2016. gada pēdējos četros mēnešos Jelgavas pilsētas Būvvaldē iesniegtas četras būvniecības ieceres par daudzdzīvokļu mājas celšanu. Ieceru iesniedzēji norāda, ka Jelgavā ir ļoti sarežģīti atrast piemērotu mājokli, turklāt pēdējos gados jauno projektu bijis maz, tāpēc viņi saskata labas biznesa iespējas: uzbūvēt māju un iztirgot dzīvokļus. Realizējot šīs četras idejas, tiks izveidoti 136 jauni dzīvokļi, bet pilsētā ir vēl trīs dzīvokļu mājas, kurās rosība notiek jau vairākus gadus, – pabeidzot darbus arī tajās, kopumā Jelgavas dzīvojamais fonds palielināsies par 174 dzīvokļiem.
Nekustamo īpašumu speciālisti lēš, ka ledus sakustēšanos izprovocēja pieprasījums pēc kvalitatīviem dzīvokļiem, kuros viss būtu gatavs, – tādu Jelgavā trūkst.
Sakārtos nepabeigtās mājas
SIA «Nameja māja» pērn iegādājusies divas līdzās esošas nepabeigtas daudzstāvu jaunbūves – Dobeles šosejā 86 un Nameja ielā 6, kuras ilgus gadus stāvēja tukšas un piesaistīja bezpajumtniekus un piedzīvojumu meklētājus. «Esmu jelgavnieks. Nekustamā īpašuma jomā strādāju vairāk nekā 30 gadu. Gandrīz katru dienu braucu garām šīm mājām, un ne visai iedvesmojošais skats pamudināja tās iegādāties un savest kārtībā, jo zināms, ka Jelgavā ir nepietiekams dzīvojamais fonds,» stāsta SIA «Nameja māja» valdes loceklis Eldars Arājs. Uzņēmums abas ēkas plāno atjaunot. «Pirms ēku iegādes tās apskatīju, un pieaicināts būveksperts sniedza slēdzienu par to tehnisko stāvokli. Ēkas ir pietiekami labā stāvoklī, lai tās varētu atjaunot,» norāda uzņēmuma pārstāvis. Tiesa, ēka Dobeles šosejā vispirms jāiekonservē – pamatojoties uz būveksperta atzinumiem, ēka tika nojaukta līdz trešajam stāvam, pirmie trīs stāvi nostiprināti un tagad tiek mūrēts atpakaļ ceturtais stāvs. Kad tas būs uzbūvēts, ēkas konservācija būs pabeigta un varēs sākt realizēt jauno projektu, piebūvējot vēl piekto stāvu. «Gribētu pateikt paldies pašvaldībai un Būvvaldei par sapratni un pretimnākšanu, jo bija būtiski pēc iespējas ātrāk sākt ēkas konservācijas darbus,» norāda E.Arājs.
Jau tuvākajā laikā Būvvaldē plānots iesniegt abu māju projektus, un īpašnieki cer, ka tās būs gatavas jau šī gada rudenī. Uzņēmējs uzsver, ka nav ieinteresēts vilkt garumā, turklāt arī celtnieki jau ir aizrunāti un varēs ķerties pie darba, tiklīdz būs saskaņoti dokumenti. «Galveno akcentu liksim uz to, lai šajos dzīvokļos būtu zemas dzīvošanas izmaksas. Mājas tiks nosiltinātas, būs trīs stiklu pakešu logi, iestiklotas lodžijas, jauni radiatori un siltumvadi. Siltumu nodrošinās centralizētā apkure, ko pilsētā piegādā «Fortum», gāzes nebūs, jo nav tādas vajadzības, turklāt tās ievilkšana ir dārga,» ieskicē E.Arājs. Mājai Dobeles šosejā būs pieci stāvi un 50 dzīvokļi, savukārt mājai Nameja ielā vienai kāpņutelpai būs pieci stāvi, pārējām – trīs, kopā piedāvājot 33 dzīvokļus.
