Šodien Jelgavas 2. pamatskolā un skolas stadionā notika slāvu svētku Masļeņicas svinības, kas ar dažādām tradīcijām un svētku rotaļām simboliski aizvadīja ziemu.
Masļeņicas svētki aizsākās 2. pamatskolas aktu zālē, kur pasākuma mazākie apmeklētāji teātra studijas «Poteha» vadībā bija aicināti piedalīties atraktīvās un izzinošās aktivitātēs, gūstot priekšstatu par slāvu tautu kultūru un tradīcijām. Bet vēlāk svētki ar tradicionālo pankūku ēšanu, vizināšanos zirga pajūgā un daudzveidīgām aktivitātēm svaigā gaisā turpinājās stadionā pie skolas. «Redzējām šī pasākuma plakātu, un, tā kā mums šodien bija brīvs laiks, nolēmām atnākt uz šiem svētkiem un paplašināt savu redzesloku,» stāsta jelgavniece Daniela, kura uz pasākumu bija atnākusi ar meitu Paulu. Jelgavniece norāda, ka arī iepriekš bija dzirdējusi par Masļeņicas svētkiem, bet līdz šim tā arī nekad nebija piedalījusies tajās. Savukārt Paula atklāj, ka šie svētki vēlreiz likuši viņai aizdomāties par to, ka jāsāk apgūt krievu valoda. «Man ir krievu valodā runājoši draugi, un arī es vēlētos iemācīties šo svešvalodu,» stāsta meitene. Pasākumu apmeklēja arī Jelgavas 2. pamatskolas 4. klases skolnieces Andžela un Anastasija – viņas Masļeņicu svin ne vien skolā, bet arī ģimenē. «Mēs Masļeņicas svētdienā cepam pankūkas un vakarā ģimenes lokā ēdam tās ar tēju,» stāsta Anastasija. Bet Andžela papildina, ka piektdien skolā bija tirdziņš, kurā savas pašceptās pankūkas tirgoja mazāko klašu skolēni.
Svētku dalībnieki varēja piedalīties stafetēs, apliecinot savu veiklību, mest zābaku, lekt ar lecamauklu, pārbaudīt savas līdzsvara spējas, pašrocīgi izgatavot lupatu lellītes–talismanus, kas aizsargā no visa ļaunā. Masļeņicas svētkos pieņemts arī lūgt piedošanu saviem tuviniekiem un, aizvadot ziemu, aizmirst visu slikto, kas noticis, uzrakstot to uz lapiņām un sadedzinot ar tradicionālo Malsļeņicas salmu lelli. Savukārt jelgavniece Nadežda ar meitu Diānu sacentās pankūku ēšanā uz ātrumu. «Mēs jau šorīt ēdām pankūkas – tā ir mūsu ģimenes tradīcija Masļeņicas svētdienā,» atklāj Nadežda.
Svētki tradicionāli noslēdzās ar salmu lelles dedzināšanu, simboliski pavadot ziemu. Masļeņicas lelli aizdedza Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne. «Šorīt ziema no mums atvadījās ar baltu sniega segu, kas dienas gaitā nokususi, sveicot pavasari, » aicinādama klātesošos pavasari sagaidīt ar gaišām domām un jaunām iecerēm, sacīja R.Vectirāne.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka saskaņā ar senajām slāvu tradīcijām Masļenicu svin nedēļas garumā, katrai nedēļas dienai piedēvējot savu nosaukumu, nozīmi un tradīcijas. Pirmā Masļeņicas diena ir «Sagaidīšana» – šajā dienā jācep pankūkas, kā arī no salmiem un citiem pieejamiem dabas materiāliem jāveido Masļeņicas lelle. Tai seko «Saspēles diena», kurā visi dejo un piedalās rotaļās, bet trešā Masļeņicas svētku diena saukta par «Kārumnieci» – šajā dienā znots iet ciemos pie sievasmātes uz pankūkām, kuras viņš pats pirms tam izcepis. «Svinēšanā» jeb «Plašajā ceturtdienā» visiem saimnieciskajiem darbiem jābūt padarītiem, lai atlikušajās nedēļas dienās varētu līksmi svinēt Masļeņicu. Piektdiena saukta par «Sievasmātes vakarēšanu», un šajā dienā ar atbildes apmeklējumu sievasmāte ar saviem radiem un draugiem iet ciemos pie znota, taču sestajā dienā ir svaines vakarēšana – ejot ciemos pie svaines, vedeklai jāizpatīk vīra māsai ar dāvaniņām vai gardumiem. Pēdējā Masļeņicas dienā – «Piedošanas svētdienā» – pieņemts lūgt piedošanu visiem radiniekiem un draugiem, uz ko parasti atbild ar vārdiem: «Dievs piedos!». Svētku kulminācija ir atvadas no Masļeņicas, kad tiek sadedzināta lielā salmu lelle, tādējādi pavadot ziemu līdz nākamajam gadam un sagaidot pavasari un sauli.
Foto: Austris Auziņš