Ceturtdien, 29. decembrī pulksten 15 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notiks kamermūzikas koncerts «Klasika laikiem pāri», kurā tiks atskaņoti komponistu – Jozefa Haidna, Žana Marī Leklēra, Kloda Debisī, Riharda Vāgnera, Johana Sebastiana Baha un Jāņa Mediņa – skaņdarbi, informē muzejā.
Koncertā muzicēs pianisti – Andrejs Bubinduss un Alise Bubindusa – un vijolniece Sandra Bubindusa. A.Bubinduss ir strādājis par koncertmeistaru Latvijas Valsts Konservatorijā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā un Jelgavas mūzikas skolā, veicis ierakstus Rīgas radio un koncertējis gan Latvijā, gan Francijā. S.Bubindusa ir pedagoģe Jelgavas Mūzikas vidusskolā, kā arī iepriekš strādājusi par vijolnieci Latvijas Nacionālajā operā. Savukārt Alise Bubindusa šogad ir beigusi Jelgavas Mūzikas vidusskolu un ir Rīgas Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas pasniedzējas Daigas Blumbergas klavieru klases audzēkne, stāsta Jelgavas muzejā.
Ž.M.Leklērs tiek uzskatīts par franču baroka pārstāvi mūzikā, franču vijoles skolas dibinātāju 18. gadsimtā, savukārt J.Haidna mūzika pieder pie Vīnes klasicisma skolas augstākajiem sasniegumiem – Haidnu mēdz dēvēt par simfonijas un kvarteta tēvu, viņa mūzika ir dzīvespriecīga, saskanīga un līdzsvarota formas ziņā. Haidns lielāko dzīves daļu darbojās Vīnē, tamdēļ viņu sauc par Vīnes klasiķi. R.Vāgners ir vācu operas reformators, kurš Rīgas Pilsētas teātrī no 1837. gada augusta līdz 1839. gada jūnijam veica pirmā kapelmeistara darbu. Vāgnera stila ietekme jūtama eklektisma un jūgendstila Rīgas arhitektūrā, ar ko tā Eiropā ir unikāla. 1839. gada 25. jūnijā R.Vāgners diriģēja sezonas pēdējo viesizrādi Mītavā (Jelgavā) un neatgriezās Rīgā, kur viņu gaidīja nesegts vekselis un parāda lietas skaidrošana. Viduslaiku meistardziedoņu atbalsis skan vienīgajā komiskajā operā «Nirnbergas meistardziedoņi». Operas «Tristans un Izolde» pamatā ir sena ķeltu leģenda par Tristana un Izoldes mīlu angļu un īru naida laikā. Koncertā skanēs pārlikumi klavierēm un vijolei no šim operām. K.Debisī, būdams viens no ievērojamākajiem impresionisma pārstāvjiem mūzikā, aizrāvās ar Palestrīnu un Vāgneru, ir ziņas, ka Debisī ir bijis viens no Tempļa ordeņa lielmestriem. Impresionisms nav Debisī vienīgais mūzikas stils, bet tieši ar K.Debisī impresionisms iegūst konkrētu skanējumu, kas balstīts uz nojausmām, izjūtām un atmosfēru, nevis uz spēcīgām emocijām un konkrētu sižetu. Savukārt J.Mediņš ir viens no izcilākajiem latviešu melodiķiem, ievērojams simfoniskā orķestra diriģents, kura tematika kompozīcijā ir mīlas lirika, dzimtenes, sadzīves un dabas tēli, sacīts koncerta aprakstā.
Kamermūzikas koncerts «Klasika laikiem pāri» Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā 29. decembrī notiks pulksten 15. Pasākumu laipni aicināts apmeklēt ikviens interesents.
Foto: no JV arhīva
2.4 °C,
4.7 m/s,
92.2 % 
2.4 °C,
4.7 m/s,
92.2 %