Latvijā

Ir pārbaudīta informācija par pusaudžu spēlēm sociālajos tīklos, tajā skaitā par tā saucamo spēli «zilais valis» un konstatēts, ka vecākiem nav pamata bažām par to, ka kādas trešās personas tās organizētu ar mērķi pamudināt jauniešus nodarīt sev miesas bojājumus. Ņemot vērā jauniešu interesi par šādām aktivitātēm, Valsts policija aicina bērnu vecākus sekot līdzi atvašu darbībām sociālajos tīklos saziņā ar vienaudžiem.

Ņemot vērā pēdējā laikā radušos ažiotāžu ap pusaudžu spēlēm
sociālajos tīklos, tajā skaitā informāciju par spēli «zilais
valis», Valsts policijā norisinājās preses konference, lai viestu
skaidrību par aktualitātēm un problemātiku, kas saistās ar šāda
veida spēlēm.

Valsts policija pēdējo nedēļu laikā pārbaudījusi informāciju,
kas saņemta par it kā šādas spēles esamību un jauniešu iesaisti
tajā, taču, pretēji saceltajai trauksmei, jāsaka, ka nav
identificēta neviena persona, kuras mērķis būtu organizēt saraksti,
kuras rezultātā mēģinātu panākt, ka jaunieši sev nodara miesas
bojājumus. Pārbaudot šādās domu grupās notiekošās aktivitātes,
Valsts policija konstatējusi, ka šajās grupās apvienojušies tādi
paši jaunieši, kuri savstarpēji apmainoties ar informāciju, viens
otru izaicina. Jāsaka, ka šādu grupu sarakstēs patiesi ir atrodami
fotoattēli, kuros redzami miesas bojājumi, tomēr policijas veiktā
izpēte liecina, ka lielākoties tie ir internetā lejuplādēti attēli,
kuri pēcāk ievietoti jauniešu sarakstē. No saturiskā viedokļa šīs
grupas vairāk ir kā interešu grupas, kurās jaunieši savstarpēji
apmainās ne tikai ar destruktīva rakstura informāciju, bet arī par
ikdienu, mūziku un citām interesēm. Tomēr jāuzsver, ka, lai arī
šobrīd reāli draudi bērnu dzīvībai un drošībai saistībā ar šo
fenomenu nepastāv, zināmas bažas rada tas, ar kādu interesi
jaunieši šādu grupu sarakstēs iesaistās, tādēļ aicinām jauniešu
vecākus pievērst uzmanību sava bērna aktivitātēm internetā un
vispārējai bērna labsajūtai.

Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece
Ilona Kronberga vērš uzmanību tam, ka, lai arī atsevišķi uzdevumi
šajās spēlēs var nebūt dzīvībai bīstami, taču fakts kā tāds, ka
bērni šādās grupās organizējas, ir jāņem vērā. I. Kronberga arī min
dažus iespējamos iemeslus, kādēļ bērni šādās interešu grupās
iesaistās, proti, ja bērnam ir nesadalīts, nesastrukturizēts
brīvais laiks, ja nav vienotu ierīču lietošanas noteikumu ģimenē,
vai arī, ja bērniem ģimenē ir kādas problēmas, kas kādu laiku nav
risinātas. Noteikti svarīgs ir tas faktors, ka bērni, kuriem ir
normālas attiecības ģimenē un kuriem ir strukturēti mājas darbi, kā
arī citi svarīgāki uzdevumi, kuri sevi ciena, parasti neiesaistās
šādās spēlēs. «Veselīgs pusaudzis pēc būtības ir imūns pret šādām
nodarbēm. Lai mēs pasargātu savus bērnus no iesaistes šādās un
līdzīgās grupās, kurās gala rezultātā ir iespējamas bēdīgas sekas,
mums ir jādomā par to, kas notiek ikdienā ar mūsu bērniem.
Neraugoties uz to, ka esam aizņemti darbā, mums ir jābūt kopā ar
bērniem, jāpārspriež dienas notikumi un jādzird ne tikai tās
atbildes, ko bērns mums saka, bet arī jāvar izrunāties, lai patiesi
saprastu, kas ar bērnu mūsu ģimenē notiek. Tādēļ aicinām vecākus –
ir jāpievērš uzmanība savu bērnu gaitām internetā un savstarpējām
attiecībām ar savu bērnu kopumā,» norāda I. Kronberga

Situācijās, kad vecāki vai skolu pedagogi konstatē, ka bērns
jebkādu motīvu vadīts piedalās tā saucamajās «izaicinājumu spēlēs»,
policija aicina nepalikt vienaldzīgiem un izzināt bērna motivāciju
un vēlmi tajās iesaistīties. Tāpat nepieciešamības gadījumā aicinām
vērsties pēc palīdzības Valsts policijā, Bērnu tiesību aizsardzības
inspekcijā vai pie sociālajiem dienestiem. 

Foto: no JV arhīva