Kultūra

Godinot leģendārās latviešu aktrises Elzas Radziņas simtgadi, šodien Jelgavas kultūras namā notika viņai veltīts piemiņas pasākums «Es palikšu jums neizdibināma. Elzai Radziņai 100», kurā atmiņās par aktrisi un Jelgavas goda pilsoni dalījās E.Radziņas laikabiedri.

«Par katru cilvēku mums ir savs atmiņu ugunskurs, bet, kad
atmiņās jādalās, mēs spējam izteikt vien tās oglītes. Arī es šodien
centīšos jums tās nodot, » citējot latviešu rakstnieku Zigmundu
Skujiņu, sacīja teātra zinātniece Rita Melnace. Viņa piebilda, ka
E.Radziņas dzimšanas dienā, 10. februārī, dzimusi vēl viena
latviešu teātra leģenda – aktrise Mirdza Šmithene. «Viņas abas bija
personības ar sauli asinīs – dzīvot gribošas un varošas, un šo savu
ticību spēja nodot arī skatītājiem,» tā R.Melnace. Viņa aicināja
ikvienu E.Radziņas talanta cienītāju apmeklēt izstādi «Pilnos
auļos. Elzai Radziņai  100» , kas līdz pat 2. septembrim būs
skatāma Teātra muzejā Rīgā. Ekspozīcijā caur fotogrāfijām,
kostīmiem un dažādiem priekšmetiem raksturotas aktrises izcilākās
lomas. «Šī simtgade ir skaisti svētki ikvienam no mums, » sacīja
teātra zinātniece.

Savās atmiņās par E.Radziņu dalījās arī aktieris un režisors
Oļģerts Šalkonis, kurš aktrisi pazina ne vien uz skatuves, bet arī
dzīvē. «Ģimenes dzīve ir personiska, un tā nevienam nav jāzina – tā
paliek aiz aizkara, » sacīja E.Radziņas dzīvesbiedrs O.Šalkonis.
Viņš īpaši pateicās jelgavniekiem un Jelgavas pilsētai par atbalstu
E.Radziņas pieminekļa izveidē un viņas piemiņas godināšanā.

«Neesmu satikusi cilvēku, kurš par savu vietu runātu tik
sirsnīgi, kā Elza Radziņa –man nācās noklausīties daudzos stāstos
par Jelgavu,» atminas Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra režisore
Lūcija Ņefedova. Viņa norāda, ka E.Radziņa prata smalki uztvert
domu, ko aizstāvēja Jelgavas teātris un saprata metodiku un
sistēmu, kā tas strādā. «Protams, daudzi nāca skatīties, kā spēlē
Elza Radziņa, bet viens no lielākajiem pagodinājumiem mūsu
kolektīvam bija dzirdēt, ka bija vērts atnākt ne vien Elzas
Radziņas dēļ, » atminas L.Ņefedova. «Teātris ir tautas valoda – ja
tautai zūd valoda, tā degradējas. Katrai tautai ir nepieciešama
teātra māksla, » teātra nozīmi aicināja novērtēt Ā.Alunāna Jelgavas
teātra režisore.

Pasākumā tika atspoguļota E.Radziņas lomu mozaīka, kā arī
fragments no komēdijas «Mīļais melis», kurā E.Radziņa spēlēja kopā
ar aktieri Kārli Sebri. Bez darbošanās teātrī, aktrise braukāja pa
Latviju ar plašu tautasdziesmu programmu, bet E.Radziņas mīļākā
dzejniece bija Ārija Elksne – dziesmas ar viņas vārdiem E.Radziņas
piemiņas pasākumā izpildīja sieviešu vokālais ansamblis «Guns».

E.Radziņa (Podniece) dzimusi 1917. gada 10. februārī Harkovā. No
1925. līdz 1929. gadam mācījusies Jelgavas Skolotāju institūta
paraugpamatskolā, bet no 1929. līdz 1936. gadam – Jelgavas hercoga
Pētera ģimnāzijā. Pēc skolas beigšanas 1936. gadā E.Radziņa sāk
darboties Jelgavas latviešu teātra trupā kā koriste un dejotāja.
Pirmā uzstāšanās bija Rūdolfa Blaumaņa lugas «Skroderdienas
Silmačos» uzvedumā, kur viņa dejo Jāņu skatos un dzied
līgodziesmas, bet 1942. gadā aktrise iestājas Jelgavas teātra
studijā. E.Radziņa apgūst skatuves mākslas pamatus pie ievērojamā
padomju aktiera un režisora Osvalda Glāznieka. Viņa režijās 1942.
gadā top pirmās lomas – Arabella (F.Šillera «Fiesko») un Guste
(R.Blaumaņa «Indrāni). No 1945. līdz 1953. gadam E.Radziņa ir
Jelgavas Drāmas teātra aktrise. 1949. gadā viņa debitē kino ar
Raiņa māsas Doras Stučkas lomu Rīgas Kinostudijas filmā «Rainis».
1953. gadā viņa īslaicīgi bija Valmieras Drāmas teātra aktrise, bet
no 1954. gada strādāja Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī. Aktrise
ir nospēlējusi ļoti daudzas teātra un kinolomas, kas viņai nesušas
vairākas nozīmīgas godalgas – viņa ir Nopelniem bagātā skatuves
māksliniece, Tautas skatuves māksliniece, ieguvusi Triju Zvaigžņu
ordeni, Spīdolas balvu, Jelgavas Goda pilsones titulu un citus
nozīmīgus apbalvojumus. Māksliniece mūžībā aizgāja 2005. gada 18.
augustā.

Foto: Austris Auziņš