Dzīvokļi tiks tirgoti bez iekšējās apdares, tomēr uzņēmuma pārstāvis norāda: tie, kam patiešām interesē dzīvoklis kādā no jaunajiem projektiem, varēs laicīgi sazināties ar uzņēmumu un ar meistariem vienoties par konkrētiem iekšdarbiem. Vēl dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja atsevišķi iegādāties stāvvietu automašīnai. «Stāvvietas nepārdosim kopā ar dzīvokļiem, jo katram ir savas vajadzības – citam ģimenē ir divas vai vairākas mašīnas, citam nav nevienas,» norāda projekta attīstītājs.
Bija bērnudārzs, būs dzīvokļu māja
Savus plānus bijušo bērnudārzu Aspazijas ielā 19 pārbūvēt par daudzdzīvokļu māju Būvvaldei paudis uzņēmums «MCB būve». Uzņēmuma pārstāvis Igors Marudins norāda, ka joprojām notiek projekta saskaņošana. «Bijām plānojuši, ka jau 2016. gada decembrī projekts būs saskaņots, bet process ievilcies. Tagad mūsu prognozes ir, ka pilnīga dokumentu sakārtošana aizņems pusgadu, un ceram, ka vēl šogad pagūsim uzsākt darbus,» stāsta I.Marudins. Kādreizējais bērnudārzs tiks pārveidots par 33 dzīvokļu māju, piebūvējot klāt trešo stāvu. Visas nepieciešamās komunikācijas ēkai ir izbūvētas, bet vēl nav izlemts, kādā veidā tā tiks apsildīta. «Tas ir būtiski, jo cilvēkus interesē, cik lielas būs izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem ziemā,» uzsver «MCB būve» pārstāvis.
Būvēs arī no jauna
Tuvāko gadu laikā Jelgavā plānots uzbūvēt arī pilnībā jaunas daudzdzīvokļu mājas. Idejas iesniedzēja Nataļja Sidorova stāsta, ka Tērvetes un Filozofu ielas krustojumā līdzās bērnudārzam «Sprīdītis» plānots būvēt divas mājas, kas atradīsies viena otrai pretī un būs izvietotas paralēli Filozofu ielai. Katrā no tām būs desmit dzīvokļi, vienai ēkai būs divi stāvi, otrai – pusotrs. Viņa skaidro, ka šobrīd iecere iesniegta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI). Tās atzinums nepieciešams, jo plānotās būves atrodas valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļa – Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja – zonā. «Drīzāk tie būs īres dzīvokļi, tāpēc piedāvāsim to, kas īres tirgū ir pieprasīts: 1 – 2 istabu dzīvokļus ar autonomo apkures katlu katrā dzīvoklī, kas vienlaikus ir arī boilers un plīts,» ieskicē N.Sidorova. Provizoriskās īres cenas gan viņa nesauc, uzsverot: tās atkarīgas no tā brīža tirgus.
Pirmos dzīvokļus sola maijā
Vēl pagājušajā gadā internetā tika piedāvāts iegādāties kādu no 13 dzīvokļiem ekskluzīvā projektā Ganību ielā 6 (māja ar norobežotu teritoriju, pazemes stāvvietu, terasi un bērnu rotaļu laukumu uz tā). Uzņēmums «Marka AM» diezgan apņēmīgi sāka māju būvēt, tomēr Jelgavas pilsētas Būvvaldes Būvinspekcija vairākkārt konstatēja pārkāpumus, kas tā arī netika novērsti, tāpēc uzņēmumam pat tika piemēroti sodi. Iespējams, tas, ka neizdevās māju ātri sakārtot un pārdot, bija iemesls lēmumam objektu pārdot. 9. janvārī notika izsole, kurā ēka izsolīta par sākumcenu 200 000 eiro ar soli 2000 eiro. Vēl janvāra sākumā bija pieejami sludinājumi, kuros māja tika tirgota par 420 000 eiro.
