «Novēroju, ka daudziem
jauniešiem patīk viegls un pārticis dzīves stils – jaunieši sapņo
par to, bet nesaprot, kā līdz tam nonākt,» vērtē Ritvars.

«Svarīgākais ir iet savu ceļu. Iepriekš jutos kā «pelēkā pele»,
taču, iestājoties Skolēnu pašpārvaldē, apzinājos, ka varu daudz.
Katram ir jāatrod tā vide, kurā viņš jūtas labi un brīvi, un tādu
iespēju pilsētā ir daudz,» aicina Skolēnu domes pārstāve
A.Blauberga. Ja ne savā klasē, tad skolā, ja ne skolā, tad kādā
sabiedriskajā organizācijā – aktīvie jaunieši aicina nākt un
izmēģināt savus spēkus, lai saprastu, ka Jelgavā ir iespējas un arī
paši jaunieši tā vietā, lai gaustos, ka pilsētā nekas nenotiek, var
radīt saistošas aktivitātes paši sev.

Foto: no JV un jauniešu arhīva