Kultūra

Jelgavas pilsētas bibliotēkas izstāžu galerijā skatāma tēlniekam un mākslas vēsturniekam Kārlim Baumanim veltīta izstāde «Kārlim Baumanim 100», kurā apkopotas vairākas viņa gleznas un zīmējumi, kas tapuši 30. gados, kad mākslinieks tikai sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā – šie darbi reti eksponēti izstādēs. Interesenti varēs aplūkot arī K.Baumaņa medaļas, savukārt lielie tēlniecības darbi būs skatāmi fotogrāfijās, informē pilsētas bibliotēkā.

«2016. gadā nosvinējām Kārļa Baumaņa, viena no modernās latviešu
tēlniecības pamatlicējiem, simts gadu jubileju, bet šī gada sākumā
aizrit pieci gadi, kopš viņa vairs nav mūsu vidū. Jubilejas albumā,
ko pagājušajā gadā izdevusi galerija «Daugava» un ko sastādījusi un
tekstu uzrakstījusi tās vadītāja mākslas zinātniece Anda Treija,
lasāms, ka māksliniekam «izdevās ignorēt pieņēmumu, ka mākslai ir
labvēlīgi un nelabvēlīgi laiki. Visu vienmēr noteikusi viņa paša
izvēle, viņa attieksme pret mākslu un dzīvi. /../ Viņš vienkārši
atļāvās būt savas pasaules saimnieks»,» stāsta Jelgavas Mākslinieku
biedrības vadītājs Māris Brancis. Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas
K.Baumanis pievērsās portretam un kapu pieminekļiem. Neraugoties uz
ideoloģisko spiedienu, ko īpaši izjuta tēlnieki, padomju okupācijas
gados K.Baumanis pirmais Latvijā pievērsās Henrija Mūra formveidei,
kas ir tāla no ierastā reālisma, uzsverot mākslinieka subjektīvās
emocijas. «Kamēr gandrīz vai katrs tēlnieks Latvijā darināja Ļeņina
pieminekļus, jubilārs pievērsās, kā dažviet rakstīts, dekoratīvajai
tēlniecībai, faktiski abstraktajai mākslai. Abstraktos darbus
Kārlis Baumanis kala marmorā, bet visbiežāk granītā, kas atrodams
tepat Latvijā. Tajos nav attēlots nekas konkrēts, bet tēlnieks
savas tā brīža emocijas materializēja izteiksmīgos siluetos,
līnijās, ritmos, plūdenās vienas formas jeb tēlniecisko masu
pārliešanā citā. Nekas te nav izdomāts, visu diktējusi intuīcija,
sajūtas. Šo tēlniecisko izjūtu Kārlis Baumanis mācījies no Teodora
Zaļkalna un citiem meistariem, sakausējot klasiskās tradīcijas ar
modernismu,» tā M.Brancis. Otra darbības joma, kurā viņš daudz
strādāja, ir medaļu māksla. Viņš darinājis vairāk nekā 110
divpusīgās medaļas, kas veltītas galvenokārt pasaules un Latvijas
kultūrai. «Tiesa gan, jaunības gados Kārlis Baumanis aizrāvās ar
glezniecību, gūdams tajā panākumus, taču redzes dēļ viņš izvēlējās
tēlniecību, kam veltīja visu savu mūžu,» norāda Jelgavas
Mākslinieku biedrības vadītājs.

K.Baumaņa meita gleznotāja Laine Kainaize uzgleznojusi tēva
portretus, kas arī papildina izstādi.

Izstādes atklāšana notiks 20. janvārī pulksten 16. Tā pilsētas
bibliotēkā būs apskatāma līdz 28. februārim.

Tēlnieks un mākslas vēsturnieks K.Baumanis dzimis 1916. gada 3.
maijā Raunā. 1947. gadā ar izcilību beidzis Latvijas PSR Valsts
Mākslas akadēmiju, diplomdarba vadītājs – Teodors Zaļkalns. No
1947. līdz 1976. gadam strādājis par pedagogu LVU un Rīgas
Politehniskajā institūtā. Izstādēs piedalījās kopš 1945. gada.
Personālizstādes Rīgā 1966., 1976., 1986. un 1991. gadā, 100.
dzimšanas dienai veltītā izstāde galerijā «Daugava» 2016. gadā,
jubilejas sakarā izdots Andas Treijas albums «Kārlis Baumanis 100».
Mākslinieku savienībā kopš 1959. gada. Kapa pieminekļi arhitektam
E.Štālbergam (1961), pianistam V.Zostam (1963), gleznotājam
J.Liepiņam (1967), tēlniekam T.Zaļkalnam (1976). Veidojis Raiņa
pieminekli Jēkabpils rajona Rubenes ciemā (1969). Darinājis
portretus, abstraktas kompozīcijas un figurālus darbus, kā arī
vairāk nekā 110 medaļu. Sarakstījis monogrāfiju «Teodors Zaļkalns»
(1966).

Foto: Austris Auziņš