Lai gan zvērinātas tiesu izpildītājas Sniedzes Upītes birojā apstiprina, ka izsole ir notikusi un ēka nosolīta, informāciju par jauno īpašnieku nesniedz, taču «Jelgavas Vēstnesim» izdevās sazināties ar jauno ēkas īpašnieku, kas vēlējās palikt anonīms, kamēr notiek īpašuma pārņemšanas process. Pēc viņa teiktā, jau maija beigās tirgū tiks piedāvāti vienas kāpņutelpas pirmie seši dzīvokļi ar 60 vai 90 kvadrātmetru lielu platību. Iespējams, tos varēs gan īrēt, gan iegādāties. Otru kāpņutelpu plānots pabeigt rudenī. Katram dzīvoklim būs paredzēta viena autostāvvieta pazemes stāvlaukumā un viena mantu noliktava pagrabstāvā.
Piedāvājumā būs arī īres dzīvokļi
Arī divi īres nami, par kuriem portāls www.jelgavasvestnesis.lv rakstīja 2015. gada nogalē, vēl top. Ēkā Tērvetes ielā 33 šobrīd darbi pierimuši, un, kā skaidro īpašnieka uzņēmuma «Herko» pārstāvis Agris Gāzners, tas saistīts ar izmaiņām projektā. «Sākumā biju domājis atjaunot mansarda stāvu, kāds šai ēkai bijis vēsturiski, bet dizainers mani pārliecināja būvēt parastu stāvu un jumtu. Viņa arguments – kurš tad gribēs dzīvot mansarda stāvā, izņemot studentus un māksliniekus? Un taisnība jau ir, jo laiki mainījušies – cilvēkiem jāpiedāvā tas, ko viņi vēlas,» teic A.Gāzners. Pagājušajā gadā tika restaurēta fasāde, kas ir sarežģīts darbs, bet šobrīd darbi apstājušies, jo izlabotais projekts ir saskaņošanas stadijā. «Ļoti ceru, ka šogad man izdosies uzbūvēt trešo stāvu, salikt logus un uzlikt jumtu, lai ēka neaiziet postā,» norāda uzņēmējs, piebilstot: tā kā viņš pats strādā celtniecībā un ēku atjauno viņa brigādes, tas tiek darīts tikai tad, kad pašiem nav pasūtījumu. «Diemžēl te es naudu tērēju, bet tur – pelnu. Un, ja neesi nopelnījis, nav arī ko tērēt,» atklāts ir A.Gāzners. Mājā paredzēti 18 īres dzīvokļi. Par to, ka nebūs pieprasījuma, īpašnieks neuztraucas, jo konsultējies ar nekustamā īpašuma mākleriem, kas norāda: pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Jelgavā ir tik milzīgs, ka, piedāvājot dzīvokli izīrēt, to izķerot momentā.
Arī namu Vaļņu un Pulkveža Oskara Kalpaka ielas krustojumā, lai gan no malas izskatās, ka viss ir pabeigts, īrnieki vēl nav pilnībā apdzīvojuši. Ēkas īpašnieks skaidro, ka brīvi ir četri no kopumā septiņiem mājas dzīvokļiem. «Meklējam labus īrniekus, kas vēlētos ilgtermiņā īrēt vienas, divu vai četru istabu dzīvokli,» norāda īpašnieks, interesentus aicinot sazināties ar ēkas apsaimniekotāju pa tālruni 26011878. Apkuri nodrošina autonoms gāzes katls ar atsevišķu skaitītāju katrā dzīvoklī. Jāpiebilst, ka ēkai vēl jāatjauno divi dekoratīvi arhitektūras elementi, kas ir jau pasūtīti un tiek saskaņoti VKPAI. Šogad tie atgriezīsies savā vietā – virs dzegas.
Dzīvokļu pārdošanai nepieciešami apmēram pieci gadi
Lai gan Jelgavas mājokļu tirgus ir pietiekami aktīvs, attīstītājiem jārēķinās ar risku, ka jauno dzīvokļu pārdošanai nepieciešams pietiekami ilgs laiks – ap pieciem gadiem, vērtē «Arco Real Estate» valdes loceklis un 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.
