Kultūra

Apgāds «Zinātne» izdevis mākslas zinātnieces Dzintras Andrušaites grāmatu «Jelgavas stils… Valmieras bohēma. Elza Barūne» par aktrises Elzas Barūnes skatuves gaitām.

«1976. gadā, kad izcilā bijusī Jelgavas Latviešu teātra, vēlāk
Valmieras teātra aktrise Tautas skatuves māksliniece Elza Barūne
jau bija devusies mūžībā, Dzintrai Andrušaitei radās doma izpētīt
viņas skatuves gaitas, jo atmiņā bija palicis Barūnes izcilais
sniegums H.Vuolijoki Niskavuori cikla lugās. Tika iztaujāta
aktrises meita Ilze Muraška un bijušie kolēģi no abiem teātriem.
Grāmata stāsta par skatuves darba entuziastiem, kuru dzīvē
galvenais bija teātris, sniedzot gandarījumu skatītājiem,» savā
mājaslapā raksta apgāds «Zinātne».

Mākslas zinātniece Dz.Andrušaite sešpadsmit gadus bijusi Teātra
muzeja zinātniskā līdzstrādniece, no 1990. līdz 2006. gadam –
Latvijas Kultūras muzeja «Dauderi» direktore. Publicējusies kopš
20. gadsimta 60. gadu vidus, pievēršoties tēlotājai mākslai un
teātrim laikrakstā «Literatūra un Māksla», žurnālos «Karogs»,
«Māksla», kā arī «Raiņa gadagrāmatā», almanahos «Teātris un Dzīve»
un «Latviešu tēlotāja māksla». 2002. gadā apgādā «Valters un Rapa»
izdota viņas monogrāfija «Niklāvs Strunke. Versija par Palmēnu
Klāvu». 2006. gadā ar Dz.Andrušaites tekstu un sakārtojumā muzejs
«Dauderi» prezentēja krāšņi ilustrēto izdevumu «Latviešu kultūras
mecenāts Gaidis Graudiņš».

Aktrise Elza (Sofija) Barūne dzimusi Jelgavā 1909. gadā,
strādnieku ģimenē. Jau no bērnības viņa bijusi saistīta ar Jelgavas
teātri, jo vecāki šeit strādāja un mazajai Elzai bija atļauts
klusītēm sēdēt aiz skatuves. Vidusskolas pēdējās klasēs Elza
iesaistījās teātra korī, jo viņai bija laba balss – vēlāk pamazām
iesaistījās masu skatos. 1927. gadā pēc ģimnāzijas beigšanas viņa
bijusi Jelgavas Latviešu teātra koriste, vēlāk aktrise. No 1945.
līdz 1953. gadam – Jelgavas Drāmas teātra aktrise Rīgā. 1953. gadā
Jelgavas Drāmas teātri likvidēja un apvienoja ar Valmieras Drāmas
teātri, un no 1953. līdz 1969. gadam E.Barūne nostrādāja Valmierā.
Viņa filmējusies okupācijas laika «Rīgas kinostudijas» kinofilmās
«Nauris», «Uz jauno krastu», kā arī saņēmusi apbalvojumus «LPSR
Nopelniem bagātā skatuves māksliniece» un «LPSR Tautas
māksliniece».

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Mālpils novada
domes, mecenāta G.Graudiņa un mākslinieka Jura Zvirbuļa finansiālu
atbalstu.

Foto: publicitātes