Izglītība

Šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) noritēja jau 12. jauno vides pētnieku forums Jelgavā «Skolēni eksperimentē», kas pulcēja 54 drosmīgākos un zinātkārākos 1. – 9. klašu skolēnus. Forumā skolēni prezentēja veikto pētījumu gaitu un rezultātus.

Konkursa mērķis ir sekmēt izpratni par vidi un tās problēmām,
tādējādi rosinot skolēnu interesi par dabas procesu pētīšanu,
labvēlīgu attieksmi pret vides saglabāšanu un veicinot pētniecisko
prasmju attīstīšanu. Jaunie pētnieki tiek vērtēti divās klašu
grupās – 1. – 6. klašu skolēni un 7. – 9. klašu skolēni.

Jaunākie foruma dalībnieki šogad izvēlējušies pētīt elektrisko
strāvu, gan izgatavojot, piemēram, augļu un dārzeņu baterijas, gan
elektromagnētu. Skolēni pievērsušies arī dabas parādību
novērošanai, mēģinot mājas apstākļos izaudzēt sūnas, veicot
eksperimentus ar sniegu un analizējot, kā mazgāšanas līdzeklis
ietekmē ūdens putnu peldspēju. «Mēs pētījām sniega piesārņojumu
Jelgavā, ņemot paraugus no dažādām pilsētas vietām. Savākto sniegu
mēs likām puslitra burkās, izkausējām un filtrējot noteicām tā
piesārņojuma līmeni,» stāsta Jelgavas 4. sākumskolas audzēkņi Dace
Dārta Stīpniece, Elza Burke un Mārtiņš Ričiks. Jaunie pētnieki
atklāj, ka netīrākais sniegs esot bijis no Mežmalas ielas, savukārt
sniega paraugs, kas ņemts no aizsalušās Svētes upes, izrādījies
vismazāk piesārņots. Bet 3. sākumskolas 4. klases skolniece Rūta
Šķirus pētīja ziemojošos ūdensputnus Driksā. «Driksa atrodas netālu
no manām mājām, un ar ģimeni bieži tur dodamies barot putnus,»
stāsta 4. klases skolniece, papildinādama, ka viņas ome ir
ornitoloģe. Rūta vērojusi, kādi putni mīt Driksā un kā tos ietekmē
laikapstākļu izmaiņas. «Man bija trīs vērošanas vietas – pie
Pilssalas, pie Pasta salas, bet, kad Driksa bija aizsalusi, putnus
vēroju Lielupē,» skaidro meitene. Jaunā pētniece nonākusi pie
secinājuma, ka visvairāk upē mīt tēviņi un dominē trīs putnu sugas
– meža pīle, lielais ķiris un paugurknābja gulbis. Eksperiments
ilga aptuveni divus mēnešus.

Savukārt vecāko klašu audzēkņu izvēlētās tēmas saistītas ar augu
pasaules izzināšanu. 7. – 9. klašu skolēni pētījuši augsnes
reakcijas, kā arī gaismas ietekmi uz dīgtspēju. Tāpat viņi
mēģinājuši pārliecināties, vai ir iespējams atkārtot iepriekš
lasītu novērojumu rezultātus, piemēram, par kāmja pielāgošanās
spējām jauniem apstākļiem. «Mēs kartona kastēs izveidojām trīs
dažādas sarežģītības labirintus un, vairākas reizes ieliekot kāmi
katrā no labirintiem, vērojām, vai viņš ar katru reizi varēs ātrāk
atrast barību,» stāsta Spīdolas ģimnāzijas 9. klases skolnieces
Laura Dzepuka un Keita Filatova. Meitenes norāda, ka divos
gadījumos no trim hipotēze apstiprinājās – ar katru nākamo reizi
kāmis barību atrada ātrāk, bet pēdējā labirintā, kurā bija
izvietoti septiņi strupceļi, kāmim negāja tik viegli. «Pats
eksperiments nebija tik laikietilpīgs, kā sagatavošanās tam –
visvairāk laika aizņēma labirintu izveide,» norāda Spīdolas
ģimnāzijas audzēknes. Viņu klasesbiedrene Renda Pavloviča centās
noskaidrot, kādi gurķi labāk vada elektrisko strāvu – svaigi,
marinēti vai sālīti. «Sākumā domāju, ka strāvu labāk vadīs marinēti
gurķi, bet eksperimenta gaitā noskaidroju, ka vislabākie vadītāji
ir sālītie gurķi,» skaidro Renda.

Forumā piedalījās Jelgavas 1. un 2. internātpamatskolas, 3. un
4. sākumskolas, 4., 5. un 6. vidusskolas, kā arī Valsts ģimnāzijas
un Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi. Jaunos pētniekus 1. – 6. klašu
grupā vērtēja Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja Baiba Daģe,
Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas skolotāja Daina Birkenbauma un
ZRKAC Vispārējās un profesionālās izglītības atbalsta nodaļas
galvenā speciāliste Anete Skalde. Savukārt 7. – 9. klašu skolēnus
vērtē Jelgavas 6. vidusskolas skolotāja  Irina Timofejeva,
Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja Baiba Balode-Lukjanska,
Jelgavas reģionālās Vides pārvaldes Kontroles daļas vadītāja Evita
Beitlere un ZRKAC galvenā speciāliste vispārējās izglītības
jautājumos Dace Pētersone-Gūtmane.

Rezultāti 1.
– 6. klašu grupā 

Rezultāti 7.
– 9. klašu grupā

Foto: Austris Auziņš