Viņš stāsta, ka saskaņā ar «Arco Real Estate» tirgus pārskata datiem Jelgavā kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas pieaugušas par 10,4 procentiem, sasniedzot 403 eiro par kvadrātmetru. Šādas cenu izmaiņas lielā mērā ietekmējis Jelgavas aktīvais mājokļu tirgus: pērn reģistrēti 557 darījumi, no kuriem 503 darījumi notika ar sērijveida dzīvokļiem, 36 – ar pirmskara namu dzīvokļiem un 18 – ar dzīvokļiem jaunajos projektos. Sērijveida dzīvokļu segmentā maksimālā cena pērn bija 765 eiro par kvadrātmetru, jaunajos projektos – 1115 eiro kvadrātmetrā, pirmskara mājās – 543 eiro kvadrātmetrā.
Viņaprāt, ņemot vērā Jelgavas sērijveida dzīvokļu cenu straujo pieaugumu 2016. gadā un salīdzinoši aktīvu minētā segmenta tirgu, jaunu māju būvniecība ir apsveicama.
Jelgavā dzīvokļus pērk vairāk
Lielākoties, lai iegādātos mājokli, ir jāņem kredīts, bet ģimenes ar bērniem var izmantot valsts galvojuma programmu. Valsts attīstības finanšu institūcija «Altum», kas administrē galvojumu programmu, norāda, ka pērn ģimenes Jelgavā iegādājušās vairāk mājokļu nekā 2015. gadā, un arī komercbankas apstiprina, ka hipotekārās kreditēšanas apjomi pērn auguši.
«Altum» sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte norāda, ka Jelgavā galvojumu skaits aizvadītajā gadā pieaudzis par aptuveni 60 procentiem, salīdzinot ar 2015. gadu, – 2016. gadā piešķirti 102 galvojumi par summu 550 000 eiro. Bet pēdējos divos gados kopumā Jelgavā mājokli ar valsts attīstības finanšu institūcijas «Altum» galvojumu iegādājušās 164 ģimenes, kurās kopumā ir 240 bērni. Jelgavā piešķirto galvojumu kopsumma ir 799 000 eiro. Galvojuma apmēri variē no 1,2 līdz 18,4 tūkstošiem eiro, savukārt hipotekārie aizdevumi ir apjomā no 12,1 līdz 104,5 tūkstošiem eiro.
«Esam aprēķinājuši, ka ar šīs programmas galvojumiem komercbankas jelgavniekiem izsniegušas hipotekāros kredītus 6,3 miljonu eiro apjomā, bet Latvijā kopumā šis apjoms sasniedzis 245 miljonus eiro,» informē S.Eglīte.
To, ka hipotekārās kreditēšanas apjomi Jelgavā pērn auguši, apstiprina arī komercbankas. Piemēram, «Swedbank» finanšu centra «Jelgava» vadītājs Gints Matisons norāda, ka Jelgavas filiālē 2016. gadā hipotekārās kreditēšanas apjomi ir pieauguši par 27 procentiem, salīdzinot ar 2015. gadu. Viņš stāsta, ka pircēji ir dažādi – gan ģimenes ar bērniem, kas vairāk pērk mājas, gan ģimenes bez bērniem. Ir arī darījumi, kad klienti iegādājas nekustamo īpašumu saviem bērniem vai vecākiem. Savukārt bankas «Citadele» filiāle Jelgavā 2016. gadā izsniegusi par 21 procentu vairāk hipotekāro kredītu nekā gadu iepriekš. Iespēju iegādāties māju Jelgavā izmantojuši arī vairāki rīdzinieki, kas ar ģimeni ir pārcēlušies no Rīgas uz Jelgavu, novērtējot pilsētu kā labu dzīvesvietu. «Pēdējā gada laikā Jelgavā samazinājusies vidējā mājokļa kredīta summa – 2015. gadā tā bija 24 500 eiro, bet 2016. gadā – 20 600 eiro, kas parāda, ka kopumā cilvēki aktīvāk iegādājās dzīvokļus, nevis mājas,» vērtē «Citadeles» Jelgavas filiāles pārvaldniece Laura Kovaļevska.
Foto: Austris Auziņš un no E.Arāja arhīva
3.9 °C,
2.6 m/s,
91.4 % 
3.9 °C,
2.6 m/s,
91.4 %